Svētceļnieki no Jelgavas devušies ceļā
Ritma Gaidamoviča
Desmitiem jelgavnieku, rīdzinieku, pat
ādažnieku un citu pilsētu iedzīvotāji šodien pēc rīta lūgšanas no
Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāles Katoļu ielā devušies divu
nedēļu garajā svētceļojumā uz Aglonu.
Iesākumā bija plānots, ka svētceļnieki ceļā dosies jau pulksten
8.30, taču rosība ap katedrāli sākās tikai ap pulksten 9, kad bija
beigusies rīta lūgšana pirms došanās garajā ceļā.
Ceļotāju vidū bija sastopami gan tādi, kas vēl nav uzsākuši skolas
gaitas, gan tādi, kas uzkrājuši jau gana lielu dzīves pieredzi,
taču visi apņēmības pilni mērot ceļu līdz pat Aglonai.
www.jelgavasvestnesis.lv sastaptā un uzrunātā
Agnese Asermane uz Jelgavu, lai dotos svētceļojumā, šorīt bija
ieradusies pat no Ādažiem. Viņu uz svētceļojumu pirms vairākiem
gadiem uzaicinājusi draudzene, kuras radinieki dzīvo Jelgavā, kopš
tā laika meitenei šis notikums katru vasaru kļuvis par tādu kā
aicinājumu un nu jau Agnese ceturto gadu mēros ceļu no Jelgavas uz
Aglonu. «Apzinos to, ja es savāktu draugus un ietu ar viņiem, es
neaizietu līdz galam, jo man nepietiktu spēka, taču ar šiem
cilvēkiem, kas šeit sanākuši, viss ir savādāk. Nemāku vārdos
izteikt tās izjūtas, viss ir ļoti dvēseliski. Kaut ar pēdējo elpas
vilcienu, taču galā vienmēr esmu nokļuvusi un domāju, ka arī šogad
cits variants nav pieļaujams. Ir bijis tā, ka kājas tik ļoti sāp,
ka nevar teju vairs paiet, taču saņemos un eju. Šis piedzīvojums
man ir kā pieradums un man to katru gadu vajag, tāpēc arī nākamajā
gadā es būšu šeit,» tā Agnese. Taujājot, kāpēc viņa iziet tieši no
Jelgavas, meitene atzīst, ka šeit esot kolosāli cilvēki un ar
viņiem ir patīkami pavadīt laiku šajās nedēļās.
Jelgavnieks Francisks Jemeļjānovs svētceļojumā dodas jau trešo
reizi, šoreiz viņu pavadīja mazā māsa un vecmāmiņa. Uz jautājumu,
kāpēc Francisks dodas viens, viņš stāsta, ka draugi ierosinātāji
neviens nav ticis, jo jāstrādā, taču mazajai māsai vēl jāpaaugas un
tad arī viņa tiks.
Visi jelgavnieki un citu pilsētu iedzīvotāji, kas šodien devās
svētceļojumā uz Aglonu no mūsu pilsētas ceļu plāno mērot divās
nedēļās. Lielās somas svētceļnieki ievietojuši piekabē, kas tiks
vesta līdzi, bet pašiem mugursomās nesamas tikai pašas
nepieciešamākās preces – trauks, no kura ēst, zāles un vēl daži
sīkumi.