Svētbirzē piemin 1941. gada deportācijas

«1941. gada naktī notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz Sibīriju – dzimteni atstāja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Vai kāds nojauta, kas viņus sagaida? It nemaz. Tā bija kolosāli organizēta akcija. Atceros, ka cilvēki gatavojās Jāņiem un laikapstākļi bija visai saulaini. Tas, kas notika pēc tam – par to runāt negribas it nemaz. Haoss, bailes, mātes rūpes un asaras. Cilvēki nesaprata, ko viņi sliktu darījuši,» atmiņās dalās jelgavnieks Jānis, kurš toreiz dzīvojis Vidzemē. Savukārt jelgavnieks Aivars piedzīvoja deportāciju laiku, būdams 11 gadus vecs zēns. «Mūsu ģimene deportācijas piedzīvoja pēc 1945. gada. Bijām skolā, mūs nelaida mājās un tad jau sapratām – kaut kas nav labi. Deportētas tika manas māsīcas un brālēni. Atkalsatikšanās prieku piedzīvojām pēc tam vairs tikai 1957. gadā,» stāsta kungs.

Jāpiebilst, ka uz piemiņas pasākumu ieradās arī Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņi, kuri piedalās vasaras nometnē. Skolotājas Ilze un Inta norāda, ka šodien ir zīmīga diena, tādēļ bērni noskatījušies filmu par deportācijām un nākuši izrādīt cieņu cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši traģiskos notikumus. Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi Rihards, Anastasija un Jekaterina uzsver, ka arī viņu ģimenēs dzirdēti sēru stāsti par šo laiku, tādēļ šodien viņi nākuši uz piemiņas pasākumu.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka šīs dienas ir melnākās Latvijas un Baltijas kalendārā. «Šodien mēs atceramies traģiskos notikumus valsts un daudzu cilvēku dzīvēs. Zinām, ko nozīmē okupācija un kādas ir tās sekas. Mūsu uzdevums ir pieminēt šos notikumus, atceroties – mēs paši veidojam savu nākotni, tā ir mūsos,» uzsvēra A.Rāviņš.

Pieminot 1941. gada notikumus, jelgavnieki šodien nolika ziedus uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas akmens Svētbirzē.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»