Svin hercoga Jēkaba dzimšanas dienu
Ainās tika attēloti vēstures notikumi karaļa Kārļa I pilī, braucieni pāri jūrām, kā arī jaunu koloniju apgūšana. Skatītāji par katrā ainā redzēto notikumu atbildēja uz jautājumiem. Par katru pareizo atbildi varēja saņemt saldas balvas, bet noslēgumā dzimšanas dienas viesi tika cienāti ar svētku kliņģeri.
Muzeja galvenā speciāliste un pasākuma rīkotāja Silva Poča stāsta, ka dzīvās bildes savulaik esot bijusi pieprasīta izklaide aristokrātu vidū, un šādos tēlojumos piedalījies arī pats hercogs Jēkabs un viņa galms. «Vēsturiski ar dzīvo bilžu palīdzību visbiežāk tika attēlotas zināmu stāstu, piemēram, Bībeles vai grieķu mītu, epizodes. 19. gadsimtā dzīvās bildes kā brīvā laika pavadīšanas veids parādījās arī parasto ļaužu ikdienā. Jelgavā tās popularizēja gleznotājs Jūliuss Dērings,» skaidro S.Poča. Dzīvo bilžu spēles var uzskatīt par priekšgājēju mūsdienās pazīstamajām šarādēm jeb mēmajam šovam.
Atzīmējot svētku dienu, tika pasniegta arī dāvana. Vēsturnieks Andris Tomašūns muzeja īpašumā nodeva karti, kas uzieta rekonstrukcijas darbos Vecpilsētas ielā. Kartē redzams Jelgavas plāns ap 1900. gadu – pirms divu pasaules karu nodarītajiem postījumiem. Saņemot dāvanu, muzeja direktore Gita Grase uzsvēra tās vērtību, sakot, ka tā palīdzēs labāk izpētīt līdz šim mazāk zināmas tālaika Jelgavas vietas.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»