Sveikti 412 teicamnieki
Pamatskolas klašu grupā Izglītības kvalitātes balvu saņēma 240 skolēni, savukārt vidusskolas klašu grupā – 172. Ar absolūti augstāko vidējo vērtējumu – 10 ballēm – šo mācību gadu noslēgusi Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Anastasija Šļapina (attēlā). «Vienmēr esmu labi mācījusies, bet šogad man bija nepieciešama pēc iespējas augstāka vidējā gada aztīme, jo tas tiks ņemts vērā manis izvēlētajā augstskolā,» norāda A.Šļapina, atklājot, ka plāno studēt bioķīmiju Glāzgovas universitātē. Līdz ar to viņas mīļākie mācību priekšmeti ir matemātika un ķīmija. «Smagāk man iet ar humanitārajiem priekšmetiem, valodām, tāpēc tajos vairāk strādāju, cītīgāk stundās klausījos, pierakstīju, arī pārbaudījumiem rūpīgi gatavojos, kā arī vairāk pati darīju mājās papildus. Savukārt, piemēram, sportā, vienkārši centos – mēģināju atkal un atkal, kamēr sanāca,» norāda Anastasija. Viņa uzskata, ka atzīmes gan nekādi neietekmē un neatspoguļo viņu kā personību – tās vienkārši ir nepieciešamība, ejot pa sevis izvēlēto profesionālo ceļu.
A.Šļapina saņēma arī Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa speciālo balvu – viņa ir pirmā skolniece, kura kopš Izglītības kvalitātes balvas iedibināšanas mācību gadu noslēgusi ar vidējo gada atzīmi 10 ballēm. Domes priekšsēdētājs, sveicot Anastasiju un pārējos Izglītības kvalitātes balvas saņēmējus, uzsvēra, ka šī ir patīkama naudas izdošanas reize, jo tā ir investīcija izglītībā, kas savukārt ir labklājības priekšnoteikums. «Izglītības sistēmas galvenais uzdevums ir veidot domājošu mūsu valsts pilsoni, vadītāju, biznesmeni, zinātnieku. Un pilsētā plānotās un īstenotās izglītības sistēmas reformas ir vērstas uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu,» norādīja A.Rāviņš, papildinot, ka mūsdienās pamatlietas, uz ko jāstrādā izglītības sistēmai, ir jauniešu motivācija, kritiskā domāšana un līderība.
Vidusskolu klašu grupā ar vidējo atzīmi 9,62 šo mācību gadu noslēgušas Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieces Elīna Smetaņina un Amanda Zvaigzne. Jaunietes norāda, ka viņu klasē – 12.m – vidējā atzīme ir 8,3, un tas motivē saraut tos, kas ir lejasgalā, bet viņas sīvu konkurenci neizjūt. «Patiesībā atzīmes ir sekundāras, jo manis izvēlētajā augstkolā, kurā jau esmu uzņemta, tās netiek ņemtas vērā. Vienkārši daru, cik labi varu, kaut gan pēc gadiem jau mani atcerēsies nevis pēc atzīmēm, bet pēc tā, kāds cilvēks es esmu,» spriež Amanda, kura plāno Stokholmas Ekonomikas skolā studēt ekonomikas zinātni un biznesu. Savukārt Elīnai, kura Rīgas Stradiņa Universitātē studēs starptautiskās attiecības, gada vidējā atzīme ir svarīga. «Manis izvēlētajā studiju programmā ir milzīgs konkurss – uz 38 budžeta vietām ir apmēram 250 pretendentu. Tāpēc es skolā centos, kā arī apmeklēju augstskolas sagatavošanas kursu. Tā beigās komplekso pārbaudījumu nokārtoju uz 10, kas nebija bijis gadus septiņus astoņus, tādējādi nopelnot iespēju studēt budžeta grupā, kas arī bija mans mērķis,» stāsta Elīna. Jaunietes gan spriež, ka Latvijā jauniešiem ir grūti nopelnīt vidējo atzīmi 10 balles, jo vidusskolēns apgūst daudz priekšmetu, kamēr citās valstīs skolēniem ir ap desmit priekšmetu. Piemēram, viņām bijuši 16 priekšmeti.
Savukārt pamatskolas klašu grupā augstākā vidējā gada atzīme ir Jelgavas 2. pamatskolas 9. klases skolniecei Darjai Antoņenko. «Es necentos iegūt pēc iespējas augstākas atzīmes – vienkārši labi mācos, jo gatavojos iestājeksāmeniem Rīgas Valsts 2. vidusskolā. Tā ir skola ar matemātikas un valodu novirzienu, tāpēc es to izvēlējos. Savu nākotni gribētu saistīt ar farmācijas studijām ārzemēs, tāpēc vēlos padziļināti apgūt ķīmiju un svešvalodas. Protu latviešu, krievu un angļu valodu, esmu mācījusies arī ķīniešu valodu un vēl gribētu iemācīties itāļu valodu,» stāsta jauniete. Viņas mīļākais mācību priekšmets ir matemātika, un viņa atzīst, ka liela nozīme ir arī skolotājam – pedagoga personībai, spējai ieinteresēt, prasmei iemācīt. Savukārt vismazāk viņai patīk vizuālā māksla. «Nevarētu teikt, ka es neesmu radoša – šogad pabeidzu arī mūzikas vidusskolu, Kora klasi. Tomēr uzskatu, ka nav iespējams objektīvi novērtēt cilvēka prasmi zīmēt. To taču nevar salīdzināt. Nav kā matemātikā – atzīme tiek noteikta pēc tā, vai ir izpildīts uzdevums, atrasts risinājums,» spriež Darja.
Skolēnus sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, norādot, ka ar skolēnu panākumiem lepojas ne tikai viņi paši un viņu ģimene, bet arī pilsēta. «Tik augstus rezultātus nevar sasniegt bez rūpīga, atbildīga un mērķtiecīga darba, tāpēc vēlos teikt paldies gan skolēniem, gan pedagogiem, kuri spēja jauniešus iedvesmot ilgstošam mērķtiecīgam darbam, gan vecākiem,» tā R.Vectirāne. Savukārt Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza jauniešiem novēlēja neapstāties pie sasniegtā un turpināt iet no mērķa uz mērķi.
Izglītības kvalitātes balva tiek pasniegta 7.–12. klases skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu 1.–4. kursa audzēkņiem, kuriem, noslēdzoties mācību gadam, vidējā atzīme nav zemāka par 8,5 ballēm. Viņi no Jelgavas pilsētas pašvaldības saņem naudas balvu 75 eiro. Izglītības kvalitātes balva iedibināta 2012. gadā, un pēdējos gados skolēnu skaits, kas to saņem, ir audzis: 2015. gadā tie bija 134 jaunieši, 2016. gadā – 251, 2017. gadā – 313, 2018. gadā – 377, un šogad – 412.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»