Tirgus piesātinājums un rekonstrukcijas cenas

Anna Afanasjeva

Savlaicīgi izsludinot konkursus ielu atjaunošanai, atklājies, ka prognozētā cena ievērojami pārsniedz no uzņēmējiem saņemto piedāvājumu summu. Nepārprotama izskaidrojuma tam nav. Aptaujātie speciālisti sliecas domāt, ka tas atkarīgs no tirgus piesātinājuma.

Lāčplēša ielas 200 metru jauno posmu SIA «Kulk» piedāvāja sakārtot par 115 106 latiem, kas salīdzinājumā ar prognozēto maksu ir par 50 procentiem zemāka. Kopumā konkursam bija pieteikušies četri uzņēmumi. Starpība starp zemāko un augstāko piedāvājuma cenu bija 26 procenti.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns stāsta, ka prognožu aprēķiniem par pamatu ņemti pagājušā gada izcenojumi, kam pierēķināts zināms inflācijas procents. Ņemts vērā minimālās darba algas, naftas cenu pieaugums, kas savukārt atspoguļojas bitumena un asfaltbetona cenās. Iespējams, prognozes nav bijušas tik precīzas. Tomēr vienalga šķēres starp piedāvājumu un faktisko cenu ir pārāk lielas.
«Tas varētu būt saistīts arī ar to, ka šogad krietni agrāk esam izsludinājuši ar ielu izbūvi un atjaunošanu saistītos iepirkumus. Kamēr uzņēmēji vēl tikai komplektē savu sezonas darbu klāstu, konkurence ir lielāka, un tas liek uzņēmējiem izvērtēt cenas un pārlieku ar izmaksu pieaugumu neaizrauties,» spriež A.Baļčūns.
Vasarā, kad pasūtījumu paketes nokomplektētas, ir citādi. Piemēram, pērn Rīgas ielas rekonstrukcijas konkursā dokumentu paketi izņēma arī «Saldus ceļinieks». Bet pieteikums palika neiesniegts, jo starplaikā uzņēmums noslēdza līgumu par apjomīgiem darbiem lidostā «Rīga». «Šāds objekts ikvienam būtu saistošāks, nekā pilsētas ielas rekonstrukcija, kas infrastruktūras dēļ pieder pie sarežģīto objektu kategorijas. Ielu atjaunošanai pilsētā ir sava specifika – intensīva satiksme, komunikāciju tīkli zem ielas seguma. Tāpēc ceļa un ielas viena kilometra rekonstrukcijas izmaksas nav salīdzināmas,» atgādina A.Baļčūns.
Iespējams, situāciju ietekmējis arī tas, ka samazinājies darbu apjoms būvniecībā, jo abas nozares savā ziņā ir saistītas. Sava nozīme ir tam, ka joprojām nav izsludināti lielie valsts projektu konkursi. Satiksmes ministrijas kavēšanās ietekmē uzņēmēji startē arī mazākos konkursos, kas citādi viņiem nebūtu saistoši. Tomēr kavēšanās ar lielajiem projektiem nav vērtējama viennozīmīgi. Proti, jo vēlāk konkursu izsludinās, jo īsākā termiņā darbi būs jāpaveic, ceļu būvniekiem darbu apjomi būs lieli. Šāds «sastrēgums» var izraisīt cenu kāpumu.
Projektēšanas uzņēmuma «3C» valdes loceklis Aigars Buķevics atzīst, ka komentēt cenu atšķirību ir grūti, un sliecas domāt, ka cena lielā mērā atkarīga no nozares tirgus piesātinājuma. «Arī veikalos preci dažkārt gadās nopirkt ar 70 procentu atlaidi,» viņš piebilst. Projektētāji apšauba, ka tas saistīts ar Valsts kontroles (VK) aktivitātēm vai ar to, ka būvnieki nodarbotos ar cenu dempingu. Drīzāk tā ir noslodze. «Kad bija lielā Saulkrastu apvedceļa būve, darba pietika gan lielajiem, gan mazajiem ceļu būvētājiem. Lielajiem uzņēmumiem tolaik citus objektus nevajadzēja. Tagad, kad lielo projektu nav un nav skaidrs, kad būs, arī viņi iziet tirgū. Tiklīdz kāds no tiem «aizies», viss nostāsies savās vietās,» domā A.Buķevics. Arī lielākie projektēšanas uzņēmumi savulaik piedalījušies vienīgi «Latvijas valsts ceļu» konkursos. Tagad tie lūkojoties arī mazāku projektu virzienā.
Arī SIA «Kulk» ražošanas direktors Artūrs Ošenieks norāda, ka jāņem vērā katra objekta īpatnības. Pašlaik piedāvājuma cenu lielā mērā var saistīt ar to, ka ikviens uzņēmums cenšas tikt pie pasūtījuma, īpaši nerēķinot iespējamo peļņu. Tas tāpēc, ka ceļu būvniekiem atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nemaz tik daudz konkursu nenotiek. Arī SIA «CBS Igate» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns uzsver konkurences pieaugumu un ievērojamu piedāvājuma samazināšanos, kas saistīts ar vispārējo situāciju. Tomēr tiklab citos konkursos arī pašlaik piedāvājuma cenas neatpaliek no prognozētajām.
«Ceļu būvē atšķirībā no ražotājiem darbiniekus no darba vēl neatlaižam, citviet atbrīvotie cilvēki pie mums rindā stāv. Atlaišanu neplānojam, bet strādniekiem jāapzinās, ka par to pašu naudu būs jāstrādā kvalitatīvāk un vairāk. Kopumā prognozes nav pārāk optimistiskas,» viņš saka, piebilstot, ka šogad vairs nebūs jāparedz rezerves līdzekļi strādājošo noturēšanai.
Attiecībā uz VK M.Peilāns norāda, ka tās galvenais uzdevums ir uzbūvēt lētāk. Taču, ejot uz lētumu, tiek apgrūtināta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja, kam pastāv problēmas nodrošināt konkurētspējīgus speciālistus, kas nozarē nav mazsvarīgi. «Ar lētāko cenu var arī gadīties, ka pēc diviem trim gadiem ceļu nākas labot, jo lētākais ne vienmēr nozīmē labāko,» atgādina M.Peilāns.
Viņš vērtē, ka Jelgavas ielas līdzinās brauktuvēm citās pilsētās, kur tāpat pietiek problēmu. Pārējo vidū vienīgi Ventspils ir izņēmums. «Valstī tikai pēdējos divos gados autoceļu jomā esam pavirzījušies, bet pašvaldībām jārēķinās ar budžeta iespējām. Ikvienā vietā var atrast trūkumus. Tuvojoties vēlēšanām, ieganstu meklēšana pieņemsies spēkā, bet budžets ir tāds, kāds ir. Komentēt visi ir gudri, labprāt gribētu redzēt, ko viņi paši labu izdarījuši, kur ir viņu sakārtotās vietas. Nereti izrādās, ka cita acī redz skabargu, bet savā degungalā neredz baļķi,» domā uzņēmējs.

Autoceļu attīstības perspektīvai līdz 2013. gadam
veltītajā konferencē izskanējušās būvnieku domas
Ceļu būves eksperti min vairākus iemeslus sliktajai ceļu kvalitātei, kā svarīgākos norādot normatīvu trūkumu, nepietiekamu finansējumu ceļu būvei un naudas trūkumu ceļu uzturēšanai, kā arī vilcināšanos.
• Nav valsts standartu, kas noteiktu, kādam jābūt ceļam – ceļu būvē nav noteikta metodika, nav kvalitātes standartu. Nozare balstās uz iepriekšējo pieredzi un projektētāju izstrādāto tehnisko projektu, taču projektētājs zināmā mērā var improvizēt. Kaut kādi noteikumi iestrādāti iepirkumu tehniskajā specifikācijā, kur noteikts, kādi materiāli jāizmanto, kā arī norādīta minimālā un maksimālā robeža ceļu biezumam, tas arī viss. Nav skaidrs, kā aprēķina ceļa izturību, ņemot vērā transporta intensitāti un svaru.
• Viens no bedrīšu rašanās iemesliem ir gaisa temperatūras svārstības. Ja temperatūra vienmēr būtu virs vai zem nulle grādiem, bedres veidotos mazāk. Vissliktāk ir, kad slapjā laikā pie nulle grādiem ūdens uz ceļiem sasalst, bet virs nulles – atkūst, izplešas un izspiež no braucamās daļas tā sastāvdaļas. Viss sākas ar sīkiem akmentiņiem, kas veido asfaltbetonu. Ūdens pie temperatūras svārstībām palīdz ceļa segumam izirt, un tā veidojas aizvien lielākas bedres. Ja nulles ciklu ir mazāk un temperatūra vairāk turas tikai virs vai zem nulles grādiem, ceļš kalpo ilgāk.
• Slikto izejmateriālu dēļ Latvijā ceļiem var garantēt divu līdz trīs gadu dzīvotspēju, kaut normāli ceļam būtu jākalpo apmēram astoņi gadi. Pie mums atšķirībā no Eiropas neizmanto daudzus materiālus. Piemēram, materiālu «PR Plast» jeb polimērbitumenu – sastāvdaļu, kas savelk asfaltu un veido ko līdzīgu tīklam, kas neļauj asfaltam izirt. Valstī nav normatīvu, kas noteiktu šādu materiālu lietošanu par obligātu vai ieteicamu.
• Bez vainas nav pasūtītāji – valsts un pašvaldību institūcijas. Pēc būvnieku domām, iepirkumi būtu jāsāk jau rudenī, lai februārī būtu zināms uzvarētājs un tas savlaicīgi varētu pasūtīt materiālus. Bieži vien konkursi notiek citos gadalaikos, kad darbu veicējs nevar pasūtīt materiālu, jo tas jau izpirkts vai pieejams par daudz augstāku cenu.
• Labākajā variantā ceļš būtu jābūvē karstākajā vasaras laikā, kad ir pietiekami augsta temperatūra, kas arī uzlabo ceļa kvalitāti.
 

Ielu rekonstrukcija Jelgavā
2005. gads
Rīgas ielas rekonstrukcija no Institūta ielas līdz Loka maģistrālei – 1140 m;
O.Kalpaka ielas seguma no Lielās līdz Raiņa ielai remonts – 335 m;    Meiju ceļa no Kazarmes līdz Satiksmes ielai kapitālais remonts – 340 m
Dambja ielas no Lielās līdz Sarmas ielai kapitālais remonts – 300 m
Lietuvas šosejas posma no Miera līdz Viskaļu ielai kapitālais remonts – 560 m
Gaisa tilta kapitālais remonts no Rūpniecības ielas līdz iebrauktuvei DUS «Dinaz» – 485 m;
Filozofu ielas remontdarbi no Augusta līdz Kļavu ielai – 275 m;
Peldu ielas izbūve, 1. kārta (šķembas) – 440 m;
Dūņu ielas asfalta seguma izbūve – 1492 m;
Pulkveža O.Kalpaka ielas rekonstrukcijas 1. un 2. kārta  – 1090 m.

2006. gads
Peldu ielas izbūve, 2. kārta – 120 m;
Zirgu ielas seguma remonts no Pulkveža O.Kalpaka ielas līdz Tērvetes ielai – 460 m;
Zvejnieku ielas seguma remonts no Meiju ceļa līdz Lapskalna ielai – 450 m;
Kazarmes ielas seguma remonts no Meiju ceļa līdz Lapskalna ielai – 400 m;
Helmaņa ielas seguma remonts – 130 m;
Robežu ielas seguma remonts – 260 m;
Lietuvas šosejas un Miera ielas krustojuma pieejošās joslas remonts – 150 m2.

2007. gads
Peldu ielas izbūve, 3. kārta (asfaltsegums) – 540 m;
Rīgas ielas rekonstrukcija no Loka maģistrāles līdz administratīvai robežai Ozolniekiem – 1920 m;
Atmodas ielas rekonstrukcija no Meiju līdz Ošu ceļam – 540 m;
Tērvetes ielas rekonstrukcija no Raiņa līdz Rūpniecības ielai – 980 m;
Viskaļu ielas rekonstrukcija no Lietuvas šosejas līdz Smiltnieku ielai – 1400 m;
Bebru ceļa asfalta seguma izbūve starp Atmodas un Dūņu ielu – 360 m2;
J.Asara ielas paplašināšana un ietves izveide no Lielās līdz Svētes ielai – 160 m;
Traktoristu ielas rekonstrukcija, 1. kārta – 480 m;
Vecā ceļa rekonstrukcija no Kalnciema ceļa līdz Institūta ielai – 790 m;
Baložu ielas seguma renovācija no Tērvetes ielas līdz Būriņu ceļam – 460 m;
T.Grothusa ielas asfaltbetona seguma izbūve – 961 m2;
Piebraucamā ceļa izbūve Rogu ceļā – 761 m2;
Meiju ceļa asfalta seguma atjaunošana no Satiksmes līdz Audēju ielai –
101 m2;
Meiju ceļa paplašinājuma izbūve – 104 m2;
Asfaltbetona seguma kārtas izbūve 6 cm biezumā no Dambja ielas 80 līdz Bebru ceļam 90 – 1250 m2;
Asfaltbetona seguma izbūve Sniega ielas posmā – 180 m2.