Valsts policija uzsāk akciju «Izeja no vardarbības – «escape»»

Saskaņā ar VP Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas datiem 2019. gada pirmajā pusgadā no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietuši 86 bērni, savukārt pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos – 101 bērns. Daļa no šiem noziegumiem ir veikti interneta vidē, kas skaidrojams ar brīvu pieeju internetam dažāda vecuma personām, interneta tehnoloģiju straujo attīstību un dažādu aplikāciju piedāvātajām iespējām.

«Dzimumnoziegumus interneta vidē visbiežāk veic pieauguši vīrieši, kuriem interesē bērni pirmspubertātes vecumā. Noziedznieki, kuri izmanto tiešsaisti, ir pietiekami elastīgi un izmanto dažādas iespējas, kā arī dažādas psiholoģiskās manipulācijas tehnikas, piemēram, bērna uzslavēšanu vai draudēšanu viņam. Tāpat ir novērots, ka noziedznieki, uzsākot saraksti internetā ar bērnu, nereti uzdodas par uzrunātā bērna vienaudzi vai izveido vairākus viltus profilus sava mērķa ātrākai sasniegšanai,» skaidro VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

«Riskam ciest no dzimumnoziegumiem tiešsaistē galvenokārt pakļauti bērni vecumā līdz 16 gadiem. Tas skaidrojams ar bērnu nepietiekamo spēju izvērtēt apdraudējuma riskus, kuri var rasties, komunicējot ar dažādām personām internetā. Bērni, kuri cietuši no dzimumnoziegumiem tiešsaistē, bieži izjūt dažādas emocionālas reakcijas, kā, piemēram, apjukumu, bailes, kaunu un vainas sajūtu, kas bieži ir arī iemesls, kādēļ bērni izvēlas nestāstīt par piedzīvoto dzimumnoziegumu. Nozīmīga loma ir bērna vecākiem, jo viņu attieksme ietekmē, kā bērns jutīsies pēc piedzīvotā noziedzīgā nodarījuma,» uzsver VP Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas galvenā inspektore psiholoģe Dace Landmane.

Informatīvajā akcijā «Izeja no vardarbības – «escape»» VP ir izstrādājusi informatīvu materiālu vecākiem, lai spētu atpazīt un pasargāt bērnu no dzimumnozieguma interneta vidē. Lūk, septiņas pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no seksuālas vardarbības internetā:

bērns kļuvis noslēpumains, slēpj savas aktivitātes tiešsaistē, izvairās no laika pavadīšanas tiešsaistē;
bērns pārstāj izmantot konkrētus sociālos tīklus, saziņas lietotnes, izdzēš savu profilu vai arī bloķē noteiktas personas;
bērnam ir parādījušies jauni, nepazīstami interneta draugi, par kuriem bērns neko nevar pastāstīt;
bērns uzdod jautājumus par seksualitāti. Jautājumi ir viņa vecumam neatbilstoši un neierasti;
bērns izrāda interesi vai viņam ir vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāla rakstura jautājumiem (piemēram, meklē informāciju izmantojot interneta meklētājprogrammas);
bērna viedtālrunī / citās ierīcēs vai sarakstēs ir parādījušies seksuāla rakstura attēli, kuros attēlots viņš pats vai citas personas;
ir novērojamas izmaiņas bērna uzvedībā (noslēgts, kļuvis agresīvs, viegli aizkaitināms u.c.) un emocionālajā stāvoklī (nomākts, izjūt kaunu un bailes, vainas apziņu u.c.) un to cēlonis nav skaidrs.

Foto: image.freepik.com