Vēl vienam daudzdzīvokļu nama balkonam nokritušas margas
Vecajā ceļā 32 pārvaldnieka pienākums bija ierobežot bīstamo zonu un informēt dzīvokļa īpašniekus par balkona konstrukcijas bīstamību – tas arī tika darīts. Tuvākajā laikā namam tiks veikta arī tehniskā apsekošana, lai apzinātu arī citu dzīvokļu balkonu konstrukciju stāvokli, kā arī izstrādātu iespējamos risinājumus. JNĪP pārstāvji atgādina, ka nama pārvaldnieka pienākums ir analizēt situāciju un piedāvāt risinājumu, bet lēmumu pieņem tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki, jo balkoni ir kopīpašums tāpat kā, piemēram, kāpņutelpa, jumts vai lifts. Tāpēc, ja cilvēki ilgstoši nereaģē uz pārvaldnieka piedāvātajiem problēmas risinājumiem un kādā no mājām vēlāk notiek negadījums, atbildīgi par to būs konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Jāpiebilst, ka atgadījums Vecajā ceļā nav pirmā reize, kad daudzdzīvokļu namā no balkona atdalās un nokrīt norūsējušās margas. Janvāra beigās šāda situācija piedzīvota arī kādā Uzvaras ielas namā. JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts norāda, ka situācija ar balkoniem 60.–70. gados celtajās mājās jeb «hruščovkās» ir kritiska – tie jau sen ir nolietojušies un konstrukcijas nav drošas. Ar mērķi nepieļaut nelaimes gadījumus, jau kopš 2013. gada pārvaldnieks aicina daudzdzīvokļu namu īpašniekus lemt par tehniskās apsekošanas veikšanu kopīpašumā esošajiem balkoniem vai lodžijām, lai apzinātu iespējamos risinājumus to atjaunošanai vai demontēšanai. «Mūsu aicinājumiem veikt tehnisko apsekošanu atsaucās vien daļa pilsētas dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieku. Ir pozitīvie piemēri, piemēram, Raiņa ielā 3, kur balkoni atjaunoti renovācijas projekta gaitā vai Katoļu ielā 1, kur tika pieņemts lēmums demontēt balkonus un to vietā uzstādīt franču tipa aizsargmargas, jo konstrukcija nebija atjaunojama. Tomēr vienlaikus daudzi dzīvokļu īpašnieki aizvien nav ieinteresēti piesaistīt speciālistu, kas izvērtēs situāciju, jo tās ir papildu izmaksas, turklāt ne visi vēlas ieguldīt kopīpašuma atjaunošanā,» tā O.Kukuts, uzsverot: ja par kopīpašumu nerūpējas laicīgi, nolietojušās konstrukcijas sabrūk, apdraudot pašu iedzīvotāju drošību.
O.Kukuts papildina: neskatoties uz to, ka konstrukcijas daudzu gadu gaitā ir nolietojušās, daudzviet arī paši iedzīvotāji veicina balkona tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. Lai to nepieļautu, uz balkoniem un lodžijām aizliegts novietot smagus priekšmetus un balkona dzelzsbetona pamatnes nedrīkst apklāt ar materiālu, kas veicina mitruma uzkrāšanos. Tāpat aizliegts turēt uz tā jebkādus priekšmetus, kas aizkavē ūdens novadi, piemēram, puķu kastes, jo rezultātā tiek bojāta balkona konstrukcija un veidojas metāla daļu korozija.
Foto: Igors Šalajevs