Suņu pastaigu laukums cilvēku ieradumus nemainīs

27.03.2008.
Šopavasar, šķiet, iztiksim bez nepatīkamiem pārsteigumiem, kad, nokūstot sniegam, skatam paveras visi «nedarbi», kurus ziemā sastrādājuši mūsu četrkājainie mīluļi un saimnieki nav savākuši. Sniega vienkārši nav bijis daudz, un sētnieki ik dienas nopūlas, no pagalmiem un citām zaļajām zonām pilsētā «likvidējot» suņu izkārnījumus.
Sintija Čepanone

Šopavasar, šķiet, iztiksim bez nepatīkamiem pārsteigumiem, kad, nokūstot sniegam, skatam paveras visi «nedarbi», kurus ziemā sastrādājuši mūsu četrkājainie mīluļi un saimnieki nav savākuši. Sniega vienkārši nav bijis daudz, un sētnieki ik dienas nopūlas, no pagalmiem un citām zaļajām zonām pilsētā «likvidējot» suņu izkārnījumus.

Nav noslēpums, ka daudzās valstīs uz ielas izvietoti konteineri ar speciāliem maisiņiem un cimdiem, lai saimnieki aiz saviem mīluļiem varētu savākt ekskrementus. Diemžēl tādu «ekstru» ar uguni nesameklēt Latvijā. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns norāda, ka ne tikai jelgavnieki, bet visa valsts  tam vēl nav gatavi. «Varbūt, ja «aizies» atkritumu šķirošana, varēsim cerēt, ka apzinīgāki kļūs arī suņu īpašnieki,» spriež A.Baļčūns.
Protams, suņu saimnieki var iebilst, sakot, ka līdz šim pašvaldība nav darījusi neko, lai nodrošinātu tam atbilstošus apstākļus. Diemžēl pašlaik Jelgavā nav neviena oficiāla suņu pastaigu laukuma, tādēļ likumsakarīgi, ka par tādiem kļuvušas visas zaļās zonas pilsētā, tostarp bērnu rotaļu laukumi, parki un jo īpaši daudzdzīvokļu namu pagalmi. «Jautājums par suņu pastaigu laukuma nepieciešamību tika aktualizēts pirms gadiem sešiem septiņiem, taču tā arī nespējām vienoties par piemērotāko atrašanās vietu,» neslēpj A.Baļčūns. Viņš spriež, ka tas lielā mērā arī tādēļ, ka iedzīvotāji pēdējos gados nav arī izrādījuši interesi par tāda nepieciešamību. «Jābūt pieprasījumam,» A.Baļčūns norāda, ka labprāt uzklausītu iedzīvotāju ierosinājumus.
Vispirms būtu jāizdomā konceptuāla pieeja, proti, kas nepieciešams vairāk – tikai pastaigu laukums vai teritorija, kas, atbilstoši aprīkota, kalpotu arī par suņu treniņu laukumu. A.Baļčūns gan ilūzijas nelolo. «Būsim reāli – pat ja pilsētā būtu noteikta vieta, kur pastaigā var izvest suni, nemaz tik daudzi to neizmantotu. Kaut vai tādēļ, ka saimnieks diez vai būtu ar mieru līdz tam mērot pāris kilometru. Pēc būtības tad jau šādu laukumu vajadzētu ierīkot katras mājas iekšpagalmā, taču to mēs nevaram atļauties. Tieši tādēļ reālāka šķiet ideja par pastaigu treniņu laukuma izveidi,» viņš skaidro.
Diemžēl pilsētā ierasts ir skats, ka, izvedot pastaigā suni, daudziem saimniekiem ne prātā nenāk aiz sava mīluļa savākt. «Tā ir suņu īpašnieku attieksme, kultūras jautājums. Ja cilvēks iegādājas mājdzīvnieku, tad jāmāk arī par viņu parūpēties. Jābūt atbildības izjūtai un apziņai, ka ne jau viņš vienīgais dzīvo pilsētā,» A.Baļčūns norāda – ja suņu īpašnieki sekotu līdzi sava četrkājainā drauga gaitām, tad nevienam netraucētu, ka par pastaigas vietu izvēlēts jebkurš zāliens pilsētā.
«Tāpat itin bieži nākas redzēt, ka saimnieka suns pagalmā skraida bez pavadas un uzpurņa, ne tikai piegānot teritoriju, tostarp smilšukastes, bet arī apdraudot cilvēku drošību,» piebilst A.Baļčūns.
Jāpiebilst, ka savu redzējumu, kā risināt šo problēmu pilsētā, kā arī viedokli par suņu pastaigu laukuma izveides nepieciešamību pilsētā jelgavnieki var paust portāla www.jelgavasvestnesis.lv forumā.