VID cīņa pret aplokšņu algām šogad par 1,9 miljoniem latu palielinājusi nodokļu ieņēmumus

16.06.2008.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada piecos mēnešos, cīnoties pret aplokšņu algām, panācis, ka darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 3087 personām, kā arī par 1,2 miljoniem latu palielinājies valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un par 0,7 miljoniem latu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada piecos mēnešos, cīnoties pret aplokšņu algām, panācis, ka darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 3087 personām, kā arī par 1,2 miljoniem latu palielinājies valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un par 0,7 miljoniem latu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms.

 

Šā gada pirmajos piecos mēnešos nodokļu auditi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas pareizību veikti 254 gadījumos, līdz ar to papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 16,5 miljonu latu, informē VID komunikācijas nodaļa.

Savukārt nodokļu auditi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas pareizību veikti 173 gadījumos, līdz ar to papildus aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda naudas 214 500 latu apmērā.

Kopumā šī gada piecos mēnešos VID veicis 558 nodokļu auditus un samaksai valsts budžetā papildus aprēķinājis 68,7 miljonus latu.

Viens no bargākajiem nodokļu kontroles veidiem cīņā ar algu izmaksām «aploksnēs» ir nodokļu audits. Auditos VID var aprēķināt pēdējo trīs gadu laikā nepareizi aprēķināto nodokļu summu, kā arī soda naudu.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns atgādina, ka cīņa ar algu izmaksām «aploksnēs» ir viena no dienesta darba prioritātēm. Gan preventīvo, gan represīvo pasākumu rezultātā VID izdodoties gan papildināt valsts ieņēmumus, gan arī pakāpeniski veicināt godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā.

«Tomēr ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, un tieši šī iemesla dēļ dienests šogad īstenoja sociāli izglītojošu kampaņu, raisot plašas diskusijas sabiedrībā par «aplokšņu algu» tēmu un aicinot iedzīvotājus apzināties sekas, kas rodas, saņemot algu «aploksnē»,» norāda Dz.Jakāns.

Viņš atzīst, ka iedzīvotāju pietiekami lielā atsaucība, sniedzot informāciju dienestam par «aplokšņu» algu izmaksas gadījumiem uz uzticības tālruni liecina par iedzīvotāju vēlmi cīnīties par savām sociālām garantijām.

«Protams, kampaņas laikā izskanēja arī komentāri par it kā nodokļu maksāšanas bezjēdzību, tomēr vēlos atzīmēt – VID uzdevums ir kontrolēt, lai ikviens nodokļu maksātājs ievērotu nodokļu normatīvos aktus un līdz ar to VID tāpat kā līdz šim arī turpmāk aktīvi veiks gan preventīvos, gan represīvos pasākumus, lai veicinātu «aplokšņu» algu izskaušanu un godprātīgu nodokļu maksāšanu,» norāda VID ģenerāldirektors.

Kontrolējot darba devējus, VID šogad veicis 3755 darba devēju tematiskās pārbaudes, no kurām 1591 gadījumā konstatēja pārkāpumus.

Vairākumā gadījumu - 900 pārbaudēs - tika konstatēti darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, 506 pārbaudēs tika konstatēts, ka nepareizi tiek aprēķināti un maksāti nodokļi no darbinieku algām, 314 gadījumos konstatēti pārkāpumi darba laika uzskaitē, 155 pārbaudēs konstatēts, ka nav noslēgti darba līgumi ar 557 darba ņēmējiem, kā arī atklāti citi būtiski pārkāpumi - nav iesniegtas ziņas VID par darba ņēmēju kustību, sniegtā informācija neatbilst darba devēju grāmatvedības datiem.

Pēc informācijas, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos saņemta pa VID uzticības tālruni, VID veicis 66 tematiskās pārbaudes, no kurām pārkāpumi konstatēti 26 pārbaudēs.

VID 17 gadījumos konstatējis, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darbinieku algām, bet 14 gadījumos konstatēti darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi.

Kopumā 114 gadījumos par tematiskajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem VID piemērojis naudas sodu 52 100 latus, bet 280 gadījumos VID izteicis mutvārdu aizrādījumus, izbeidzot lietvedību. Citām institūcijām lēmumu pieņemšanai pēc piekritības nosūtīta 631 lieta.

VID tematiskās pārbaudes regulāri veic sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, Valsts un Pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Valsts meža dienestu.

 

www.leta.lv