Top «Laika vilciens»
«Cienot visu to laiku, ko šis koks ir piedzīvojis, arī skices māksliniecisko koncepciju veidojām aptverošu. «Laika vilciens» simbolizēs to, ko ozols redzējis savā vairāk nekā 250 gadu ilgajā mūžā,» stāsta koncepcijas autors M.Gailis, kurš vairākus gadus veidojis koka skulptūras gan Jelgavas bērnudārzos, gan pilsētvidē.
«Laika vilciens» plānots nepilnus septiņus metrus garš, un tā priekšgalā būs lokomotīve, kura vilks trīs stilizētus vagonus – Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni, kas ir ticības simbols, «Academia Petrina», kas ir izglītības simbols, un Ādolfa Alunāna māju, kas simbolizēs kultūru. Skulptūru paredzēts izvietot uz sešiem lieliem laukakmeņiem. «Ozols kā materiāls ir ļoti ciets, un tas nemaz tik viegli apstrādei nepadodas, taču vienlaikus no ozolkoka veidotas skulptūras ir ilgmūžīgākas,» stāsta tēlnieks, cerot, ka arī dižozola otrais mūžs būs mērāms gadu desmitos.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka 2018. gada vasarā ozolu, kas auga Ozolskvērā līdzās bērnu rotaļu laukumam un pilsētnieku iecienītai atpūtas vietai, pašvaldības speciālisti, arborists un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki atzina par stipri bojātu un bīstamu. Lēmums ozolu nozāģēt tika pieņemts, jo tam bija radušies būtiski sakņu sistēmas bojājumi, iztrupējusi stumbra pamatne ar vairākiem vaļējiem dobumiem pie tās, kuros konstatēta brūnā trupe.
Vienlaikus Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» audzēkņi apņēmušies dot otru mūžu Ozolskvērā augošajam dižozolam – mazie jelgavnieki salasīja dižkoka zīles un iedēstīja tās melnzemē. Bērnudārzs ir iesaistījies «Latvijas valsts mežu» koku sēšanas un stādīšanas akcijā «Skābeklis», lai bērni jau no mazotnes izprastu, kāds ir koka dzīves cikls, vienlaikus mācoties, ka mežs ir ne tikai tas, ko redzam, bet arī skābeklis, ko elpojam.
Savukārt aprīļa beigās Lielās talkas laikā, piedaloties pilsētas iedzīvotājiem, Ozolskvērā iestādīts jauns ozols, lai tas šajā vietā turpinātu uzkrāt Jelgavas vēstures un nākotnes liecības.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»