Studentu darbi – tuvāki dzīvei
12.06.2008.
Tie studenti, kas, uzsākot mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), paļāvās uz veiksmi vien, «nogrima» jau pirmajā, otrajā kursā. Pārējie visus studiju gadus izturējuši un jau šomēnes iegūs diplomu.
Sintija Čepanone
Tie studenti, kas, uzsākot mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), paļāvās uz veiksmi vien, «nogrima» jau pirmajā, otrajā kursā. Pārējie visus studiju gadus izturējuši un jau šomēnes iegūs diplomu.
«Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja LLU Lauku inženieru fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāju Silviju Štrausu, Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedras vadītāju Jāni Ķusi un prodekāni Ingu Svarinsku, kā arī Tehniskās fakultātes profesoru Kasparu Vārtukapteini. Viņi ir to vidū, kas gadu no gada lasa studentu izstrādātos bakalaura darbus un diplomprojektus, kā arī piedalās to aizstāvēšanā, tāpēc objektīvi var spriest par studentu darbu kvalitāti un vērtīgumu.
Vērtējuma objektivitāti
garantē komisija
Oficiāli noslēguma darba tapšanai atvēlētas 10 – 15 nedēļas, taču mācībspēki ilūzijas, ka visu šo laiku studenti tiešām apzinīgi strādājuši, nelolo. Protams, ir izņēmumi, un tas itin labi parādās darba aizstāvēšanā. Mācībspēki vērtē, ka tāpat kā citus gadus izstrādāti kā ļoti pamatīgi, kvalitatīvi darbi, tā arī vāji, taču ar studentu veikumu kopumā viņi ir apmierināti. «Saglabājusies nemainīgi augsta kvalitāte, jo gadu laikā prasības nav mainījušās,» teic S.Štrausa, un viņai piekrīt arī J.Ķusis un K.Vārtukapteinis, taču norāda, ka vērtējumu ziņā ir pilns spektrs – kā četras, piecas balles, tā arī deviņnieki un desmitnieki par tiešām izciliem darbiem.
Jautāti, cik objektīvs ir šis vērtējums, mācībspēki ir vienisprātis – objektivitāti garantē septiņu cilvēku komisija, kurā līdztekus LLU mācībspēkiem ir arī savas jomas speciālisti, kas ar augstskolu ikdienā nav saistīti. «Tas savā ziņā ir garants tam, ka vērtējums ir objektīvs un mums, pasniedzējiem, pat ja to gribētu, nav iespējas paaugstināt vidējo vērtējumu, lai sev «uzspodrinātu» spalvas,» piebilst K.Vārtukapteinis. S.Štrausa gan neslēpj, ka šajā gadījumā liela nozīme ir arī studenta pārliecībai par sevi, savu darbu – augstāks vērtējums ir tiem, kas prot pārliecināt. Savukārt J.Ķusis piebilst ka vienu otru studentu tomēr nācies «pievilkt». «Mēs neesam ieinteresēti studentu par visām varītēm «nogremdēt», tādēļ ikvienā darbā, pat ja tas ir vājš, vispirms cenšamies saskatīt pozitīvo – to, par ko students būtu pelnījis tās četras balles. Ja tas neizdodas, diemžēl darbs jāpārstrādā,» tā J.Ķusis, taču I.Svarinska piebilst, ka pārlieku aizrauties ar slīcēju glābšanu nedrīkst: «Mums jādomā arī par fakultātes labo vārdu. Var jau ielikt pozitīvu vērtējumu par ļoti vāju bakalaura darbu, taču jārēķinās, ka akreditācijas komisija nejauši tieši to var izlasīt – vai tad mēs spētu pamatot, par ko piešķirta augstākā izglītība?»
Darbi pietuvināti
reālajai dzīvei
Uz jautājumu, kā mainījusies tēmu izvēle, mācībspēki atbild – tās gadu gaitā neapšaubāmi kļuvušas daudzveidīgākas un pietuvinātākas dzīvei. Piemēram, topošie sociologi vairs neizvēloties «nobružātas» tēmas, toties akcentē mūsdienu aktualitātes, piemēram, anoreksiju, bulīmiju, sabiedrības attieksmi pret homoseksuālām partnerattiecībām. TF inženieri lielāku uzmanību pievēršot tam, lai bakalaura darbā piedāvātais risinājums būtu gan vienkāršāks, gan arī relatīvi lētāk realizējams, turklāt aizvien vairāk studentu pievēršas mācību laboratoriju iekārtu pilnveidošanai. Savukārt LIF būvnieki biežāk izstrādā diplomprojektus, kuri pēc tam tiek arī īstenoti. «Tādi ir apmēram 80 procenti darbu, galvenokārt saistīti ar studenta pirmsdiploma prakses vai darba vietu,» kā piemēru S.Štrausa min Ozolnieku ledus halles ventilācijas sistēmas projektu. Augstu vērtējumu ieguvis arī darbs, kurā projektēta daudzstāvu dzīvojamā māja Jeruzalemes ielā Rīgā, kā arī cementa rūpnīca Sīrijā. «Šogad vairums darbu tiešām bija pamatīgi,» viņa norāda, ka kopumā no 44 topošajiem būvniekiem viens saņēmis izcilu vērtējumu, astoņi – deviņas balles, un šie rādītāji ir augsti. Divi desmitnieki un sešpadsmit deviņnieki no kopumā 36 darbiem ir topošajiem inženieriem TF, un K.Vārtukapteinis īpaši uzteic darbu «Spēkratu ģeneratora diagnostikas iekārtas projekts». «Tā ir reāli ieviešama iekārta, pārliecinoši pamatota,» viņš turpina.
Šogad – bez plaģiātiem
Uzrunātie mācībspēki ir gandarīti, ka šajā gadā pozitīvs vērtējums ir visiem darbiem, kas tika aizstāvēti. Galvenie kritēriji, pēc kuriem darbus vērtē, – tēmas aktualitāte un saturs, darba noformējums un prezentācija. «To, cik daudz laika students ir atvēlējis bakalaura darbam, var noteikt, to paņemot vien rokās – izmantotās literatūras klāsts, darba noformējums...» teic J.Ķusis. Arī prezentācija var «nodod» paviršākos vai tos, kuru vietā darbu rakstījis kāds cits. «Mūsdienās pērk un pārdod visu,» neslēpj Socioloģijas katedras vadītājs, norādot, ka tas visbiežāk atklājas darba aizstāvēšanā – dažkārt students «savu» darbu pat nav izlasījis, tādēļ nevar brīvi runāt par tajā aplūkoto problēmu, dažkārt teorija «nelīmējas» kopā ar pētījumu, un plaģiātisms nāk gaismā. Šādi gadījumi, lai gan reti, SZF ir bijuši, taču galvenokārt kursa darbos, vienreiz arī maģistra darbā. «Bija aizdomas arī par kādu bakalaura darbu, taču pierādīt to neizdevās,» atceras I.Svarinska, norādot, ka noslēguma darbu rakstīšanas laikā pasniedzēji kļūst īpaši uzmanīgi. «Intereses pēc internetā esmu meklējusi darbus par noteiktu tēmu, tāpēc zinu, ka tur iespējams iegūt visu – sākot no lekciju pierakstiem un referātiem līdz pat promocijas darbiem, un tā jau ir katra mācībspēka goda lieta – nepalikt muļķa lomā un atklāt plaģiātu,» viņa stāsta, ka par plaģiātismu var draudēt pat izslēgšana, turklāt, darbu pārstrādājot, studentam jārēķinās arī ar iespaidīgu naudas summu. «Lai izvairītos no situācijas, kad studenta paviršība nāk gaismā tikai bakalaura darba prezentācijā, drīzumā kā obligāta tiks ieviesta priekšaizstāvēšana,» I.Svarinska to salīdzina ar tādu kā ģenerālmēģinājumu, pēc kura vēl iespējams pagūt darbu «pieslīpēt», lai aiztaupītu nepatikšanas.
«Bakalaura darbs sastāv ne tikai no teorētiskās, bet arī praktiskās daļas – ja kaut kas tiek izstrādāts, tad studentam ir jāpamato, kāpēc tā un ne citādi. Katrai lietai ir konkrēts risinājums, un lielākoties ar plaģiātu cauri nevar tikt,» K.Vārtukapteinis gan atmiņā atsauc vienu šādu darbu, ko komisija neļāva aizstāvēt. Savukārt S.Štrausa uzskata, ka zināms plaģiātisms būvnieku izstrādātajos darbos pat ir likumsakarīgs: «Mūsu specialitātē ir ļoti grūti noteikt, kur sākas un beidzas plaģiātisms – galu galā būvinženieris ir tas, kurš strādā aiz arhitekta un viņa ideju ieliek tādā kā rāmī, izdomā, kā to iespējams realizēt.» Tiesa, S.Štrausa piebilst, ka plaģiātisms iespējams vien ideju līmenī – risinājumu nošpikot nevar. Un to apliecinot arī fakts, ka vairāku desmitu gadu laikā būvniekiem nav bijis neviens atklāts diplomprojekta plaģiāts.
Atzīmi
«gremdē»
latviešu valoda
Kaut arī visi pasniedzēji «savējos» lielākoties slavē par tēmu aktualitāti, nopietnu problēmas risinājumu un pieeju darbam, bez uzmanības nevar atstāt faktu, ka lielai daļai studentu diemžēl «klibo» latviešu valoda. «Gadās, ka darbs tehniski ir izstrādāts teju perfekti, taču apraksts ir nekvalitatīvs,» neslēpj TF profesors, gan piebilstot, ka pēdējos gados jāuzteic krievu tautības studenti, kuru darbi nereti uzrakstīti pat labākā latviešu valodā nekā tiem, kuriem tā ir dzimtā. Uz šo problēmu norāda arī J.Ķusis: «Ko tur slēpt – ik gadu gadās pāris bakalaura darbu, kas rakstīti nevis zinātniskajā stilā, kā tas ir nepieciešams, bet gan populārajā. Tieši tādēļ mēs augsti vērtējam zinātniskos projektus, kas jāraksta vēl skolā – tā topošajam studentam nereti ir pirmā iespēja apgūt zinātniskā stila rakstīšanas manieri.» Mācībspēki neslēpj, ka daudz kļūdu rodas arī tekstu tulkošanas gaitā, taču vairums ir paviršības dēļ. «Mēs jau neprasām neiespējamo – vien pirms iesiešanas vēlreiz pārlasīt savu darbu. Diemžēl situācijā, kad viss tiek atlikts uz pēdējo brīdī, no kļūdām izvairīties grūti,» rezumē pasniedzēji un atklāj, ka, vērtējot darbu, kļūdaina valoda neapšaubāmi ir viens no aspektiem, kādēļ tiek pazemināts kopējais rezultāts.
Tie studenti, kas, uzsākot mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), paļāvās uz veiksmi vien, «nogrima» jau pirmajā, otrajā kursā. Pārējie visus studiju gadus izturējuši un jau šomēnes iegūs diplomu.
«Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja LLU Lauku inženieru fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāju Silviju Štrausu, Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedras vadītāju Jāni Ķusi un prodekāni Ingu Svarinsku, kā arī Tehniskās fakultātes profesoru Kasparu Vārtukapteini. Viņi ir to vidū, kas gadu no gada lasa studentu izstrādātos bakalaura darbus un diplomprojektus, kā arī piedalās to aizstāvēšanā, tāpēc objektīvi var spriest par studentu darbu kvalitāti un vērtīgumu.
Vērtējuma objektivitāti
garantē komisija
Oficiāli noslēguma darba tapšanai atvēlētas 10 – 15 nedēļas, taču mācībspēki ilūzijas, ka visu šo laiku studenti tiešām apzinīgi strādājuši, nelolo. Protams, ir izņēmumi, un tas itin labi parādās darba aizstāvēšanā. Mācībspēki vērtē, ka tāpat kā citus gadus izstrādāti kā ļoti pamatīgi, kvalitatīvi darbi, tā arī vāji, taču ar studentu veikumu kopumā viņi ir apmierināti. «Saglabājusies nemainīgi augsta kvalitāte, jo gadu laikā prasības nav mainījušās,» teic S.Štrausa, un viņai piekrīt arī J.Ķusis un K.Vārtukapteinis, taču norāda, ka vērtējumu ziņā ir pilns spektrs – kā četras, piecas balles, tā arī deviņnieki un desmitnieki par tiešām izciliem darbiem.
Jautāti, cik objektīvs ir šis vērtējums, mācībspēki ir vienisprātis – objektivitāti garantē septiņu cilvēku komisija, kurā līdztekus LLU mācībspēkiem ir arī savas jomas speciālisti, kas ar augstskolu ikdienā nav saistīti. «Tas savā ziņā ir garants tam, ka vērtējums ir objektīvs un mums, pasniedzējiem, pat ja to gribētu, nav iespējas paaugstināt vidējo vērtējumu, lai sev «uzspodrinātu» spalvas,» piebilst K.Vārtukapteinis. S.Štrausa gan neslēpj, ka šajā gadījumā liela nozīme ir arī studenta pārliecībai par sevi, savu darbu – augstāks vērtējums ir tiem, kas prot pārliecināt. Savukārt J.Ķusis piebilst ka vienu otru studentu tomēr nācies «pievilkt». «Mēs neesam ieinteresēti studentu par visām varītēm «nogremdēt», tādēļ ikvienā darbā, pat ja tas ir vājš, vispirms cenšamies saskatīt pozitīvo – to, par ko students būtu pelnījis tās četras balles. Ja tas neizdodas, diemžēl darbs jāpārstrādā,» tā J.Ķusis, taču I.Svarinska piebilst, ka pārlieku aizrauties ar slīcēju glābšanu nedrīkst: «Mums jādomā arī par fakultātes labo vārdu. Var jau ielikt pozitīvu vērtējumu par ļoti vāju bakalaura darbu, taču jārēķinās, ka akreditācijas komisija nejauši tieši to var izlasīt – vai tad mēs spētu pamatot, par ko piešķirta augstākā izglītība?»
Darbi pietuvināti
reālajai dzīvei
Uz jautājumu, kā mainījusies tēmu izvēle, mācībspēki atbild – tās gadu gaitā neapšaubāmi kļuvušas daudzveidīgākas un pietuvinātākas dzīvei. Piemēram, topošie sociologi vairs neizvēloties «nobružātas» tēmas, toties akcentē mūsdienu aktualitātes, piemēram, anoreksiju, bulīmiju, sabiedrības attieksmi pret homoseksuālām partnerattiecībām. TF inženieri lielāku uzmanību pievēršot tam, lai bakalaura darbā piedāvātais risinājums būtu gan vienkāršāks, gan arī relatīvi lētāk realizējams, turklāt aizvien vairāk studentu pievēršas mācību laboratoriju iekārtu pilnveidošanai. Savukārt LIF būvnieki biežāk izstrādā diplomprojektus, kuri pēc tam tiek arī īstenoti. «Tādi ir apmēram 80 procenti darbu, galvenokārt saistīti ar studenta pirmsdiploma prakses vai darba vietu,» kā piemēru S.Štrausa min Ozolnieku ledus halles ventilācijas sistēmas projektu. Augstu vērtējumu ieguvis arī darbs, kurā projektēta daudzstāvu dzīvojamā māja Jeruzalemes ielā Rīgā, kā arī cementa rūpnīca Sīrijā. «Šogad vairums darbu tiešām bija pamatīgi,» viņa norāda, ka kopumā no 44 topošajiem būvniekiem viens saņēmis izcilu vērtējumu, astoņi – deviņas balles, un šie rādītāji ir augsti. Divi desmitnieki un sešpadsmit deviņnieki no kopumā 36 darbiem ir topošajiem inženieriem TF, un K.Vārtukapteinis īpaši uzteic darbu «Spēkratu ģeneratora diagnostikas iekārtas projekts». «Tā ir reāli ieviešama iekārta, pārliecinoši pamatota,» viņš turpina.
Šogad – bez plaģiātiem
Uzrunātie mācībspēki ir gandarīti, ka šajā gadā pozitīvs vērtējums ir visiem darbiem, kas tika aizstāvēti. Galvenie kritēriji, pēc kuriem darbus vērtē, – tēmas aktualitāte un saturs, darba noformējums un prezentācija. «To, cik daudz laika students ir atvēlējis bakalaura darbam, var noteikt, to paņemot vien rokās – izmantotās literatūras klāsts, darba noformējums...» teic J.Ķusis. Arī prezentācija var «nodod» paviršākos vai tos, kuru vietā darbu rakstījis kāds cits. «Mūsdienās pērk un pārdod visu,» neslēpj Socioloģijas katedras vadītājs, norādot, ka tas visbiežāk atklājas darba aizstāvēšanā – dažkārt students «savu» darbu pat nav izlasījis, tādēļ nevar brīvi runāt par tajā aplūkoto problēmu, dažkārt teorija «nelīmējas» kopā ar pētījumu, un plaģiātisms nāk gaismā. Šādi gadījumi, lai gan reti, SZF ir bijuši, taču galvenokārt kursa darbos, vienreiz arī maģistra darbā. «Bija aizdomas arī par kādu bakalaura darbu, taču pierādīt to neizdevās,» atceras I.Svarinska, norādot, ka noslēguma darbu rakstīšanas laikā pasniedzēji kļūst īpaši uzmanīgi. «Intereses pēc internetā esmu meklējusi darbus par noteiktu tēmu, tāpēc zinu, ka tur iespējams iegūt visu – sākot no lekciju pierakstiem un referātiem līdz pat promocijas darbiem, un tā jau ir katra mācībspēka goda lieta – nepalikt muļķa lomā un atklāt plaģiātu,» viņa stāsta, ka par plaģiātismu var draudēt pat izslēgšana, turklāt, darbu pārstrādājot, studentam jārēķinās arī ar iespaidīgu naudas summu. «Lai izvairītos no situācijas, kad studenta paviršība nāk gaismā tikai bakalaura darba prezentācijā, drīzumā kā obligāta tiks ieviesta priekšaizstāvēšana,» I.Svarinska to salīdzina ar tādu kā ģenerālmēģinājumu, pēc kura vēl iespējams pagūt darbu «pieslīpēt», lai aiztaupītu nepatikšanas.
«Bakalaura darbs sastāv ne tikai no teorētiskās, bet arī praktiskās daļas – ja kaut kas tiek izstrādāts, tad studentam ir jāpamato, kāpēc tā un ne citādi. Katrai lietai ir konkrēts risinājums, un lielākoties ar plaģiātu cauri nevar tikt,» K.Vārtukapteinis gan atmiņā atsauc vienu šādu darbu, ko komisija neļāva aizstāvēt. Savukārt S.Štrausa uzskata, ka zināms plaģiātisms būvnieku izstrādātajos darbos pat ir likumsakarīgs: «Mūsu specialitātē ir ļoti grūti noteikt, kur sākas un beidzas plaģiātisms – galu galā būvinženieris ir tas, kurš strādā aiz arhitekta un viņa ideju ieliek tādā kā rāmī, izdomā, kā to iespējams realizēt.» Tiesa, S.Štrausa piebilst, ka plaģiātisms iespējams vien ideju līmenī – risinājumu nošpikot nevar. Un to apliecinot arī fakts, ka vairāku desmitu gadu laikā būvniekiem nav bijis neviens atklāts diplomprojekta plaģiāts.
Atzīmi
«gremdē»
latviešu valoda
Kaut arī visi pasniedzēji «savējos» lielākoties slavē par tēmu aktualitāti, nopietnu problēmas risinājumu un pieeju darbam, bez uzmanības nevar atstāt faktu, ka lielai daļai studentu diemžēl «klibo» latviešu valoda. «Gadās, ka darbs tehniski ir izstrādāts teju perfekti, taču apraksts ir nekvalitatīvs,» neslēpj TF profesors, gan piebilstot, ka pēdējos gados jāuzteic krievu tautības studenti, kuru darbi nereti uzrakstīti pat labākā latviešu valodā nekā tiem, kuriem tā ir dzimtā. Uz šo problēmu norāda arī J.Ķusis: «Ko tur slēpt – ik gadu gadās pāris bakalaura darbu, kas rakstīti nevis zinātniskajā stilā, kā tas ir nepieciešams, bet gan populārajā. Tieši tādēļ mēs augsti vērtējam zinātniskos projektus, kas jāraksta vēl skolā – tā topošajam studentam nereti ir pirmā iespēja apgūt zinātniskā stila rakstīšanas manieri.» Mācībspēki neslēpj, ka daudz kļūdu rodas arī tekstu tulkošanas gaitā, taču vairums ir paviršības dēļ. «Mēs jau neprasām neiespējamo – vien pirms iesiešanas vēlreiz pārlasīt savu darbu. Diemžēl situācijā, kad viss tiek atlikts uz pēdējo brīdī, no kļūdām izvairīties grūti,» rezumē pasniedzēji un atklāj, ka, vērtējot darbu, kļūdaina valoda neapšaubāmi ir viens no aspektiem, kādēļ tiek pazemināts kopējais rezultāts.