Sports kā sociāla, etniska un sabiedrības integrācija
06.03.2008.
Ja līdz šim pielikumā «Kopā» vairāk par integrācijas procesiem esam runājuši saistībā ar kultūru, tad šoreiz pievēršamies sportam – arī sports var kalpot kā lielisks līdzeklis, lai cilvēki integrētos sabiedrībā, un Jelgavā šīs iespējas ir ļoti plašas.
Kristīne Langenfelde
Ja līdz šim pielikumā «Kopā» vairāk par integrācijas procesiem esam runājuši saistībā ar kultūru, tad šoreiz pievēršamies sportam – arī sports var kalpot kā lielisks līdzeklis, lai cilvēki integrētos sabiedrībā, un Jelgavā šīs iespējas ir ļoti plašas.
Būtībā sports kā starpkultūru saziņas līdzeklis veicina integrāciju un piedalīšanos sabiedrības dzīvē, iecietību un cieņu pret atšķirīgo, kā arī palīdz cīnīties pret atstumtību. Vienīgais, ko gaida no paša cilvēka, – vēlmi iesaistīties.
Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis uzsver, ka Jelgavā, ja vien cilvēkam ir vēlme iesaistīties, iespēju atrast nav grūti. «Jauniešiem ir divas skolas: Bērnu un jauniešu sporta skola, kā arī Specializētā peldēšanas skola, savukārt pieaugušie var izvēlēties kādu no aptuveni 35 sporta klubiem, kas dažādos sporta veidos aktīvi darbojas pilsētā. Protams, tāpat ir iespēja kolektīviem sanākt kopā un brīvajos brīžos izmantot pilsētas sporta bāzes. Pietiek arī piedāvājumu no privātā sektora – trenažieru zāles, aerobikas un dažādu deju novirzienu nodarbības.»
Taču vienlaikus pilsētā notiek atklātie čempionāti, kur dažādos sporta veidos individuāli un komandās iespējams startēt, tā iesaistoties sporta dzīvē, kā arī masu sports – viens no populārākajiem šādiem pasākumiem ir pilsētas sporta diena. «Te galvenais ir piedalīties, būt vienam no. Šo pasākumu mērķis nav tikai sacensību gars – būtiskāk ir ļaut cilvēkiem izjust kopību. Tāpēc mēs skatāmies, lai tas būtu saistošs pēc iespējas plašākam cilvēku lokam – nevēlies spēlēt basketbolu, vari mest tikai soda metienus, nav pilna futbola komanda, vari spēlēt minifutbolu, kur komandā jābūt tikai trim spēlētājiem. Un patiesībā iesaistās ne tikai tie, kas sporto, bet arī tie, kas atnākuši līdzi just. Tas ir ne mazāk būtiski – tikai tā veidojas šī sportiskā integrācija, sajūta, ka tu esi piederīgs. Te vairs nepastāv cilvēka tautība vai valoda – sports ir universāla valoda, kas vieno ikkatru sabiedrības pārstāvi,» spriež J.Kaminskis.
Tāpat ir ar sociālo integrāciju – nav būtiski, ka tu esi atšķirīgs, būtiski, ka tev tiek dota iespēja. Jelgavā tika izveidots pirmais invalīdu sporta klubs Latvijā, un tagad to mūsu valstī jau ir neskaitāmi – jelgavnieki pirmie saprata, ka iespēja ir vienmēr. «Tas, ko sociālajā integrācijā sportā pie mums izdarījusi Ruta Kļaviņa un Aija Kļaviņa, ir nenovērtējams darbs – invalīdu sporta klubs «Cerība» šobrīd ne tikai sekmīgi ļauj cilvēkiem ar kustību traucējumiem integrēties sabiedrībā, sportā, bet viņu sasniegumi jau runā paši par sevi – sportisti jau atkal gatavojas nākamajām paraolimpiskajām spēlēm Pekinā. Nevar nepieminēt, ka tieši Jelgavā notika Latvijā pirmais Stājhokeja pasaules čempionāts. Un tā ir tikai viena no jomām, kas apliecina – ja cilvēks apņemas, var izdarīt ļoti daudz. Un atkal jāsaka, ka tie nav tikai rezultāti un sasniegumi, nereti varbūt pat daudz svarīgāk ir šiem cilvēkiem dot iespēju,» spriež J.Kaminskis.
Līdzīgi tas ir arī citā sociālās integrācijas aspektā – diemžēl ne visiem ir vienādas finansiālās iespējas iesaistīties kādā sporta veidā, tāpēc Jelgavā tiek domāts arī par to. «Jebkuram klubam tiek dota 50 procentu atlaide, izmantojot pašvaldības sporta infrastruktūru. Savukārt bērniem pašvaldība dotē tādus izmaksu ziņā ļoti dārgus sporta veidus kā hokejs un peldēšana – tiek apmaksāta gan ledus, gan baseina īre. Citādi daudzu bērnu vecākiem tas vienkārši nebūtu pa kabatai un bērniem būtu jāatsakās no iespējas trenēties,» tā J.Kaminskis.
Perspektīvā, gaidot jauno Zemgales Olimpiskā centra kompleksu, Sporta servisa centrs jau spriež, ka būs vairāk jādomā arī par amatieriem. «Šobrīd Sporta servisa centram nav piesaistīti treneri, kas varētu nodarboties, piemēram, ar atsevišķām grupām, kas vienkārši vēlas uzspēlēt basketbolu vai volejbolu. Taču līdz ar jauno sporta kompleksu tas varētu mainīties – tad būtu piesaistīti treneri profesionāļiem un arī treneri, kas sniegtu pakalpojumus tiem, kas vienkārši vēlas nodarboties ar vienu vai otru sporta veidu. Tas varētu būt vēl viens solis uz priekšu, lai sports Jelgavā kļūtu vēl pieejamāks, saistošāks,» spriež J.Kaminskis.
Ja līdz šim pielikumā «Kopā» vairāk par integrācijas procesiem esam runājuši saistībā ar kultūru, tad šoreiz pievēršamies sportam – arī sports var kalpot kā lielisks līdzeklis, lai cilvēki integrētos sabiedrībā, un Jelgavā šīs iespējas ir ļoti plašas.
Būtībā sports kā starpkultūru saziņas līdzeklis veicina integrāciju un piedalīšanos sabiedrības dzīvē, iecietību un cieņu pret atšķirīgo, kā arī palīdz cīnīties pret atstumtību. Vienīgais, ko gaida no paša cilvēka, – vēlmi iesaistīties.
Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis uzsver, ka Jelgavā, ja vien cilvēkam ir vēlme iesaistīties, iespēju atrast nav grūti. «Jauniešiem ir divas skolas: Bērnu un jauniešu sporta skola, kā arī Specializētā peldēšanas skola, savukārt pieaugušie var izvēlēties kādu no aptuveni 35 sporta klubiem, kas dažādos sporta veidos aktīvi darbojas pilsētā. Protams, tāpat ir iespēja kolektīviem sanākt kopā un brīvajos brīžos izmantot pilsētas sporta bāzes. Pietiek arī piedāvājumu no privātā sektora – trenažieru zāles, aerobikas un dažādu deju novirzienu nodarbības.»
Taču vienlaikus pilsētā notiek atklātie čempionāti, kur dažādos sporta veidos individuāli un komandās iespējams startēt, tā iesaistoties sporta dzīvē, kā arī masu sports – viens no populārākajiem šādiem pasākumiem ir pilsētas sporta diena. «Te galvenais ir piedalīties, būt vienam no. Šo pasākumu mērķis nav tikai sacensību gars – būtiskāk ir ļaut cilvēkiem izjust kopību. Tāpēc mēs skatāmies, lai tas būtu saistošs pēc iespējas plašākam cilvēku lokam – nevēlies spēlēt basketbolu, vari mest tikai soda metienus, nav pilna futbola komanda, vari spēlēt minifutbolu, kur komandā jābūt tikai trim spēlētājiem. Un patiesībā iesaistās ne tikai tie, kas sporto, bet arī tie, kas atnākuši līdzi just. Tas ir ne mazāk būtiski – tikai tā veidojas šī sportiskā integrācija, sajūta, ka tu esi piederīgs. Te vairs nepastāv cilvēka tautība vai valoda – sports ir universāla valoda, kas vieno ikkatru sabiedrības pārstāvi,» spriež J.Kaminskis.
Tāpat ir ar sociālo integrāciju – nav būtiski, ka tu esi atšķirīgs, būtiski, ka tev tiek dota iespēja. Jelgavā tika izveidots pirmais invalīdu sporta klubs Latvijā, un tagad to mūsu valstī jau ir neskaitāmi – jelgavnieki pirmie saprata, ka iespēja ir vienmēr. «Tas, ko sociālajā integrācijā sportā pie mums izdarījusi Ruta Kļaviņa un Aija Kļaviņa, ir nenovērtējams darbs – invalīdu sporta klubs «Cerība» šobrīd ne tikai sekmīgi ļauj cilvēkiem ar kustību traucējumiem integrēties sabiedrībā, sportā, bet viņu sasniegumi jau runā paši par sevi – sportisti jau atkal gatavojas nākamajām paraolimpiskajām spēlēm Pekinā. Nevar nepieminēt, ka tieši Jelgavā notika Latvijā pirmais Stājhokeja pasaules čempionāts. Un tā ir tikai viena no jomām, kas apliecina – ja cilvēks apņemas, var izdarīt ļoti daudz. Un atkal jāsaka, ka tie nav tikai rezultāti un sasniegumi, nereti varbūt pat daudz svarīgāk ir šiem cilvēkiem dot iespēju,» spriež J.Kaminskis.
Līdzīgi tas ir arī citā sociālās integrācijas aspektā – diemžēl ne visiem ir vienādas finansiālās iespējas iesaistīties kādā sporta veidā, tāpēc Jelgavā tiek domāts arī par to. «Jebkuram klubam tiek dota 50 procentu atlaide, izmantojot pašvaldības sporta infrastruktūru. Savukārt bērniem pašvaldība dotē tādus izmaksu ziņā ļoti dārgus sporta veidus kā hokejs un peldēšana – tiek apmaksāta gan ledus, gan baseina īre. Citādi daudzu bērnu vecākiem tas vienkārši nebūtu pa kabatai un bērniem būtu jāatsakās no iespējas trenēties,» tā J.Kaminskis.
Perspektīvā, gaidot jauno Zemgales Olimpiskā centra kompleksu, Sporta servisa centrs jau spriež, ka būs vairāk jādomā arī par amatieriem. «Šobrīd Sporta servisa centram nav piesaistīti treneri, kas varētu nodarboties, piemēram, ar atsevišķām grupām, kas vienkārši vēlas uzspēlēt basketbolu vai volejbolu. Taču līdz ar jauno sporta kompleksu tas varētu mainīties – tad būtu piesaistīti treneri profesionāļiem un arī treneri, kas sniegtu pakalpojumus tiem, kas vienkārši vēlas nodarboties ar vienu vai otru sporta veidu. Tas varētu būt vēl viens solis uz priekšu, lai sports Jelgavā kļūtu vēl pieejamāks, saistošāks,» spriež J.Kaminskis.