Vai Jelgavā ir viegli atrast atbalstītājus?

Zane Auziņa

Aptaujājot uzņēmumus, kas jau ir vai varētu kļūt par pasākumu un sabiedrisko organizāciju atbalstītājiem, kā arī uzklausot tās iestādes, kam šie atbalstītāji vajadzīgi, izkristalizējas pāris galveno secinājumu. Pirmkārt, uzņēmuma līdzdalību pilsētas dzīves un atsevišķu organizāciju atbalstīšanā lielākoties nosaka firmas vadītājs – viņa kultūras līmenis un vispārējie uzskati, bet iespējamās uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, lai arī nav mazsvarīgs, drīzāk tomēr tiek vērtēts kā sekundārs faktors. Turpretim interese, ko atbalstīt, patiesi izteikta rodas mirklī, kad kādā sporta veidā vai biedrībā sāk izpausties konkrētā vadītāja bērni, ģimenes locekļi vai draugi.
Pētot, kam atbalsts tiek piešķirts un kam ne, kā būtisks faktors uzņēmēju intereses vairošanā ir minamas pasākuma tradīcijas un vērienīgums – jo senākas pasākuma tradīcijas, jo plašākas tautas masas tas uzrunās un lielākas būs uzņēmēja iespējas reklamēties, jo lielāka būs arī interese ko ziedot. Tas attiecināms arī uz sportu un kultūras biedrībām – jo labākus rezultātus sportists būs sasniedzis, jo lielāku interesi izraisīs potenciālo atbalstītāju vidū. Bet, kamēr lielie sasniegumi vēl nav gūti, par treniņu nodrošināšanu jācīnās paša spēkiem. Un jāatzīst, ka Jelgavas uzņēmumiem filantropija un mecenātisms vēl ir neapgūts lauciņš.

Ar izstieptu roku vairs
nestaigājam
Pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics atzīst, ka ar savu gadiem ilgi veidoto reputāciju un pasākumu tradīcijām aģentūru vairs neuztver kā lūdzēju  ar izstieptu roku, bet gan līdzvērtīgu «spēles» dalībnieku. Šobrīd organizācijas lielākoties pašas piesakās un pauž gatavību līdzēt ar finanšu līdzekļiem vai materiāliem. Taču arī te daudz lielāks atbalsts ir no banku un apdrošināšanas kompāniju sektora, nevis vietējiem uzņēmumiem. «Pilsētas lielie pasākumi – Starptautiskais ledus un smilšu skulptūru festivāls, Pilsētas un Vispārējie Latvijas Piena, maizes un medus  svētki, arī Starptautiskais grafiti festivāls – ir kļuvuši par ikgadēju tradīciju, kas pulcē tūkstošiem cilvēku, un tas, protams, ir svarīgi arī sponsoriem. Kā savus senākos atbalstītājus varam minēt «Pils aptieku», «SEB banku», «Parex banku» un Hansabanku, kā arī apdrošināšanas kompāniju «Balta». Pēdējos gados arī «Ergo» un «Ramirent»,» stāsta M.Buškevics, kurš atceras, ka pirmajā Ledus skulptūru festivālā nemaz tik viegli ar sponsoru piesaistīšanu neveicās. «Toreiz vienu tūkstoti latu mums piešķīra pašvaldība, bet atlikušās divas trešdaļas līdzekļu ieguvām no sponsoriem, kuriem centāmies iestāstīt pasākuma labo ieceri un nozīmīgumu. Daži tam noticēja, un tradīcija varēja sākties. Tiesa, šodien, kad festivāla izmaksas ir ievērojami augušas, būtiski mainījušies arī finansējuma avoti – pamatā mūs atbalsta pašvaldība. Atbalstītāju ieguldījums lielā mērā nosaka to, vai pasākums būs bezmaksas, vai tomēr par maksu. Pēdējos gados līdzīgi citām Eiropas valstīm arī mēs pastāvam par viedokli, ka par augsto, profesionālo mākslu ir jāmaksā. Cilvēkiem ir raksturīgi kā pašsaprotamu un ne pārāk vērtīgu uzskatīt to, kas pieejams bez maksas, tādēļ dažiem starptautiskajiem festivāliem tiek noteikta simboliska biļetes cena,» skaidro M.Buškevics.

Jelgavas uzņēmumi
nav tie aktīvākie
Vērtējot pilsētas uzņēmēju ieinteresētību pasākumu sponsorēšanā, M.Buškevics to drīzāk raksturo kā vidēju vai pat zemu. «Daudzi vietējie uzņēmumi vēl nav nonākuši līdz atziņai, ka arī viņi ir atbildīgi par pilsētas iedzīvotāju kvalitatīvu atpūtu, kultūras dzīves daudzpusīgumu. Šobrīd kā lielākos atbalstītājus varu nosaukt vien CBS «Igate», kas šogad ar smiltīm un tehniku ir galvenie smilšu skulptūru atbalstītāji. Protams, starptautiskajos festivālos atbalstu saņemam arī no pilsētas viesnīcām, kas par pazeminātu cenu nodrošina māksliniekiem apmešanās vietu, bet sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, īpaši bistro «Silva» un klubs «Jelgavas baltie krekli», kā arī Jelgavas Gaļas kombināts, nāk palīgā ar maltīšu organizēšanu. Piena, maizes un medus svētkos mums tradicionāli izveidojusies laba sadarbība ar SIA «JLM gupa» (bijušais «Jelgavas maiznieks»), kas svētkus galvenokārt atbalsta, pats aktīvi tajos iesaistoties ar aizvien jaunu maizes rekordu darināšanu un iespēju to bez maksas notiesāt ikvienam pasākuma apmeklētājam. Taču kopumā, zinot, cik daudz uzņēmumu Jelgavā ir – turklāt arī veiksmīgu un peļņu nesošu –, jāteic, ka arī atbalstu un ieinteresētību varētu vēlēties daudz lielāku,» spriež M.Buškevics.

Ja ir panākumi, sponsorus interesē arī sports
Savukārt lielo pilsētas sporta aktivitāšu organizators – Sporta servisa centrs – savā vērtējumā par uzņēmēju ieinteresētību ir vēl mazāk pozitīvs. «Ja organizējam lielos pasākumus vai izdodam kādu grāmatu, ar lielu lūgšanos, bet atbalstītājus spējam rast. Parasti gan arī tās ir drīzāk banku filiāles, nevis vietējie uzņēmumi. Kā mūsu ilggadējos atbalstītājus varu minēt vien Hansabanku un «SEB banku», kā arī naftas produktu tirdzniecības kompāniju «Astarte nafta».
Ne mazāk viegli iet arī atsevišķām sporta organizācijām, kas atbalstītājus rod tikai mirklī, ja tajā iesaistās kāda uzņēmuma amatpersonas tuvinieki vai arī sportisti guvuši labus rezultātus. Pie mums ir sastopama sponsorēšana, bet mecenātisms – praktiski nekad. Protams, sponsoram, dodot naudu, vajag apziņu, ka kaut kas tiks saņemts arī pretim, tāpēc viņš saprot, ka ir vērtīgi ieguldīt vienā Eiropas čempionā, kas, uzkāpis uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena krekliņā ar sponsora vārdu, nodrošinās labu reklāmu, bet ieguldīt naudu sporta attīstībai nevienam nešķiet saistoši,» secina Jelgavas Sporta servisa centra vadītājs Juris Kaminskis. Viņš atzīst, ka Sporta servisa centrs nejaucas atsevišķo klubu lietās, tādēļ nevar nosaukt tos sporta veidus, kam ar atbalstītāju piesaisti veiktos labāk, taču uzskatāms izņēmums ir Jelgavas basketbola klubs «Zemgale», kas, gūstot labus sportiskos rezultātus, aizvien interesantāks kļūst arī sponsoriem. Tiesa, kluba direktors Andris Vereščagins uzskata, ka situācija ar sponsoriem ne tuvu nav raksturojama kā laba. «Mūsu lielākais sponsors ir Jelgavas pašvaldība, bet no uzņēmumu puses atbalstu esam saņēmuši tikai no «SEB bankas», Jelgavas tipogrāfijas, kā arī SIA «Karaļavoti» un sporta apģērbu ražotāja «Bars» – pēdējie divi gan nav Jelgavas uzņēmumi. Nevēlos atklāt, cik liels ir mūsu šā gada budžets, taču, ņemot vērā basketbola kluba iekļūšanu Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijā un nodrošinot gandrīz simtprocentīgu dalību nākamās sezonas Baltijas Basketbola līgas 2. divīzijā, ir vairāk nekā skaidrs, ka kluba budžetam vajadzēs būt vismaz divas reizes lielākam nekā šobrīd. Lai to panāktu, jau tuvākajā laikā ļoti intensīvi sāksim potenciālo sponsoru uzrunāšanu,» stāsta A.Vereščagins. Viņš atzīst, ka Jelgavā basketbolam nav īpaši laba vēsture, kas ietekmē arī šodienas potenciālo atbalstītāju interesi, taču kluba strauji gūtie panākumi izredzes piesaistīt sponsorus palielina. Tiesa, noturēt panākumus var, tikai uzlabojot komandu, kas atkal prasa ieguldījumus, un faktiski paši sponsori nosaka to, cik sekmīga būs komanda: «Nākamajā sezonā plānojam piesaistīt vairākus jaunus spēlētājus, kas nenoliedzami maksās arī vairāk naudas. Ceram – sponsori sapratīs, ka iegulda potenciāli spēcīgas un panākumus gūstošas komandas attīstībā un mūsu aicinājumam būs atsaucīgi. Tiesa gan – zinot līdzšinējo pieredzi, jāteic, ka viegli nebūs.»

Iztiek ar «savējo» naudām
Arī smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta kluba «KC» vadītāja un trenere Ilze Bome, izdzirdējusi jautājumu par to, cik aktīvi Jelgavas uzņēmēji ir gatavi atbalstīt smaiļotājus, nopūšas un teic, ka klubs pārtiek tikai no «savējo» līdzekļiem. «Lai arī esam saņēmuši Sabiedriskā labuma organizācijas statusu un uzņēmums, kas mums ziedo līdzekļus, var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, šodien cilvēki ar ziedošanu nenodarbojas. Mēs pārtiekam tikai no tiem līdzekļiem, ko atvēlējusi pašvaldība, kā arī pašu sportistu naudas. Parasti arī atbalstu saņemam no tiem uzņēmumiem, kuru vadītāji vai bērni klubā trenējas, bet, ja šādas personiskas ieinteresētības nav, uzņēmumam pat nav jēgas ziedojumu lūgt,» tā I.Bome. Viņa gan atzīst, ka kluba atbalstītāju saraksts, iespējams, tik īss ir arī tādēļ, ka pēdējos gados organizācija nav aktīvi staigājusi pa uzņēmumiem un palīdzību lūgusi. Taču arī tam esot savi iemesli. «Jūs domājat, ka iet un visu laiku kaut ko lūgties ir patīkami?» retoriski vaicā trenere, piebilstot, ka arī ziedojuma sniegšanas un pieņemšanas gadījumā jāpilda daudz juridisku dokumentu, jāiziet cauri veselam birokrātijas labirintam, tādējādi reālajam darbam klubā un jauniešu trenēšanai laika vispār vairs neatliek. Tiesa, kā labu jaunumu I.Bome min to, ka arī šajā gadā par pašvaldības un atbalstītāju ziedotajiem līdzekļiem klubam izdevies iegādāties, lai arī lietotas, taču šodienas prasībām atbilstošas laivas, kas sportistiem ļauj sekmīgi startēt arī sacensībās. Savukārt, skatoties nākotnē, I.Bome uzskata, ka esot jāgaida ekonomiski labvēlīgāki laiki – tikai pēc tam, kad uzņēmumi būs beiguši cīnīties par eksistenci, viņiem varēs lūgt kādu palīdzību ar cerībām to arī gūt, bet līdz tam jātiek galā pašu spēkiem. 
Līdzīgi pesimistisku viedokli pauž arī Kartinga sporta centra valdes priekšsēdētājs Ēriks Gasparovičs, kurš neslēpj, ka par 99 procentiem kluba dzīvotspēju nodrošina pašu sportistu un viņu piederīgo naudas maki: «Cik esam spējīgi, tik arī velkam. Ja kādam ir paziņa, kas ieņem pietiekami vadošu amatu uzņēmumā, protams, iesaistām arī viņu, bet bez personiskajiem kontaktiem un radu būšanas pie kāda iet un ko lūgt nav jēgas. Daudz esam staigājuši, ubagojuši un diedelējuši, klāstījuši par nodokļu atlaidēm, bet nevienu tas neinteresē līdz brīdim, kamēr paša bērnam nav tā kartinga, ar ko trenēties,» teic Ē.Gasparovičs. Viņš neuzskata, ka ziedot gatavo trūkums būtu saistāms ar slikto ekonomisko situāciju valstī – drīzāk gan cilvēku kūtrumu kā tādu un pārāk lielo koncentrēšanos uz personīgajām materiālajām vērtībām.

Ja meklē, noteikti atrod
Savukārt Latvijas Poļu savienības Jelgavas poļu struktūrvienības vadītāja Marija Kudrjavceva uzskata, ka sponsoru būšana vai nebūšana lielā mērā atkarīga no pašas organizācijas aktivitātes: «Protams, neviens jau neskrien un par atbalstītāju nepiesakās. Arī mēs nevaram sacīt, ka esam ziedotāju piedāvājumu pārpludināti, taču apzinos, ka arī paši neesam aktīvi apkārt staigātāji un palīdzības lūdzēji. Ja to darītu, iespējams, atbalstu arī gūtu,» spriež Jelgavas Poļu organizācijas pārstāve. Tiesa, Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītāja Rita Vectirāne piebilst – lai arī naudas līdzekļus mazākumtautību biedrībām parasti nenākas viegli sagādāt, aktīvi rosoties, saņemt citu veidu materiālo palīdzību no uzņēmumiem ir iespējams. «Piemēram, tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» mums regulāri nāk pretim ar telpām, lai varētu organizēt mazākumtautību biedrību tirdziņus, līdzīgu palīdzību «graudā» esam saņēmuši arī citkārt, tādēļ nevēlamies pilsētas uzņēmumus pārāk nopelt,» tā R.Vectirāne.

Ar atbalstītāju jāstrādā
arī pēc pasākuma
Tikmēr ilggadējs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Studentu pašpārvaldes aktīvists Jānis Kuķis, kurš gan organizācijā oficiāli vairs nedarbojas, taču patriotisma dēļ joprojām piedalās studentu pašpārvaldes lielāko pasākumu organizēšanā, ir pārliecināts – pirms pārmest kūtrumu uzņēmējiem, organizācijām rūpīgi vajadzētu izvērtēt arī savu darbu. «Ar atbalstītājiem un sponsoriem ir jāstrādā ne tikai brīdī, kad vēlies saņemt naudu, bet arī pārējā laikā, bet visam jāsākas ar precīzi definētu mērķi, kam tā nauda nepieciešama,» uzsver J.Kuķis, kas vairākus gadus ir piedalījies divu LLU lielāko studentu pasākumu – Mehu dienu un Studentu dienu – organizēšanā. «Ar pirmo mums parasti iet vienkāršāk, jo šeit nedarbojas tradicionālie atbalstītāju piesaistes pamatprincipi, bet gan atsevišķu cilvēku patriotisms pret savu kādreizējo augstskolu un fakultāti. Tā kā «mehi» parasti ir patrioti, mēs kopīgās lietas vārdā viegli varam sameklēt arī tos, kas pasākuma labākai norisei var atvēlēt piecus, desmit, simts vai tūkstoš latus – kāda nu kuram ir rocība. Pieņemam visu veidu palīdzību gan naudā, gan arī «graudā». Šis pasākums parasti notiek bez liekas formalitātes un birokrātijas, apmēram tā, kā organizējot savējo kopā sanākšanu. Savukārt Studentu dienās atbalstītāju piesaiste ir nopietns darbs, kur bez oficiāliem dokumentiem neiztikt – vēršoties, piemēram, pie bankas vai liela Latvijas uzņēmuma, ir jāiesniedz apraksts par pasākumu, precīzi jādefinē tā mērķi un mērķauditorija, jāiesniedz tāme un jāpaskaidro, kāds būs sponsora guvums no savu līdzekļu ieguldīšanas – uzskatīt, ka kāds kaut ko ziedos tikai tāpēc, ka tu viņam to palūdz, ir naivi,» pārliecinoši teic J.Kuķis, atklājot trīs galvenos soļus, kas, lūdzot atbalstu, jāievēro. Pirmkārt, ir jāizveido to uzņēmumu izlase, kam, spriežot pēc publiski izskanējušās informācijas, ir brīvi apgrozāmie līdzekļi un darbības mērķauditorija saskan ar pasākumā noteikto. Nākamais svarīgais solis ir oficiālas lūguma vēstules sagatavošana, kurā bez liekām «puķēm» jānorāda, kāds un kam pasākums tiek gatavots un ko vēlies saņemt no konkrētā uzņēmuma. «Vēstulei jābūt konkrētai, īsai un viegli saprotamai. Bet tai klāt var pievienot pasākuma projekta aprakstu ar jau daudz detalizētāku informāciju – cilvēkiem jārēķinās, ka šodien, kad katra uzņēmēja darba galds vai lūzt no papīriem, iedziļināties vēl kaut kādos garos aprakstos no palīdzības lūdzējiem viņam vienkārši nebūs laika, bet īsais lūguma pieteikums daudz laika neaizņems,» stāsta J.Kuķis. Nedēļu vai divas pēc vēstules nosūtīšanas ieteicams uzņēmumam piezvanīt un painteresēties, vai vēstule ar lūgumu palīdzēt ir saņemta, un censties izzināt uzņēmēja pozīcijas. «Ja uzņēmējs uzreiz paziņo, ka pasākums vai organizācija viņu neinteresē, nav īpaši lielas jēgas viņu dusmot ar lūgšanos. Vienkārši pasakiet paldies par jums veltīto laiku un ķerieties pie nākamajiem uzņēmumiem sarakstā. Taču, ja jūtat, ka uzņēmējs svārstās, jācenšas panākt tikšanās, kurā jau precīzi tiek izklāstītas visas idejas. Te gan svarīgi, lai palīdzības prasītājs spētu aizraut. Ja tas izdodas, tāds vai šitāds atbalsts netiks liegts. Turklāt jāsaprot, ka ne vienmēr ir vajadzīga nauda – to parasti saņemt ir daudz grūtāk nekā atbalstu ar telpām, autotransportu, pārtiku, suvenīriem un citām lietām, kas tāpat būs vajadzīgas,» stāsta studentu organizācijas patriots. Taču ne mazāk būtiska darba daļa ar sponsoriem ir pēc pasākuma. «Lielākā kļūda, ko organizācija var izdarīt, ir pēc atbalsta saņemšanas aizmirst par savu labvēli. Ja reiz ir iedoti līdzekļi, tev ir jāizseko tam, lai uzņēmējs saņemtu ielūgumu uz pasākumu – pat ja lielākoties viņi tos nemaz neizmanto, bet pēc pasākuma ir jānosūta atskaite par tā norisi. Ņemot vērā to pašu laika trūkumu un jau tā esošās papīru grēdas uz galdiem, visefektīvāk ir nosūtīt nelielu pateicības vēstuli, kas pievienota, piemēram, DVD matricai. Tajā var ierakstīt īsu filmu par pasākuma norisi, atsevišķu failu ar atsauksmēm, kas par pasākumu izskanējušas, un līdzīgus datus. Ja tas viss ir izdarīts, var cerēt, ka uzņēmējs tevi labprāt uzņems arī nākamgad,» teic J.Kuķis, kurš gan arī pārliecinājies, ka Jelgavas uzņēmēji vēl nav īpaši aktīvi atbalstītāji.

Atbalsts ir ieguldījums,
kam jānes atdeve
Bet uzņēmumi, kas no organizāciju un pasākumu rīkotāju puses visbiežāk tiek saukti par atbalstītājiem, uz jautājumu, kādēļ iesaistās dažādo norišu atbalstīšanā un pēc kādiem kritērijiem izvēlas, kuru atbalstīt un kuru ne, kāpēc vispār to darīt, min trīs galvenos iemeslus. Hansabankas Jelgavas filiāles vadītāja Zinta Skangale noteic, ka bankai ir savas prioritātes un atbilstoši kopējai bankas politikai tiek noteikts arī, kam ziedojums tiks piešķirts, bet kam ne. «Hansabankas prioritāte ir izglītība, kultūra un sports, attiecīgi arī Jelgavas filiāle ir atsaucīga gadījumos, kad atbalsts tiek lūgts kādā no šīm pamatkategorijām. Tās dēļ arī šogad Hansabanka ir parakstījusi līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti par atbalsta sniegšanu dažādās aktivitātēs. Tāpat ar divreiz lielāku ieguldījumu nekā pērn mēs atbalstījām Pilsētas svētkus. Tiek īstenotas arī skolu un sporta atbalsta programmas, taču nevajadzētu iedomāties, ka bankā naudas ir daudz un tā tiek piešķirta katram, kas lūdz,» skaidrojot, ka filiāle var atbalstīt tikai bankas kopējā stratēģijā iederīgus projektus, teic Z.Skangale. Viņa atzīst, ka banka tāpat kā jebkurš uzņēmums, sniedzot atbalstu, gaida arī atgriezenisko saikni. «Piekrītot finansiālam atbalstam, mēs rēķināmies ar noteiktu reklāmas laukumu: jo plašāks un labāk organizēts būs pasākums – jo vairāk cilvēku to apmeklēs –, jo efektīvāka būs arī izvietotā reklāma. Tādēļ jāsaprot, ka mēs esam ieinteresēti atbalstīt labi organizētus un plaši apmeklētus pasākumus – par Jelgavā notiekošajiem pasākumiem un svētkiem to var sacīt, tādēļ izveidojusies arī stabila sadarbība,» tā Z.Skangale. 

Ja nemāki paprasīt,
nebrīnies, ka neko nesaņem
Līdzīgs viedoklis ir arī SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes priekšsēdētājam Jurim Sīlim. Viņš atzīst, ka uzņēmums palīdzējis ne vienai vien organizācijai vai privātpersonai, taču parasti priekšroka tiek dota izglītībai un kultūrai, turklāt lielu labumu var dot arī ar it kā nelielu ieguldījumu. «Nu, piemēram, bērnudārzus jau gadiem esam apgādājuši ar mūsu ražošanas materiālu pārpalikumiem. Mums tie nav vajadzīgi, bet bērni no papīra spēj sagatavot brīnumu lietas, turklāt pirmsskolas izglītības iestādes par šādu atbalstu ir no tiesas pateicīgas. Ir arī citi līdzīgi gadījumi, kad patiesībā vajag tikai vēlēties, un izrādīsies, ka tu pat bez lieliem tēriņiem kādam vari ļoti palīdzēt, kaut, protams, ir arī gadījumi, kad mūsu atbalsts ir vērā ņemamas summas lielumā,» teic J.Sīlis. Taču uzņēmuma piekrišanu vai noraidījumu atbalstam drīzāk nosaka veids, kā tas tiek lūgts, nevis dārdzība. «Ir gadījumi, kad mums formāli atsūta vēstuli, kurā kaut kas gari un plaši stāstīts, taču tas viss ir pilnīgi bezpersoniski – tā, ka beigās nav skaidrs, kam tā nauda ir vajadzīga un vai tā tiešām sasniegs mērķi. Ir jāsaprot, ka uzņēmumi nav vienkārši «slaucamas govis» un ka vienmēr ir arī iekšējie plāni, kuros naudu ieguldīt. Ja tā tiek novirzīta ar uzņēmumu it kā nesaistītā jomā, mums ir vajadzīga uzticība projektam. Ar vienkārši neskaitāmām izsūtītām vēstulēm visām iespējamām organizācijām, kas pastkastītēs iekrīt gluži kā «spams», nevajadzētu cerēt uz lielu atsaucību. Turklāt vajadzētu arī atcerēties vēlāk pastāstīt, kā mūsu sniegtais atbalsts ir noderējis,» savu pozīciju atklāj J.Sīlis. Viņam pilnībā piekrīt arī SIA «Kanclers plus» finanšu menedžere Ilva Mieze: «Mēs esam atbalstījuši daudzas organizācijas, daudzus projektus un arī vienkārši cilvēkus, kam, piemēram, kādas smagas slimības dēļ nepieciešama ārstēšanās. Un katru mēnesi saņemam aizvien jaunus lūgumus palīdzēt. Taču reāli tos visus atbalstīt mēs nespējam, tādēļ pirmām kārtām atsijājam tos lūgumus, kas izteikti bezpersoniskā formā. Savukārt, ja projekta vai organizācijas vadītājos jūtam degsmi par savu lietu un viņi spēj aizraut arī mūs, veidu, kā palīdzēt, atrodam pat tad, ja neesam to plānojuši,» tā I.Mieze.
Tikmēr SBS «Igate» direktors Arnolds Freimanis, kas šogad ar smiltīm un tehniku to sagādei sniedz nopietnu atbalstu Smilšu skulptūru festivālam, sarunā par labdarību iesaistās nelabprāt. «Te nav nekā tāda, par ko daudz pļāpāt un ar ko lielīties. Laiku pa laikam mēs kādam palīdzam, un tas ir tikai normāli. Mēs esam pilsētas uzņēmums, kas te strādā un gūst peļņu, tādēļ tas, ka arī mēs palīdzam organizēt visiem pilsētniekiem priecīgus notikumus, ir tikai normāli,» tā A.Freimanis.

Vēl daudz iespēju savu labo gribu attīstīt
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš:
«Vērtējot situāciju pilsētā, jāatzīst, ka klasiskus mecenātisma paraugus ir grūti sameklēt. Varbūt par tādu var uzskatīt ikgadējo svētku uguņošanu, kas Jelgavā tradicionāli tiek rīkota Jaunajā gadā un veidojas faktiski tikai no ziedojumu naudas. Ir uzņēmumi, kas šo tradīciju uzturējuši jau gadiem un nereti uguņošanai Jelgavā ļauj būt krāšņākai nekā galvaspilsētā. Šajā gadījumā uzņēmumi brīvprātīgi ziedo savus līdzekļus vienkārši pilsētnieku iepriecināšanai, nedomājot par to, ko saņems pretim. Kā labu piemēru var minēt arī uzņēmumu «Flora», kas savā jubilejā paši izrādīja iniciatīvu un nevis gaidīja apsveicējus ar dāvanām, bet izbūvēja bērnu rotaļu laukumu vienā no pilsētas pagalmiem. Arī Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis un Jelgavas pils izgaismošanas projekts tapa ar iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstu. Taču šādi ir tikai atsevišķi gadījumi, un mūsu uzņēmumiem ir vēl ļoti daudz iespēju savu labo gribu attīstīt.» 

 
Kas ir kas
Filantropija jeb labdarība ir mērķtiecīga līdzekļu vai citu resursu ziedošana kādiem sabiedriska labuma mērķiem, visbiežāk organizācijām, negaidot par to nekādu atlīdzību. Filantropija atbalsta plašu sabiedrības vajadzību spektru, piemēram, sociālās vajadzības, izglītību, veselības aizsardzību, mākslu, pētniecību, stipendiju programmas un tamlīdzīgi.
Mecenātisms ir mākslas, zinātnes, dažādu kultūras pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana. Labas prakses piemērs ir Ziedot.lv ekspertu izstrādāts organizāciju novērtēšanas standarts, lai ziedotājs varētu būt pārliecināts, ka organizācija, kura saņem ziedojumu, darbojas ētiski un atbilstoši sabiedrības vajadzībām.
Sponsorēšana ir savstarpēji izdevīgs darījums starp organizāciju, kas saņem ziedojumu, un uzņēmumu, kas sniedz atbalstu konkrētai organizācijai no mārketinga vai reklāmas izdevumu budžeta.
Ziedojums ir manta vai finansiālie līdzekļi, kurus persona bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod sabiedriskā labuma organizācijai bez pretpienākuma veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
www.ziedot.lv

Ziedotāji, kam pienākas nodokļa atlaide
– Ziedojot budžeta iestādēm, kā arī LR reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir tiesības saņemt ienākuma nodokļa atlaidi.
– Ienākuma nodokli samazina par 85 procentiem no ziedotās summas, taču kopējā atlaide nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.
– Manta vai finansiālie līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai sabiedriskā labuma organizācijai, ir uzskatāmi par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums par atlīdzību.
– Nodokļa atlaidi nepiemēro, ja ziedojuma mērķī ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona.
www.vid.gov.lv