Vertikālais transports, kas savdabīgi konkurē ar pilsētas autobusiem
14.02.2008.
Lai gūtu lielāku priekšstatu par to, kas notiek mūsu pilsētas liftos, «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja lielākās apkalpošanas firmas «Latvijas lifts – Šindlers» Jelgavas filiāles vadītāju Nikolaju Koļesņikovu. Sarunu sākam ar interesantu salīdzinājumu, par kuru diezin vai daudzi no mums pat spējuši aizdomāties. N.Koļesņikovs paziņo: lifts ir vertikālais transporta līdzeklis, kas ik dienas pilsētā pārvadā vairāk cilvēku nekā mūsu sabiedriskais transports
Kristīne Langenfelde
Lai gūtu lielāku priekšstatu par to, kas notiek mūsu pilsētas liftos, «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja lielākās apkalpošanas firmas «Latvijas lifts – Šindlers» Jelgavas filiāles vadītāju Nikolaju Koļesņikovu. Sarunu sākam ar interesantu salīdzinājumu, par kuru diezin vai daudzi no mums pat spējuši aizdomāties. N.Koļesņikovs paziņo: lifts ir vertikālais transporta līdzeklis, kas ik dienas pilsētā pārvadā vairāk cilvēku nekā mūsu sabiedriskais transports.
«Tā nu tas ir – padomājiet, cik vienā mājā ir dzīvokļu, cik tajā iemītnieku, cik bieži viņi ik dienas brauc lejā un augšā ar liftu. Ja vēl pieskaitām ciemiņus, kas arī to izmanto, droši var apgalvot, ka Jelgavas lifti pārvadā vairāk pasažieru nekā pilsētas sabiedriskais transports,» spriež N.Koļesņikovs, piebilstot, ka atšķirība vien tāda, ka autobusā par katru braucienu jāpērk biļete, bet lifta izmantošana un uzturēšana viena dzīvokļa saimniekam mēnesī izmaksā vien pāris latu.
Tas nelielai atkāpei, taču lifts patiesi ir vertikālais transports, un, izrādās, tam ir daudz vairāk saistību ar braucamrīku nekā sākumā varbūt šķiet. «Patiesībā lifta apkope darbojas pēc līdzīga principa kā jebkuram transporta līdzeklim – reizi gadā tas «iziet» obligāto tehnisko apskati. Kad Tehnisko ekspertu sabiedrības speciālisti dod savu atzinumu, lifts darbu var turpināt vai, gluži pretēji, tas jāslēdz,» skaidro N.Koļesņikovs.
Tā Jelgavā, neraugoties uz to, ka daudziem jo daudziem liftiem noteiktais izgatavotāju kalpošanas laiks jau sen kā pagājis, eksperti to pagarina, jo apkalpojošās firmas ir spējušas tos uzturēt atbilstoši drošības noteikumiem.
Galvenokārt vecie lifti ražoti Krievijā un Baltkrievijā, bet tagad, apkalpotāju uzstutēti, padomju ražojumi vēl turas. Kā jau varētu šķist, lielākais drauds šim vertikālajam transportam ir nevis laika zobs, bet gan paši iedzīvotāji.
N.Koļesņikovs skaidri norāda, ka vislielāko postu liftiem nodara tieši cilvēks. «Pirmkārt, tas ir huligānisms – nav iespējams uzskaitīt tās reizes, kad kāds, nezinot, kur likt savu enerģiju, vienkārši sadauza lifta vadības pulti, sabojā iekšējo apgaismojumu, saskrāpē sienas vai izmanto liftu dabisko vajadzību kārtošanai,» stāsta N.Koļesņikovs.
Un šādus ļaundarus pieķert izdodas ļoti reti – ja pilsētā, postot labiekārtojumus, šad tad vērīgs kaimiņš kaut ko pamana, tad, vienam pašam atrodoties liftā, iespējams pastrādāt kaitējumu, kas citu acīm paliek nepamanīts. Ja pie rokas noķert neizdodas, tad sodīt arī grūti.
Otrie lielākie lifta postītāji ir cilvēki, kas klaji pārkāpj lifta lietošanas noteikumus. «Šī lapiņa ar noteikumiem patiesībā kalpo labi ja nedēļu – norauta, saplēsta, apzīmēta, un jālīmē jauna. Cilvēki nesaprot, ka tās tiek izvietotas viņu izglītošanai, taču pasažieri lapiņas ne vien neizlasa, bet klaji ignorē. Un tad rodas situācijas – saņemam izsaukumu, lifts nedarbojas, ierodamies, un... jā, kārtējā nepareizā ekspluatācija,» skaidro N.Koļesņikovs.
Kādi tad ir biežākie iemesli, kāpēc lifts apstājas? N.Koļesņikovs atzīst, ka tā ir tā saucamā peregruzka. Un ne jau šāda tāda, bet pamatīga. «Iedomājieties – lifts iestrēdzis. Atbraucam, dabūjam vaļā. Kas izrādās? Lifts līdz pusei piekrāmēts ar betona blokiem. Kāds vienkārši mājās taisa eiroremontu, dauza ārā sienu, bet būvgružus kārtīgos apjomos laiž lejā ar liftu. Cilvēki jau nesaprot, ka tas ir pasažieru lifts un paredzēts vien 320 kilogramiem.»
Tāpat notiek, kad liftos gatavi iestūķēt visu, ko vien var iedomāties. «Nu nav tas lifts tik liels, lai tajā veselus lielos dīvānus, klavieres un tamlīdzīgus priekšmetus pārvadātu, bet mēģināt vajag – mēģina, mēģina, kamēr lifts neiztur,» atzīst N.Koļesņikovs, piebilstot, ka saudzīgi pret īpašumu cilvēki spējot būt tikai otrpus sava dzīvokļa durvīm, bet koplietošanas telpas diemžēl žēlotas netiek. «Liftos nedrīkst smēķēt, bet smēķē, turklāt pat aizdedzina; liftos nedrīkst pārvadāt velosipēdus, bet ved un bojā kabīnes sienas; suņus vienus liftā palaist nedrīkst, bet, slinkuma vadīti, iesēdina suni 9. stāvā, cerot, ka tas pats lejā izkāps ārā, taču viņš nokārtojas liftā un brauc atpakaļ. Tā varētu skaitīt vēl un vēl.»
Viņš gan neatceras, ka Jelgavā liftos būtu notikuši kādi nelaimes gadījumi, kuros ciestu cilvēki. «Par laimi, no tā esam izvairījušies. Arī tā, ka cilvēks iestrēgtu liftā uz ilgu laiku, nav bijis. Šķiet, ka pats ilgākais remonts mums bijis pāris dienu, kad lifts nedarbojas. Viens izņēmums gan bijis, kad pirms pāris gadiem tika ļaunprātīgi aizdedzināts lifts Puķu ielā 5. Tā remonts prasīja mēnesi un tik ilgi arī iedzīvotāji to nevarēja izmantot,» atzīst vadītājs.
Vidēji dienā liftnieki saņem ap desmit izsaukumu, kad jānovērš nelielas kļūmes, bet daudz trakāk ir svētkos. «Mūsu liftnieki strādā visu diennakti. Zinām, ka svētki ir īpašs laiks, piemēram, Jaungada naktī varam saņemt pat 30 izsaukumu, jo cilvēks, svētku noskaņā pusnaktī dodoties skatīties salūtu, jau nu vismazāk domā par lifta lietošanas noteikumiem – tur arī tās problēmas rodas. Ja cilvēki paši būtu saudzīgāki, tad arī lifta mūžs būtu ilgāks un vēlāk pienāktu tā diena, kad būs jādomā, vai atteikties no jumta maiņas, lai tā vietā būvētu jaunu liftu,» spriež N.Koļesņikovs.
Lai gūtu lielāku priekšstatu par to, kas notiek mūsu pilsētas liftos, «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja lielākās apkalpošanas firmas «Latvijas lifts – Šindlers» Jelgavas filiāles vadītāju Nikolaju Koļesņikovu. Sarunu sākam ar interesantu salīdzinājumu, par kuru diezin vai daudzi no mums pat spējuši aizdomāties. N.Koļesņikovs paziņo: lifts ir vertikālais transporta līdzeklis, kas ik dienas pilsētā pārvadā vairāk cilvēku nekā mūsu sabiedriskais transports.
«Tā nu tas ir – padomājiet, cik vienā mājā ir dzīvokļu, cik tajā iemītnieku, cik bieži viņi ik dienas brauc lejā un augšā ar liftu. Ja vēl pieskaitām ciemiņus, kas arī to izmanto, droši var apgalvot, ka Jelgavas lifti pārvadā vairāk pasažieru nekā pilsētas sabiedriskais transports,» spriež N.Koļesņikovs, piebilstot, ka atšķirība vien tāda, ka autobusā par katru braucienu jāpērk biļete, bet lifta izmantošana un uzturēšana viena dzīvokļa saimniekam mēnesī izmaksā vien pāris latu.
Tas nelielai atkāpei, taču lifts patiesi ir vertikālais transports, un, izrādās, tam ir daudz vairāk saistību ar braucamrīku nekā sākumā varbūt šķiet. «Patiesībā lifta apkope darbojas pēc līdzīga principa kā jebkuram transporta līdzeklim – reizi gadā tas «iziet» obligāto tehnisko apskati. Kad Tehnisko ekspertu sabiedrības speciālisti dod savu atzinumu, lifts darbu var turpināt vai, gluži pretēji, tas jāslēdz,» skaidro N.Koļesņikovs.
Tā Jelgavā, neraugoties uz to, ka daudziem jo daudziem liftiem noteiktais izgatavotāju kalpošanas laiks jau sen kā pagājis, eksperti to pagarina, jo apkalpojošās firmas ir spējušas tos uzturēt atbilstoši drošības noteikumiem.
Galvenokārt vecie lifti ražoti Krievijā un Baltkrievijā, bet tagad, apkalpotāju uzstutēti, padomju ražojumi vēl turas. Kā jau varētu šķist, lielākais drauds šim vertikālajam transportam ir nevis laika zobs, bet gan paši iedzīvotāji.
N.Koļesņikovs skaidri norāda, ka vislielāko postu liftiem nodara tieši cilvēks. «Pirmkārt, tas ir huligānisms – nav iespējams uzskaitīt tās reizes, kad kāds, nezinot, kur likt savu enerģiju, vienkārši sadauza lifta vadības pulti, sabojā iekšējo apgaismojumu, saskrāpē sienas vai izmanto liftu dabisko vajadzību kārtošanai,» stāsta N.Koļesņikovs.
Un šādus ļaundarus pieķert izdodas ļoti reti – ja pilsētā, postot labiekārtojumus, šad tad vērīgs kaimiņš kaut ko pamana, tad, vienam pašam atrodoties liftā, iespējams pastrādāt kaitējumu, kas citu acīm paliek nepamanīts. Ja pie rokas noķert neizdodas, tad sodīt arī grūti.
Otrie lielākie lifta postītāji ir cilvēki, kas klaji pārkāpj lifta lietošanas noteikumus. «Šī lapiņa ar noteikumiem patiesībā kalpo labi ja nedēļu – norauta, saplēsta, apzīmēta, un jālīmē jauna. Cilvēki nesaprot, ka tās tiek izvietotas viņu izglītošanai, taču pasažieri lapiņas ne vien neizlasa, bet klaji ignorē. Un tad rodas situācijas – saņemam izsaukumu, lifts nedarbojas, ierodamies, un... jā, kārtējā nepareizā ekspluatācija,» skaidro N.Koļesņikovs.
Kādi tad ir biežākie iemesli, kāpēc lifts apstājas? N.Koļesņikovs atzīst, ka tā ir tā saucamā peregruzka. Un ne jau šāda tāda, bet pamatīga. «Iedomājieties – lifts iestrēdzis. Atbraucam, dabūjam vaļā. Kas izrādās? Lifts līdz pusei piekrāmēts ar betona blokiem. Kāds vienkārši mājās taisa eiroremontu, dauza ārā sienu, bet būvgružus kārtīgos apjomos laiž lejā ar liftu. Cilvēki jau nesaprot, ka tas ir pasažieru lifts un paredzēts vien 320 kilogramiem.»
Tāpat notiek, kad liftos gatavi iestūķēt visu, ko vien var iedomāties. «Nu nav tas lifts tik liels, lai tajā veselus lielos dīvānus, klavieres un tamlīdzīgus priekšmetus pārvadātu, bet mēģināt vajag – mēģina, mēģina, kamēr lifts neiztur,» atzīst N.Koļesņikovs, piebilstot, ka saudzīgi pret īpašumu cilvēki spējot būt tikai otrpus sava dzīvokļa durvīm, bet koplietošanas telpas diemžēl žēlotas netiek. «Liftos nedrīkst smēķēt, bet smēķē, turklāt pat aizdedzina; liftos nedrīkst pārvadāt velosipēdus, bet ved un bojā kabīnes sienas; suņus vienus liftā palaist nedrīkst, bet, slinkuma vadīti, iesēdina suni 9. stāvā, cerot, ka tas pats lejā izkāps ārā, taču viņš nokārtojas liftā un brauc atpakaļ. Tā varētu skaitīt vēl un vēl.»
Viņš gan neatceras, ka Jelgavā liftos būtu notikuši kādi nelaimes gadījumi, kuros ciestu cilvēki. «Par laimi, no tā esam izvairījušies. Arī tā, ka cilvēks iestrēgtu liftā uz ilgu laiku, nav bijis. Šķiet, ka pats ilgākais remonts mums bijis pāris dienu, kad lifts nedarbojas. Viens izņēmums gan bijis, kad pirms pāris gadiem tika ļaunprātīgi aizdedzināts lifts Puķu ielā 5. Tā remonts prasīja mēnesi un tik ilgi arī iedzīvotāji to nevarēja izmantot,» atzīst vadītājs.
Vidēji dienā liftnieki saņem ap desmit izsaukumu, kad jānovērš nelielas kļūmes, bet daudz trakāk ir svētkos. «Mūsu liftnieki strādā visu diennakti. Zinām, ka svētki ir īpašs laiks, piemēram, Jaungada naktī varam saņemt pat 30 izsaukumu, jo cilvēks, svētku noskaņā pusnaktī dodoties skatīties salūtu, jau nu vismazāk domā par lifta lietošanas noteikumiem – tur arī tās problēmas rodas. Ja cilvēki paši būtu saudzīgāki, tad arī lifta mūžs būtu ilgāks un vēlāk pienāktu tā diena, kad būs jādomā, vai atteikties no jumta maiņas, lai tā vietā būvētu jaunu liftu,» spriež N.Koļesņikovs.