Valdība atbalsta darba devēja apmaksāto darbinieka slimošanas dienu skaita samazināšanu
Grozījumi slimības lapu samaksas sistēmā nozīmē, ka turpmāk darba devējs darbinieka slimošanas laikā naudu maksās par laika periodu no otrās līdz 10. kalendāra dienai, bet, sākot no 11. dienas, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās valsts.
Grozījumi likumā tika izstrādāti pēc darba devēju iniciatīvas un tos atbalsta ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kurš uzskata, ka, pilnībā atceļot darba devējiem noteikto darbinieku slimības lapu apmaksu, palielinātos uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēja. Ministrs uzsver, ka šīs izmaksas jāsedz no sociālā budžeta.
Ekonomikas ministrs ir norādījis, ka situācijā, kad valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums samazinās, ir svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējiem, ne tikai stimulējot eksportspējīgās nozares, bet arī samazinot darbaspēka izmaksas.
«Slimības lapu apmaksa ir vidēji 4,5% no kopējām darbaspēka izmaksām, tāpēc uzskatu, ka jāatsakās no darba devēja apmaksājamajām darba nespējas dienām, lai nodrošinātu uzņēmēju konkurētspēju, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju. Papildus jāatzīmē arguments, ka šobrīd savus uzņēmējus esam nostādījuši nevienlīdzīgās pozīcijās ar kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo Lietuvā darba devējs maksā tikai par pirmo un otro darba nespējas dienu, bet Igaunijā darba devējs nemaksā vispār,» norādījis Gerhards.
«Uzņēmēji par saviem darbiniekiem jau veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr šobrīd uzņēmējam ir jāmaksā arī par darbinieku slimošanu no 2. līdz 14. dienai. Pie tam šīs izmaksas papildus vēl tiek apliktas ar nodokli, tajā skaitā arī ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, tādējādi dubultā apliekot izdevumus ar nodokļiem,» savu nostāju skaidrojis Gerhards.
Savukārt Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana būtiski mazinās darba devēju atbildību par darba apstākļiem.
LM neatbalsta grozījumus likumā, jo esošais slimības naudas un slimības pabalsta sadalījums starp darba devēju un valsti motivējot darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un drošību darbā, uzlabojot darba apstākļus savā uzņēmumā.
Jebkurš pasākums, tostarp darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana, pēc LM domām, būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem. «Taču tas nav pieļaujams, jo Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojā gājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem,» norāda LM.
Turklāt, samazinot darba devēja apmaksājamo darbinieka slimošanas laiku līdz 10 kalendāra dienām, papildu izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta slimības pabalstu izmaksai 2009.gadā būs 5,45 miljoni latu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darba nodrošināšanai – 0,24 miljoni latu, uzsver LM.
Ņemot vērā iepriekšminēto, LM esošo slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti uzskata par optimālu risinājumu. Lai mazinātu finansiālo slogu darba devējiem, pēc LM domām, būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, aktīvāk jāizskauž nepamatotu slimības lapu izrakstīšana.