Valdība atbalsta minimālās algas paaugstināšanu līdz 180 latiem
Šodien valdība atbalstīja minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 180 latiem no 2009. gada 1. janvāra. Patlaban minimālā darba alga valstī ir 160 lati.
Par minimālās algas palielināšanu līdz 180 latiem no nākamā gada sākuma iepriekš vienojās arī sociālie partneri - valdības, darba devēji un arodbiedrības.
Kā uzsvērts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā, 2003. gada 27. maijā Ministru kabinetā tika akceptēta koncepcija «Par minimālo darba algu», kas paredz septiņu gadu pārejas periodā minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 50 procentiem no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.
Saskaņā ar noteikumiem minimālā mēneša darba alga 2009. gadā ir jānosaka 49 procentu apmērā no Finanšu ministrijas (FM) prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Noteikumi paredz izvērtēt ekonomisko situāciju valstī un saskaņot minimālās mēneša darba algas apmēru un ieviešanas datumu.
FM prognozētā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2008. gadā ir 450,80 lati, tātad aprēķinātā minimālā mēneša darba alga 2009. gadā būtu 220,89 lati.
Lai tuvinātos iepriekšminētajos noteikumos paredzētajam minimālās mēneša darba algas apmēram un izpildītu noteikumus, Labklājības ministrija piedāvāja izvērtēt divus variantus minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai 2009. gadā.
Viens variants paredzēja paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 160 latiem līdz 200 latiem, bet otrs - uz 220 latiem, sākot ar 2009. gada 1. janvāri.
Tomēr Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2008. gada 30. aprīļa sēdē NTSP dalībnieki - darba devēju organizāciju, darbinieku organizāciju un valdības pārstāvji - vienojās, ka minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 160 uz 180 latiem no 2009. gada 1. janvāra.
Salīdzinājumam - kopš šī gada minimālā darba alga Igaunijā ir 194 lati, bet Lietuvā - 162 lati.
LM uzskata, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabo konkurētspēju tiem komersantiem, kuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz «aploksnēs».
FM nav atbalstījusi LM piedāvātos minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas variantus no 160 uz 200 vai 220 latiem, ņemot vērā vairākus apsvērumus.
Latvijas tautsaimniecība pašlaik atrodas būtiskā attīstības posmā, kad, apsīkstot uz iekšējā pieprasījuma balstītajai izaugsmei, nākotnes labklājības pieaugums būs atkarīgs no Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas. Straujais darba samaksas kāpums ir būtiski paaugstinājis vienības darba izmaksas Latvijā, pasliktinot Latvijas konkurences pozīcijas, norādījusi FM.
Par to liecinot arī par vidējo izaugsmi būtiski zemāka attīstība sektoros, kas ir pakļauti starptautiskajai konkurencei, piemēram, apstrādes rūpniecībā. Sākot ar 2005. gadu, darba samaksas kāpums ir bijis augstāks par darba ražīguma pieaugumu, un, ja šāda situācija turpināsies vēl ilgākā laika posmā, tas veicinās tālāku makroekonomiskās nesabalansētības palielināšanos.
Galīgā variantā šo situāciju varētu atrisināt tikai būtiska ekonomikas korekcija - nodarbinātības samazināšanās, bezdarba pieaugums un reālās algas samazināšanās līdz līmenim, kas atbilst Latvijas darba ražīguma līmenim. Lai novērstu šāda negatīva scenārija iespēju, valdībai ir jāveic pārdomāta ekonomiskā politika, tostarp arī minimālās mēneša darba algas noteikšanai jābūt saskaņotai ar kopējiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijas mērķiem, norāda FM.
Tādējādi FM nevar atbalstīt LM piedāvātos minimālās mēneša darba algas palielināšanas variantus 2009.gadā, jo tie būtiski pārsniedz prognozēto darba ražīguma kāpumu.
Atbilstoši FM prognozei 2009.gadā darba ražīgums salīdzināmās cenās pieaugs aptuveni par 6,8 procentiem, bet sagaidāmā patēriņa cenu inflācija būs 7,2 procenti, līdz ar to nominālā darba ražīguma pieaugums būs aptuveni 14,5 procenti. Līdz ar to ministrija uzskata, ka darba samaksas pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 15 procentu, teikts ziņojumā.
Attiecībā uz jautājumu par darba ražīguma un darba samaksas pieauguma samērīgumu LM uzskata, ka līdz 2007. gadam minimālās mēneša darba algas pieaugums bija daudz zemāks nekā darba ražīguma pieaugums. 2005. gadā minimālā mēneša darba alga netika paaugstināta un neto darba alga nesedza inflāciju.
www.leta.lv