Vecāki, nemēģiniet pataisīt savu bērnu par slimu!

Daiga Laukšteina

Ārstu un pedagogu novērojumi ir nepārprotami – bērni aug fiziski aizvien vārgāki. Iemesls? Vecāki vispārizglītojošās iestādēs cenšas savas atvases atbrīvot no sporta, peldēšanas pat tad, ja skolā ir iespēja izmantot baseinu. Bērnam ir pārāk maz fiziskās slodzes. Tā vietā «uz urrā» iet ātrgaitas internets, 100 satelīta TV programmas, līdz ar to arī mugurkaula problēmas vai kustību traucējumi.

Par laimi, bēdīgā statistika pedagogu un mediķu vidū sasniegusi dzirdīgas ausis un likusi rīkoties. Arvien vairāk tiek algoti skolotāji vai mediķi, kuri ārpusstundu nodarbībās vispārizglītojošās iestādēs varētu vadīt bērniem ārstniecisko vingrošanu. Un aizvien vairāk ir tādu pedagogu, kuri vēlas apgūt koriģējošās vingrošanas elementus. Par to liecina lielā atsaucība piedalīties Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolas organizētajā tālākizglītības kursu programmā «Ārstnieciskās vingrošanas pielietošana bērnu un jauniešu atveseļošanā, slimības profilaksē», kas risinājās pagājušajā nedēļā.

Koriģējošo vingrošanu spiesti apgūt pedagogi, skolu mediķi
Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolā mācās vairāk nekā 140 bērnu. Viņiem visiem ir kādi kustību traucējumi. Bet tā ir pavisam maza daļiņa no problēmas skartajiem jelgavniekiem. «Lielā darba pieredze mums uzliek par pienākumu citus mācīt un iepazīstināt ar ārstniecisko vingrošanu. Vadība atbalstīja, ka mēs – seši skolotāji, kas ikdienā strādā ar bērniem, – sāksim apmācīt citus, kuri vēlas nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu,» klāsta pedagoģisko zinātņu doktors 1. sanatorijas internātpamatskolas ārstnieciskās vingrošanas skolotājs Juris Žilko. Starp citu, Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskola pagaidām ir vienīgā Latvijā, kam Izglītības ministrija iedegusi zaļo gaismu organizēt ārstnieciskās vingrošanas kursus pedagogiem, bērnudārzu audzinātājām, skolu medmāsām un ārstiem. Tajos piedalīties vēlmi bija izteikuši teju 100 cilvēki, taču ierobežoto telpu dēļ nebija iespēju uzņemt vairāk par 50. «Ierobežo tieši mazā sporta zāle, jo vairums nodarbību notiek horizontālā stāvoklī. Tā kā atsaucība ir tik liela, jādomā par atkārtotiem kursiem oktobrī. Bet tas pagaidām ir ierakstīts tikai prātā, jo dažādi notikumi rudenī varētu nedot tādu iespēju,» saka J.Žilko.
Jāpiebilst, ka internātpamatskola pavisam drīzi svinēs savu piecdesmitgadi. Tiesa, agrāk tā tika saukta par sanatorijas internātskolu bērniem ar skoliozi, kustību traucējumiem. Tagad nosaukums mainījies, taču saturs gan ne.

Nevar iztaisnot
roku elkonī
«Ar katru gadu Latvijā un visā pasaulē to bērnu skaits, kuriem ir kustību traucējumi, slimības, kas saistītas ar muguras problēmām – skolioze, lordoze, kifoze –, aizvien palielinās. Pēc Veselības ministrijas datiem, mūsu valstī slims ir katrs trešais bērns. «Slims» varbūt izklausās skaļi un savādi, bet tā tas arī ir. Bieži vien «ar neapbruņotu aci», kad bērns novilcis krekliņu, var redzēt, ka mugurkauls izliecies S burta formā. Tas var būt arī ne pārāk izteikts, bet eksistē. Cits jau piedzimis ar vienu pleciņu zemāku par otru. Nav obligāti jānāk uz mūsu skolu, pavērojiet arī uz ielas un jebkurā izglītības iestādē!» norāda J.Žilko. Viņš stāsta, ka cilvēki iemācījušies sadzīvot ar dažādām vainām. Arī ar skoliozi. «Bet kā tā attīstīsies, bērnam augot? Vai negatīvi un ļoti izteikti, vai varbūt, savlaicīgi sākot vingrot, veicinot muguras muskuļu, mugurkaula un citu orgānu nostiprināšanos, spējam novērst negatīvo skoliozes attīstību. Skolioze gan ir tas nepatīkamākais variants. Vispār biežāk sastopamā diagnoze ir problēmas ar mugurkaulu. Taču daudz ir arī bērnu ar kustību traucējumiem – nelokās locītava, cīpslas īsākas nekā vajadzētu, līdz ar to pēdiņa nepareizi izveidojusies, cilvēks liek kāju vienu otrai priekšā, X un Y veida kājiņas, kas ar laiku kļūs arvien izteiktākas. Iedomājieties pavisam vienkāršu lietu – skolēns nevar iztaisnot  uz priekšu roku elkonī. Vai tas ir smagi? Dzīvot var, pacelt krūzi var, saģērbties var, bet tajā pašā laikā viss nav kārtībā. Bērns sadzīvo ar šo vainu. Bet varbūt tādas nebūtu, ja viņš būtu laikus sācis vingrot,» zina teikt J.Žilko.

Ārsts aicina investēt
bērna veselībā
Uz kursiem sabraukušos skolotājus, bērnudārza audzinātājas, skolas medmāsas un ārstus uzrunāja arī nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» Ortopēdiskās rehabilitācijas un ķirurģijas nodaļas ārsts ar traumatologa ortopēda sertifikātu Jānis Osītis. Viņš «Jelgavas Vēstnesim» pauda savu viedokli: «Mani satrauc fakts, ka, kopumā ņemot, stājas un mugurkaula problēmas lēnām pieaug.» Šo negatīvo tendenci ārsts saista ar dzīvesveida izmaiņām. Proti, labklājības līmenis uzlabojas. Par to var spriest, piemēram, pēc automašīnu skaita palielinājuma, līdz ar to cilvēki kļuvuši fiziski mazāk noslogoti. Un šīs slodzes samazinājums tieši ietekmē bērnu veselību. «Viņiem daudz vairāk iespēju pavadīt savu brīvo laiku maz­aktīvi, piemēram, elektroniskajā vidē, kas, protams, nav slikti, bet lielos vilcienos izmaina sabiedrības fizisko kondīciju kopumā.» J.Osītis aicina par to aizdomāties, jo, investējot bērna veselībā, iegūsim pieaugušos, kuriem 30 – 50 gadu vecumā būs daudz mazāk darba kavējumu mugurkaula problēmu dēļ. Pētījumi liecina, ka 80 procentiem pieaugušo bijušas sūdzības par sāpēm mugurā. Tiesa, pieaugušie par varītēm cenšas sadzīvot ar dažādām problēmām.
«Ar investīcijām domāju nodrošināt iespēju bērnam sportot, saņemt speciālistu konsultācijas, doties pie fizioterapeitiem, uz rehabilitācijas kursiem, nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu un tā tālāk. Skaidrs, ka ne visi bērnu vecāki to var atļauties, vajadzīgs arī valsts atbalsts, lai būtu brīvi pieejamas ārpusskolas nodarbības,» spriež J.Osītis. Toties viņu iepriecina fakts, ka ielaistas, smagas, nediagnosticētas un neārstētas mugurkaula deformācijas, kādas bija vērojamas deviņdesmito gadu beigās, jau samazinājušās gandrīz uz pusi. «Tādi, kuri dzīvojuši ārpus ārsta kontroles, pie mums nonāk reti. Cilvēki domā par savu veselību, skolas aktīvāk darbojas ar bērnu stāju, daudzviet ir koriģējošās vingrošanas grupas. Uzteicami, ka pie mums vēršas bērni tieši ar skolas mediķu, nevis ģimenes ārstu nosūtījumu.»

Mācību stundas vidū
vajadzīgs vingrošanas
pārtraukums
Iespējas ārstēties ir dažādas. Tas atkarīgs no sākumstāvokļa. Vienam jābūt gatavam uz ķirurģisku iejaukšanos, bet citam pietiek ar koriģējošo vingrošanu. Jelgavas 1. sanatorijas internātpamatskolas ārstnieciskās vingrošanas skolotāja Aija Inne norāda, ka ārstnieciskā vingrošana līdzēs stājas vājuma un 1. pakāpes skoliozes gadījumos. Tiesa, par paviršu attieksmi nevar būt ne runas. «Jā, mums ir bērni, kuri katru dienu vienu stundu vingro. Paiet viens līdz trīs gadi, un viņi ir izārstējušies,» saka J.Žilko, kuram pieredzes bagāžā ir 40 gadi darbā ar bērniem, kuriem ir jebkādi stājas un kustību traucējumi. Jo agrāk sāk vingrot, jo labāk. Pieaugušais parasti savu kaiti ir ielaidis. «Optimālais laiks vingrot ir jau bērnudārzā,» pārliecināts J.Žilko, piebilstot, ka to var darīt arī krietni iepriekš. «Skolā sākt vingrot ir problemātiskāk, jo pedagogi bieži vien tāpat jau ir noslogoti, kā arī diez vai skolēni gribēs palikt pēc stundām un vingrot. Lauku bērnam, piemēram, būs jāsteidzas uz autobusu. Bērnudārzā ir sākums, kur mazais var pierast vingrot, un, aizejot uz skolu, viņam tas nebūs apgrūtinājums. Skolā visu laiku jūtama bērna laušanās prom, lai viņš būtu brīvs, neatkarīgs un darītu to, ko vēlas,» teic J.Žilko. Kā paraugu viņš min internātpamatskolas praksi, ko patiesībā vajadzētu piekopt ikvienai mācību iestādei. Proti, stundas vidū ņemt vingrošanas pārtraukumu. Ja mācību stundas garums ir 40 minūtes, tad pēc pirmajām 20 skolēns veic ap sešiem vingrojumiem. Tāpat fiziskām aktivitātēm der organizētie garie starpbrīži, kad bērns sporta zālē spēlē bumbu, stiepjas vai kā citādi izkustas.
Vecākiem jāatbalsta
bērni sportā
Ja valsts un pašvaldības akcentē mazaktivitātes izraisošo problēmu aktualitāti, ar finansiālu atbalstu nodrošinot atbilstošu speciālistu (sporta skolotāju vai mediķi) izglītības iestādē, tad vecāki gan šajā ziņā grēko. J.Žilko raksturo itin bieži sastopamo attīstības ķēdi: «Pavasaris ir tas mirklis, kad vecāki skrien pie ģimenes ārstiem, lai atbrīvotu bērnu no normatīvu kārtošanas. Līdz ar to bērnu mēģina padarīt slimu. Te var runāt vienīgi par slimību, kas veidojas no fiziskās mazaktivitātes. Bet muskuļi taču ir tie, kas notur mūsu augumu. Lielākoties gados bagāti cilvēki ir tie, kas sūdzas par sāpēm kājās, bet tas tikai tāpēc, ka viņi nekad nav skrējuši, slēpojuši, braukuši ar riteni, toties kļuvuši arvien smagāki. Bet kājām ir jānes šis smagais cilvēks.» Tiesa, sāp jau arī jaunībā. Pat daudzi skolēni teiktu, ka sāp mugura. Ir ieliektas muguras, izgāzies vēders, ejam mazliet šķībi. Pavērojiet cilvēku, kurš iet jums pa priekšu!
«Viegli jau vainot kādu citu, bet vecāki nereti aizbildinās ar laika trūkumu, aizņemtību darbā, tālab nesanāk pienācīgi rūpēties par bērnu. Ja vecāku bieži nav mājās, bērni aug patvaļā, un jau valsts līmenī sastopamies ar noziedzības kāpumu. Šos pašus cēloņus var attiecināt arī uz bērnu saslimstību. Bet, vai tiešām ir tā, ka vecāks ir tik aizņemts, ka viņam neatliek laika bērna audzināšanai? Es domāju, ka ne. Arī mani vecāki strādāja garas stundas. Ne mazāk kā šodienas vecāki. Bet, pateicoties viņiem, esmu izaudzis bez kustību traucējumiem. Vecāki atbalstīja sportā, teātra spēlē, dejās,» viņiem paldies saka J.Žilko. Viņš gan atzīst, ka daudzas lietas nav salīdzināmas, jo agrāk par visu nebija jāšķiras no prāvas naudas summas.

Vai bērns ar skoliozi drīkst spēlēt basketbolu?
Jā, drīkst. Tiesa, jāizvērtē slimības pakāpe. Nereti bērns ar skoliozi atbrīvojams no normatīvu kārtošanas skolā.

Kāda ir attieksme pret pēdējā laika «modes kliedzienu» – masāžām bez ārsta nosūtījuma?
Viegla masāža nav bīstama. Tā pašsajūtas uzlabošanai nāks tikai par labu. Savukārt uzmanība jāpievērš manuālās terapijas gadījumā. To drīkst veikt tikai atbilstošs speciālists ar pārliecību, ka pacientam netiks kaitēts. 

Ko darīt, ja vecāki attapušies, ka viņu pusaudzis ir ar «kuprīti»?
Tādā gadījumā var līdzēt ar ķirurģisku iejaukšanos.