Tornī – ieskats Jelgavas un Latvijas vēstures posmā 1918–1920
Izstādē apskatāmas gan senās, gan mūsdienu fotogrāfijas, kas papildinātas ar nelielu stāstu par piemiņas vietu, notikumu, cilvēkiem, un interaktīva karte ar Brīvības cīņu piemiņas vietām Jelgavā un Jelgavas apkaimē. Šī karte sniedz iespēju multimediju ekrānā apskatīt, kur tieši Jelgavā un tās apkārtnē atrodas pieminekļi un piemiņas vietas tiem Latvijas armijas karavīriem, kuri Brīvības cīņu laikā spēja atbrīvot mūsu zemi no ienaidniekiem. Šī karte veidota arī kā aicinājums ikvienam atcerēties, apzināties un kopt savas valsts vēsturisko mantojumu.
Kā norāda A.Iljina, izstādē iekļautas tās piemiņas vietas, pa kurām JRTC sadarbībā ar vēsturnieku Andri Tomašūnu rīko ekskursijas: četras – Jelgavā un pa trim Ozolnieku un Jelgavas novadā. «Jelgavas apkārtnē notika daudz cīņu, un šeit ir ļoti daudz piemiņas vietu, bet jāsaka, ka daudzi no šiem pieminekļiem ir Latvijas vai pat vēl plašākas nozīmes pieminekļi. Piemēram, Salgalē ir piemineklis 14 kritušajiem Kara skolas kadetiem, bet ne visi krita Jelgavas apkaimē – divi gāja bojā Rīgā, cenšoties noturēt tiltus. Savukārt Jelgavā, Meža kapos, ir piemiņas vieta visiem angļu karavīriem, kuri gāja bojā šajās cīņās,» skaidro A.Tomašūns, piebilstot, ka Jelgavas zeme ir atdusas vieta ne tikai mūsu, Latvijas, karavīriem, bet arī mūsu sabiedrotajiem un ienaidniekiem, kas mums bija Brīvības cīņu laikā. «Šī izstāde ir arī lielisks piemērs, ka vēstures notikumu kontekstā nav jēgas šķirot labajos un sliktajos, jo kara upuri ir visi. Latvija Pirmā pasaules kara laikā zaudēja apmēram pusmiljonu iedzīvotāju. Savukārt par Jelgavu ir dati, ka 1919. gada novembrī pilsētā bija palikuši ap 13 000 iedzīvotāju no agrākajiem 35 000.»
Viens no iedvesmojošākajiem un reizē skaudrākajiem ir stāsts par kritušajiem Kara skolas kadetiem, kuri tika ierauti karadarbībā gandrīz uzreiz pēc mācību uzsākšanas. Lai godinātu kadetus, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā izveidojusies tradīcija 30. novembrī atzīmēt Melnās kafijas vakaru. Jo tieši tā gandrīz pirms gadiem tika atdots gods drosmīgajiem jaunekļiem, kuri krita par savu zemi: ar rupjmaizi, ievārījumu un miežu kafiju. Jāpiebilst, ka pirmo reizi šāds Melnās kafijas vakars ārpus akadēmijas telpām tika sarīkots Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī izstādes atklāšanas pasākumā 8. novembrī.
Jāpiebilst, ka piemiņas vietas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem un šo cīņu notikumiem veltītus pieminekļus Latvijā sāka iekopt un celt tūlīt pēc pašu Brīvības cīņu beigām. 1923. gadā Latvijas Republikas valdība pieņēma likumu «Par vēsturiskām kauju vietām un pieminekļu aizsardzību» ar kuru par vēsturiskām un aizsargājamām uzskatīja kauju vietas, kā arī kritušo karavīru kapu vietas. 1932. gadā pieņēma «Noteikumus par pieminekļu aizsardzību», saskaņā ar kuriem par aizsargājamiem pieminekļiem uzskatīja arhitektūras un skulptūras formās celtas piemiņas zīmes, kauju un kapu vietas, ar kurām saistīti vēsturiski notikumi.
Izstādi «Brīvības cīņu piemiņas vietas Jelgavā un apkārtnē» veidojuši JRTC darbinieki sadarbībā ar vēsturnieku A.Tomašūnu un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju. Izstāde bez maksas līdz 23. novembrim būs apskatāma torņa 7. stāva konferenču zālē.
Savukārt 21. novembrī interesentiem būs iespēja daļu no izstādē redzamajām piemiņas vietām apmeklēt klātienē JRTC rīkotā ekskursijā ar autobusu kopā ar A.Tomašūnu. Izbraukšana no torņa plānota pulksten 11, atgriešanās pilsētā – ap pulksten 15. Ekskursijas dalībnieki piedalīsies arī Jelgavā un Jelgavas novadā dzimušo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlu atklāšanā un piemiņas brīdī Jelgavas Meža kapos pulksten 14. Dalība ekskursijā ir bez maksas, bet interesentiem iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 63005447 vai rakstot pa e-pastu tic@tornis.jelgava.lv. «21. novembris ir Jelgavas varoņu diena, un es vēlētos jelgavniekus aicināt neaizmirst savas pilsētas vēsturi un piedalīties piemiņas brīdī Meža kapos,» piebilst A.Tomašūns.
Foto: JRTC