Vērtē vides pieejamību sabiedriskajos objektos

Vides monitoringu Jelgavā organizē Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde (SIP) kopā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi. Šogad vides pieejamības monitoringā piedalījās SIP speciāliste darbam ar senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sņežana Zenovjeva, ergoterapeite Lauma Babre, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne, kā arī vides pieejamības eksperti Kārlis Rūba un Ilze Makarova-Makaronoka, kura ir arī Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja. Kopumā pilsētā tika apsekoti un vērtēti seši objekti.

Vispirms monitoringa grupa apmeklēja trīs līdz šim neapsekotus objektus, kuri izvēlēti, balstoties uz ieteikumiem, kas ikdienā tiek saņemti no invalīdiem un citām personām ar ierobežotu mobilitāti. Pēc tam monitorings turpinājās objektos, kas apsekoti pagājušajā gadā un kuros fiksētas problēmas. Dienas laikā apmeklēta Lielupes nostiprinātā krasta josla Pils salā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) peldbaseins, ārstu prakse Sudrabu Edžus ielā 9/6, bankas «Citadele» filiāle Mātera ielā, kā arī tirdzniecības centri «Rio» un «Pērnava».

Apmeklējot dienas pirmo objektu – nostiprināto Lielupes krasta joslu Pils salā – eksperti secināja, ka piekļūšana krasta malai cilvēkam ratiņkrēslā nav iespējama. Taču Jelgavas Būvvaldes vadītājas vietniece Zeltīte Bīmane un pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vecākā projektu vadītāja Daina Traidase skaidroja, ka šajā vietā pašvaldība realizē projektu «Airēšanas bāzes būvniecība, 1. kārta – Lielupes krasta nostiprināšana Pils salā, Jelgavā». Tas nozīmē, ka Lielupes krastā pašvaldība paredz izveidot modernu airēšanas bāzi un attīstīt ūdens sporta veidus Jelgavā. Tieši tāpēc šis objekts būtiski atšķiras no, piemēram, pašvaldības izveidotajām promenādēm Lielupes un Driksas krastos, kas paredzētas kā atpūtas un rekreācijas zonas pilsētniekiem un viesiem. Vienlaikus gan D.Traidase uzsver, ka jebkurā projektā, ko pilsētā realizē, tiek vērtēta gan pieeja pie ceļa, gan vides pieejamības vadlīnijas. «Šajā gadījumā šī ir vairāk inženiertehniska būve, lai nodrošinātu sportistu un ūdens sporta veidu tehniskā ekipējuma piekļuvi krastam.» Tāpat viņa norādīja, ka šobrīd īstenota tikai projekta pirmā kārta. Turpinot tālāku darbu pie projekta, iespējams tajā integrēt vairāk elementu, lai uzlabotu piekļūšanu, kā arī vispārēju ērtību personām ar kustību traucējumiem. Eksperti rosināja, ka būtu nepieciešams vismaz nākamajā projekta kārtā ieplānot soliņus arī augstāk krastā, no kurienes uz ūdens notiekošo varētu ērti vērot cilvēki ar kustību traucējumiem. D.Traidase, atbildot uz šādu ierosinājumu, uzsvēra, ka to iespējams risināt projekta otrajā kārtā. «Tāpat būtu jāsaliek arī informatīvas zīmes par to, kāda ir vides pieejamība,» piebilst vides pieejamības eksperte I.Makarova-Makaronoka.

Nākamais objekts, kuru apmeklēja vides monitoringa eksperti, bija LLU peldbaseins. Tajā cilvēkam ratiņkrēslā ieeja pa priekšējām durvīm nav iespējama, jo nav izveidots panduss, pa kuru uzbraukt. Eksperti tikās ar LLU sporta centra direktoru Jāni Vītolu, kurš viņus iepazīstināja ar ēku. Kopīgi tika pārrunāti gan vides pieejamības trūkumi, gan pozitīvais. Kā pozitīvs vides pieejamības uzlabojums tika atzīti skapīši atjaunotajās peldbaseina ģērbtuvēs, kuru plauktu augstums nodrošina ērtu mantu novietošanu īpaši bērniem un cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Tāpat J.Vītols ekspertus informēja par iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem piekļūt ēkā esošajai sporta zālei pa avārijas durvīm, kas atrodas ēkas otrā pusē. Tiesa, jāņem vērā, ka šādu piekļuvi var nodrošināt plānotu publisku sporta nodarbību laikā. Apsekojot ēkas iekšpusi, eksperti atzīmēja arī tādus pilnveidojamus elementus kā kāpņu marķējums, durvju sliekšņu augstums un nepieciešamība pēc ērtākas piekļuves baseinam. Noslēdzot monitoringu šajā objektā, I. Makarova-Makaronoka uzteica sporta nama pārstāvju atsaucību, uzklausot ekspertu atziņas un ieteikumus vides pieejamības attīšanai.

Kā noslēdzošais jaunais objekts vides monitoringa ietvaros tika apmeklēta ēka Sudrabu Edžus ielā 9/6, kurā atrodas ārsta prakses. Šajā objektā galvenā vides pieejamības problēma ir kāpnes uz otro stāvu. Personām ratiņkrēslā tur tikt nav iespējams. Tāpat pie ēkas vietām ir nevienmērīgs bruģa segums, kas arī var apgrūtināt pārvietošanos.

Monitorings turpinājās, ekspertiem apmeklējot objektus, kas apsekoti pagājušogad un kuros tika fiksētas problēmas. Bankas «Citadele» filiālē Mātera ielā grūtības cilvēkiem ratiņkrēslos turpina sagādāt smagās durvis, jo ne visiem ir pietiekami daudz spēka tās atvērt. Pozitīvi tika novērtēta bankas darbinieku atsaucība, sagaidot klientus, kuri ir gatavi palīdzēt arī personām ar kustību traucējumiem. Lai uzlabotu iespēju sniegt palīdzību, eksperti ieteica pie durvīm ierīkot pogu darbinieka izsaukšanai. Tika apmeklēti arī tirdzniecības centri «Rio» un «Pērnava». 2018. gada apsekojumā abās tirdzniecības vietās tika fiksēta pandusa kāpuma attiecības neatbilstība prasībām, kā arī ieteikts marķēt veikalu stiklotās sienas, lai mazinātu personu ar redzes traucējumiem savainošanās risku. Izmaiņas tirdzniecības centru vides pieejamībā ekspertu komanda nesaskatīja.

Veiktajiem apsekojumiem sekos iegūtās informācijas kopsavilkums, kas tiks prezentēts pašvaldības Sabiedrības integrācijas komisijai, uz sarunu aicinot arī apsekoto objektu pārstāvjus. Viena no vides monitoringa organizatorēm S.Zenovjeva skaidro: «Svarīgi ir saprast, ka vides monitoringa mērķis nav bārt objektu īpašniekus, bet gan palīdzēt cilvēkiem. Mēs aicinām cilvēkus uz sarunu un vēlamies veicināt domāšanu par tām problēmām, ar kurām ikdienā sastopas cilvēki ar kustību traucējumiem.» Tāpat viņa uzsver, ka pie vides monitoringa rīkotājiem un ekspertiem iespējams vērsties ar neskaidrībām, kuras, iespējams, radušās saistībā ar ieteikumiem un vides pieejamības prasībām. «Prezentējot mūsu secinājumus un tiekoties ar pārstāvjiem, mēs esam gatavi atbildēt uz jautājumiem un ieteikt, pie kā vērsties. Jo daudzu problēmu risināšana neprasa lielus ieguldījumus, piemēram, uzlikt uzlīmi uz stikla, lai cilvēks tajā neskrien. Tas neko daudz nemaksā, bet cilvēkam ar redzes traucējumiem var būtiski palīdzēt ikdienā,» komentē S.Zenovjeva.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»