Suņu pastaigu laukumus joprojām izmanto kūtri

Jelgavas centrā ar suņiem bez pavadas staigāt ir aizliegts, taču pilsētas teritorijā ir vairākas vietas, lielākoties meži, kur tas atļauts. Jelgavā ir ierīkoti arī divi suņu pastaigu laukumi, kur dzīvniekus var palaist brīvā vaļā. Plašākais no tiem kopš 2015. gada atrodas Atmodas ielā 13, bet gadu laukums suņu aktivitātēm pieejams Ganību ielā 50, iepretim veikalam «MNL». Tiesa, kā novēroja portāls www.lelgavasvestnesis.lv, satikt suņus un to saimniekus Ganību ielas laukumā ir gandrīz neiespējami. Tā vietā saimnieki savus mīluļus labprātāk izved pastaigā tuvējā pļavā, nereti sunim atļaujot skraidīt bez pavadas un nesavācot arī ekskrementus. Krietni iecienītāks suņu pastaigu laukums ir Atmodas ielā, un tur sastaptie suņu īpašnieki vērtē: tas ir plašs, labi aprīkots un izveidots suņiem piemērotā vidē.

Laukuma vietā izvēlas pļavu

Satiksmes ielas mikrorajonā dzīvojošie novērojuši, ka ikdienā pastaigām ar suņiem visbiežāk tiek izvēlēts nevis speciāli izveidotais laukums, bet pļava pie bērnudārza «Kāpēcīši». Turklāt tikai retais saimnieks nēsājot līdzi maisiņu, lai savāktu sava mīluļa izkārnījumus. Iedzīvotāji, kam nav suņu, atzinīgi vērtē laukuma ierīkošanu šajā mikrorajonā, taču norāda, ka nepieciešams izglītot pašus dzīvnieku turētājus. «Laukumu izmanto kulturālie suņu īpašnieki, kam rūp aiz sevis atstāt tīru vidi. Pārējiem saimniekiem gan derētu mainīt attieksmi. Speciāli mājdzīvnieku ērtībām pilsēta iegulda naudu, izbūvējot laukumu, bet to izmanto tikai retais. Iespējams, situācija mainītos, ja, teiksim, katru rītu no pulksten 7 līdz 8 te atbrauktu Pašvaldības policija un visiem, kas izveduši suņus pļavā un aiz saviem mīluļiem nesavāc, uzliktu sodu,» spriež Ganību ielas 60. nama iedzīvotāji.

Arī portāls www.jelgavasvestnesis.lv pļavā iepretim suņu pastaigu laukumam sastapa vairākus suņu saimniekus – visi kā viens norāda: sunim laukumā neesot interesanti. Tā domā arī Vladislavs, kurš taksi Riku uz laukumu ved vien pāris reizes nedēļā. Viņš atzīst: «Esmu pensionārs, laukumā ir ērti soliņi, kur piesēst, bet lietainā vai vējainā laikā tur tomēr ir neomulīgi sēdēt. Tad jau labāk Riku palaižu paskriet pa pļavu. Kaut arī sunim jau desmit gadu, izkustēties vajag. Laukumā, lai izskrietos, sunim nepietiek vietas.» Arī aktīvajam franču buldogam Lakijam pastaigu laukumā Ganību ielā esot garlaicīgi. Viņa saimniece Jolanta stāsta, ka laukumu apmeklē reti. «Lakijs ir ļoti aktīvs, šķēršļus izskrien dažās minūtēs, un viņam kļūst garlaicīgi,» tā Jolanta, vērtējot, ka Jelgava kopumā suņiem ir draudzīga – tiek ierīkoti jauni pastaigu laukumi, izvietotas speciālās urnas izkārnījumiem. Viņa spriež, ka laukumi pilsētas suņiem nepieciešami, lai mācītos draudzēties ar sugas brāļiem.

Lai arī lielākā daļa uzrunāto jelgavnieku suņu pastaigu laukumu izveidi vērtē atzinīgi, ne visi ir gatavi tos izmantot, sakot, ka savus mīluļus nožogotās vietās nelaiž. Saimnieka Ruslana vadībā Jorkšīras terjers Arčijs laukumam steidz garām, par to neizrādot nekādu interesi. Viņa īpašnieks skaidro, ka laukumā visbiežāk redz lielos suņus un nejūtas drošs laist savu ģimenes mīluli kopā ar viņiem. Laukumu ne reizi nav izmantojis arī Genādijs ar savu suni, jo «desmitgadīgais Borja par to neizrāda nekādu interesi». «Mēs izmetam loku pa pļavu, un sunim pietiek. Laukumu vairāk izmanto lielo suņu saimnieki, jo tos jau citur vaļā nepalaidīsi,» spriež Genādijs.

Kinologs: vaina nav nedz laukuma izmērā, nedz suņa lielumā

Jelgavas kinologs Sergejs Penteļejevs gan atspēko visus suņu saimnieku minētos iemeslus, kāpēc netiek izmantots pastaigu laukums. «Būsim godīgi – divas trešdaļas pilsētas suņu saimnieku dodas uz laukumu, nevis lai ar savu suni darbotos, bet gan vienkārši viņu izstaidzinātu. Nevar gaidīt, ka sunim būs interesanti laukumā, ja saimnieks sēž uz soliņa. Laukumu būtība ir cita – tā ir vieta, kur saimnieks ar savu suni, kopā darbojoties, droši var pavadīt laiku. Diemžēl cilvēkiem trūkst zināšanu, kā ar savu mīluli strādāt, dzīvnieks nav socializējies, neprot draudzēties ar citiem suņiem. Un tad rodas otrs mīts – «es savu mazo sunīti pie lielajiem nelaidīšu». Tāpat kā laukuma izmēram nav nozīmes, ja vien saimnieks ar suni strādā, tā arī dzīvnieku augumam nav nozīmes, ja vien suņi ir apguvuši elementāru apmācību. Pēc pieredzes varu teikt, ka labākajā gadījumā gadā tie ir 20–30 lielie suņi, kas pie manis iziet apmācību. Jā, pilsētā ir vēl daži kinologi, kādam saimniekam varbūt pašam ir uzkrāta pieredze, bet tik un tā uz kopējā suņu skaita Jelgavā tas ir niecīgs rādītājs. Tieši tāpēc arī rodas problēmas suņu saimniekiem pilnvērtīgi izmantot pašvaldības izveidotos pastaigu laukumus – viņiem vienkārši trūkst zināšanu!»

Tam piekrīt arī Jelgavas Suņu skolas kinologs Ashats Tartilovs. «Suns, kurš nav mācīts un sagatavots sociālajai dzīvei, ievests pastaigu laukumā, var reaģēt ļoti dažādi – gan draudzīgi, gan agresīvi. Pat rotaļa, kas iesākusies miermīlīgi, sekunžu laikā var pāraugt agresijā, un lielākoties saimnieki nav gatavi tādām situācijām. Tieši tāpēc es uzskatu, ka cilvēkiem būtu jākļūst atbildīgākiem un lēmums par mājdzīvnieka iegādi jāpieņem ļoti pārdomāti, apzinoties, ka tas prasīs gan daudz laika, gan resursu,» uzsver A.Tartilovs.

Laukums Atmodas ielā ir apmeklētāks

Atmodas ielas laukums gan ilgi tukšs nestāv – darba dienu vakaros un brīvdienās tur suņi tiek vesti regulāri. Astoņgadīgās haskiju meitenes Redas saimniece Inese laukumu labprāt apmeklē, ja tajā jau nav ielaists kāds agresīvs suns. Tāpat citur apkaimē nav urnu izkārnījumu izmešanai, un tās nākas izmantot pastaigu laukumā. «Mums abām ir svarīgas garas pastaigas. Kad Reda bija jaunāka, viņai ļoti interesēja laukuma aktivitātes, bet tagad labprātāk ejam garās pastaigās uz slimnīcas «Ģintermuiža» pusi – tur ir nopļautas pļavas, nav daudz mašīnu un cilvēku, tāpēc var palaist suni vaļā,» stāsta Redas saimniece. Taču viņa novērojusi, ka suņu pastaigu laukums Atmodas ielā kopumā ir labi apmeklēts, jo tas atrodas tuvu daudzdzīvokļu mājām un ir ērts gan sunim, gan saimniekiem. Inese arī uzskata, ka māju suņiem ir vitāli nepieciešama socializēšanās ar citiem dzīvniekiem, jo, dzīvojot izolēti, viņu uzvedība, sastopot sugas brāļus, var kļūt agresīva.

Ik dienu Atmodas ielas suņu pastaigu laukumu saimnieces Marinas pavadībā apmeklē arī Žora. Viņš tur satiekas ar citiem suņiem, labprāt kopā spēlējas. Bet pirmoreiz uz laukumu atnākusi Anastasija ar piecgadīgo bīglu Monu. «Dzīvojam Vīgriežu ielā, un tur blakus dzelzceļam ir liels laukums, kur visi ar suņiem iet. Arī mēs tur staigājām, taču tagad esam atklājuši laukumu Atmodas ielā. Tas ir ļoti labs – ar plašu teritoriju, dažādiem šķēršļiem, kuros izdauzīties. Sunim te ir kur likt enerģiju!» priecājas bīgla saimniece, kura laukumu Atmodas ielā noskatījusi garāmbraucot.

Teritoriju izmanto ne tikai suņu īpašnieki

Izbūvēto suņu pastaigu laukumu uzturēšanu nodrošina Jelgavas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība». Kā skaidro Apsaimniekošanas nodaļas speciāliste Inga Larina, suņu pastaigu laukumus var izmantot jebkurš, ievērojot to iekšējās kārtības noteikumus, piemēram, suņiem ir jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu, čipētiem un reģistrētiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tāpat arī suņa saimniekam jānodrošina, lai tas neuzbruktu cilvēkiem un citiem suņiem.

Laukumu teritorija ir pieejama visu diennakti, taču vienlaikus I.Larina aicina tos izmantot atbilstoši paredzētajam mērķim. «Diemžēl, nodrošinot laukumu uzturēšanu, nākas secināt, ka tos izmanto ne tikai suņu saimnieki ar saviem mājdzīvniekiem, bet vēlās vakara stundās arī jaunieši, rīkojot nekārtības. Šogad Atmodas ielas laukumā tika konstatēta žoga demolēšana – lai sakārtotu teritoriju, veicām remontdarbus,» informē I.Larina.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»