Valsts prezidents: «Godāsim un turēsim augstu Jāņa Čakstes iedibinātās vērtības, kas stiprina Latviju»
Šodien, 14. septembrī, aprit 160 gadi, kopš dzimis pirmais Valsts prezidents zemgalietis J.Čakste. Apliecinot cieņu J.Čakstem gan kā mūsu novadniekam un pirmajam Valsts prezidentam, gan kā spilgtai personībai, kuras paustās idejas nav zaudējušas aktualitāti arī šodien, viņa dzimšanas dienā ziedus pie J.Čakstes pieminekļa nolika šā brīža Latvijas Valsts prezidents E.Levits, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, J.Čakstes dzimtas pārstāvji, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada vadība un citi jelgavnieki.
E.Levits savā uzrunā atzina, ka J.Čakstes atstātais mantojums ir liels izaicinājums katrai nākamajai paaudzei, uzturot viņa ideālus un, turpinot vaidot Latviju kā augsti attīstītu, tiesisku un demokrātisku valsti. «Latvija ir visu mūsu kopēja atbildība un kopēja līdzatbildība. Valstī katrs pilsonis ir vienvērtīgs ar citiem savā līdzatbildībā par demokrātisko Latviju un ir aicināts aktīvi iesaistīties labākas nākotnes veidošanā. Šodien aktīva pilsoniskā sabiedrība ir ārkārtīgi svarīga. J.Čakstes dzīvesgājums ir iedvesmojošs paraugs tam, kā tas ir darāms vislabāk. Godāsim un turēsim augstu J.Čakstes vērtības, kas stiprina Latviju,» tā Valsts prezidents E.Levits.
«Neatkarīga, brīva un demokrātiska Latvijas valsts – tas ir Jāņa Čakstes lolojums. Viņš kļuva par vienu no cienījamākiem Latvijas valstsvīriem, kura kompetences, dotības un harizma veidoja jaunās Latvijas valsts atpazīstamību Eiropā. Godinot Latvijas Republikas pamatlicēju Jāni Čaksti 160. dzimšanas dienā, aicinu un uzrunāju ikvienu. Mums ir jāatgriežas pie galvenā, ko kodolīgi nodefinēja mūsu pirmais Valsts prezidents. Latvijas valsts stāv par visu augstāk. Ja mēs to pieņemsim un apliecināsim ar darbiem, tad mūsu Latvija piedzīvos izaugsmi un savu, neatkarīgu valsti piedzīvos arī mūsu nākamās paaudzes,» uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Piemiņas brīdī pie J.Čakstes pieminekļa piedalījās arī J.Čakstes dzimtas pārstāvji un uzrunu teica viņa mazmazmeita Kristīne Čakste, atzīstot, ka Jelgava ir J.Čakstes pilsēta. «Viņš te mācījās, veidoja savu karjeru, kuplo ģimeni, rīkoja pirmos Dziesmu un mūzikas svētkus ārpus Rīgas, un šeit ir vienīgā vieta Latvijā, kurā atrodas viņam veltīts piemineklis. Paldies Jelgavai par to,» tā K.Čakste, piebilstot, ka J.Čakste savā dzimšanas dienā saņēmis arī lielisku dāvanu. «Savulaik mans opaps ar ģimeni «Aučos» iestādīja 33 hektārus ar ābelītēm – vairāk nekā 1000 ābelīšu. Diemžēl kara laikā tas viss tika izpostīts, bet Dārzkopības institūts Dobelē 20 gadu laikā ir radījis jaunu ābolu šķirni, kas veltīta manam opapam – «Čakstes «Auči»» un jau drīz to varēs iegādāties. Uzskatu, ka tā ir dāvana ne tikai manam opapam, bet visai latviešu tautai,» atzina K.Čakste.
Pēc svinīgā piemiņas brīža un ziedu nolikšanas pie Latvijas Valsts pirmā prezidenta pieminekļa, atceres pasākums turpinājās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Vēstures zinātņu doktors Jānis Šiliņš uzstājās ar priekšlasījumu «Starp Rīgu un Parīzi: Jāņa Čakstes politiskā darbība 1918. gada novembrī–1919. gada jūlijā».
Jāatgādina, ka J.Čakste ir dzimis 1859. gada 14. septembrī, miris 1927. gada 14. martā. Latvijas prezidenta amatu J.Čakste ieņēma no 1922. gada līdz pat mūža beigām 1927. gadā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
Video: Māris Martinsons