Uzlabo videonovērošanas kvalitāti pilsētā
«POIC strādā jau deviņus gadus, un būtiski uzlabojumi mūsu telpās līdz šim nebija piedzīvoti. Līdz ar Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes pārcelšanos uz citu vietu iestāde varēja paplašināties, uzlabojot darba organizāciju,» stāsta POIC vadītājs Gints Reinsons. Īstenojot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektu «Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana Jelgavas un Šauļu pilsētās (C-System)», POIC ēkā izremontētas iekštelpas, izbūvēti iekšējie inženiertīkli un signalizācija, videonovērošanas tīkls, datu pārraides tīkls, apsardzes sistēma, piekļuves kontrole, vizuālās informācijas un audio sistēmas, kā arī ēkas ārējie inženiertīkli.
Viena no būtiskākajām pārmaiņām, lai uzlabotu komunikāciju un notiktu ātrāka informācijas apmaiņa gan ikdienas darbā, gan arī ārkārtas situācijās, – vienā telpā ir apvienots Pašvaldības policijas videonovērošanas centrs un POIC zvanu centrs, kas līdz šim darbojās divās atsevišķās telpās. Apvienotajā centrā uzstādīti jauni videonovērošanas displeji, kuros 24 stundas diennaktī tiks sekots līdzi informācijai no videonovērošanas kamerām pilsētā, kā arī iegādāta jauna datortehnika. «Telpā izvietoti astoņi ekrāni ar iespēju pievienot vēl četrus. Ekrāni ir energoefektīvāki, un tajos iespējams redzēt lielāku attēlu, līdz ar to uzlabojas pilsētas videonovērošanas kvalitāte,» norāda POIC Administratīvās nodaļas vadītāja Linda Vēbere, piebilstot, ka uzlabota arī POIC telpu apskaņošanas sistēma un ieviesti jauni risinājumi zvanu centrā. Drošības paaugstināšanas nolūkos ēkā un pie tās uzstādītas 12 videonovērošanas kameras.
Ņemot vērā to, ka kontaktcentrā darbs ir jānodrošina 24 stundas diennaktī, darbinieki strādā maiņās gan dienā, gan naktī, un ir rasta iespēja uzlabot arī sadzīves apstākļus. Telpās, kurās iepriekš atradās videonovērošanas centrs un dispečeri, izveidotas divas atpūtas telpas – atsevišķi Pašvaldības policijas darbiniekiem un POIC dispečeriem, izbūvētas dušas un virtuve.
Pilnveidojot civilās aizsardzības sistēmu, tehnoloģiski uzlabota sēžu zāles tehniskā bāze, iegādāta arī protokolēšanas sistēma. Civilās aizsardzības sistēmas nodrošinājumam arī projektēts un pēc pasūtījuma izgatavots Latvijā pirmais un pagaidām vienīgais mobilais datu pārraides punkts, kas nodrošina pilnvērtīgu informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespēju ārkārtējos gadījumos lauka apstākļos ar iespēju veikt jebkādu datu pārraidi no notikuma vietas uz civilās aizsardzības komisijas sēžu zāli, tajā skaitā videostraumēšanu no bezpilota lidaparāta.
Ikdienas darbā arvien vairāk izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas un kļūstot viedākiem, POIC ēkā šobrīd ir uzstādīti vairāki sensori, lai attālināti uzraudzītu ēkas iekšējo un ārējo infrastruktūru. «Šis ir pilotprojekts, domājot par attālinātu pašvaldības namu uzraudzību nākotnē. Mūsu ēkā ir uzstādīti sensori, ar kuru starpniecību tiek mērīta temperatūra, gaisa kvalitāte, mitrums, attālināti konstatētas arī problēmas. No sensoru tīkla saņemtā informācija ļauj saprast, cik liels ir resursu patēriņš, lai domātu par to, kā varam to ekonomēt,» stāsta G.Reinsons.
L.Vēbere piebilst, ka projekta gaitā arī uzlabota Jelgavas pilsētas interaktīvā karte vietnē karte.jelgava.lv, kas iedzīvotājiem ļauj daudz ērtāk komunicēt ar pašvaldību par pamanītajām nepilnībām vai bojājumiem pilsētvidē, sekot līdzi plūdu apdraudējuma iespējamībai, pārlūkot satiksmes ierobežojumus un to apbraucamos ceļus, kā arī pieteikties iedzīvotāju agrīnai apziņošanai ārkārtējās situācijās. Agrīnā brīdināšana nozīmē mērķtiecīgu un nekavējoties veicamu iedzīvotāju informēšanu ar īsziņas vai e-pasta starpniecību par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību, kura ir attiecināma uz pieteikto objektu.
L.Vēbere norāda, ka projekts noslēgsies 30. septembrī un līdz tam vēl paredzēts veikt ēkas rezerves elektroenerģijas nodrošinājuma attālinātas vadības un pārraudzības sistēmas uzstādīšanu, kā arī īstenot informatīvo kampaņu Jelgavas iedzīvotājiem, lai stāstītu par POIC darbu un sniegto atbalstu iedzīvotājiem.
Kopējais budžets projekta realizācijai ir 448 480,36 eiro, tostarp 250 094,73 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 14 711,46 eiro valsts budžeta dotācija un 183 674,17 eiro Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»