Stefenhāgeni – sava laika Jelgavas veiksmes stāsts
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apkopojums «50 fakti Jelgavas vēsturē» liecina, ka pirmās grāmatas Jelgavā iespiestas jau 17. gadsimta otrajā pusē, kad Kurzemē darbojās vairākas papīrdzirnavas un hercogu galma vajadzībām tika iekārtota arī pirmā grāmatspiestuve, kuru vadīja Mihaels Karnals. Bet 1685. gadā iznāca pirmā plašākā latviešu valodas gramatika – Heinriha Ādolfija grāmata «Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadījumu latviešu valodā».
Nozīmīgs posms Jelgavas grāmatniecības attīstībā saistīts ar Johanu Frīdrihu Stefenhāgenu un viņa dzimtu. Kad 1769. gadā J.F.Stefenhāgens kļuva par Kurzemes hercoga iespiedēju, viņš kļuva arī par vadošo latviešu grāmatu izdevēju un ieviesa jaunus uzņēmējdarbības principus. Stefenhāgeniem cauri paaudzēm piemita unikāla spēja uztvert sabiedrības pieprasījumu, tālredzīgi izvēlēties grāmatu repertuāru un atrast arvien jaunus manuskriptus.
«Izdevējdarbībā viņi sekoja līdzi jaunākajām tendencēm modernajā poligrāfijā un grāmatu noformēšanā atbilstoši rokoko un klasicisma stilam. Enerģiskais uzņēmēja temperaments padarīja Stefenhāgena apgādu un spiestuvi par sava laikmeta veiksmes stāstu. Baltijas apgaismības vēsturē un agrīnās latviešu literārās kultūras tapšanā Stefenhāgenu apgādam ir izcila nozīme, jo tas sekmēja latviešu izglītību. Lai gan Stefenhāgeni iespieda grāmatas arī krievu, vācu, igauņu, lietuviešu, poļu, franču, latīņu, grieķu, ebreju valodās, tieši iespiežot grāmatas latviešu valodā, viņi guva visvairāk panākumu. Grāmatu uzņēmumā iznāca reliģiskas grāmatas, laicīgā literatūra, avīzes, kalendāri un mācību grāmatas,» norāda LNB.
LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā glabājas unikāli apgāda arhīva dokumenti, kas atklāj Stefenhāgenu uzņēmējdarbības vēsturi. Šajos dokumentos redzams, kā apgaismības laika Kurzemē ienāca brīvā tirgus principi grāmatu izdošanā.
Izstādes satura un teksta autori ir Pauls Daija un Lilija Limane, projekta vadītāji – Kristiāna Kirša un Anda Boluža, dizaina autore – Una Grants. Izstādi iekārtoja Ainārs Egle un Jevgenijs Sisojevs. Jāpiebilst, ka šāgada rudenī izstādi plānots eksponēt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Izstādi «Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919» LNB Mūkusalas ielā 3 var apskatīt bibliotēkas darba laikā. Pirmdienās bibliotēkas lasītavas ir slēgtas, otrdienās un ceturtdienās bibliotēka ir atvērta no pulksten 9 līdz 17, trešdienās un piektdienās – no pulksten 12 līdz 20, sestdienās bibliotēka strādā no pulksten 10 līdz 17, bet svētdienās tā ir slēgta. Izstāde ir apskatāma bez maksas.
Foto: lnb.lv