VID par «jūtīgākajiem» sektoriem «aplokšņu algu» maksāšanā atzīst tirdzniecību, celtniecību, autoservisus un mežizstrādi
VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, atsaucoties uz 2006. gadā veikto un pērn prezentēto Labklājības ministrijas un VID pētījumu, šodien žurnālistus informēja, ka 11,5% iedzīvotāju atzinuši sevi par nereģistrēti nodarbinātiem vai arī aplokšņu algu saņēmējiem.
Tas arī bijis pamats, lai VID šogad sāktu vērienīgo kampaņu «Stulbi. Alga aploksnē», kuras mērķis, pēc Jakāna teiktā, ir nevis noteikt, cik daudzi «viens par otru piezvanīs» uz VID bezmaksas uzticības tālruni, bet gan tas, lai cilvēki kļūtu izglītoti par šo problēmu un arī par to, pie kādām sekām var novest algas saņemšana aploksnēs, kad nodokļi netiek maksāti par visu saņemto atlīdzību.
Pēc viņa teiktā, pēdējā informācija liecina, ka patlaban nereģistrēti nodarbināti varētu būt ap 8,1%, tādēļ VID šīs kampaņas laikā cer panākt, lai nelegālo nodarbinātību atspoguļojošais skaitlis saruktu vēl vairāk.
VID aplēses liecina, ka šā gada janvārī 7,2% no 1,1 miljona darba vietu saņēmuši minimālo darba samaksu, bet 189 000 nodarbināto atalgojums bijis zemāks par minimālo algu. Līdz 200 latu algu saņēmuši 11% jeb 122 000 iedzīvotāju, bet alga robežās no 200 līdz 500 latiem bijusi 34% jeb 378 000 nodokļu maksātāju. 22% nodokļu maksātāju alga pārsniegusi 500 latus, informēja Jakāns.
2007. gadā vidējā alga no 302 latiem palielinājusies līdz 398 latiem. Sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā bruto darba samaksa bijusi 477 lati, bet privātajā sektorā - 362 lati.
VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga žurnālistiem sacīja, ka VID visā Latvijā uzsāktās līdz 6. jūnijam plānotās kampaņas atdeve būs grūti aprēķināma matemātiskā izteiksmē, taču būtisks ieguvums būs, ja darba ņēmēji vairs nesamierināsies ar darba devēju piedāvājumiem algu izmaksāt «aploksnēs», bet sāks aktīvi aizstāvēt savas tiesības un panāks, lai par viņiem tiek maksāti nodokļi.
VID cer, ka arī iedzīvotāju aktivitāte, zvanot pa uzticības tālruni, palīdzēs VID pārbaužu veikšanā, lai «aplokšņu algu» maksāšanu izskaustu.
Pēc Grīnbergas teiktā, VID nepietiekot vien ar to, ka iedzīvotāji piezvanot un informējot par aplokšņu algu izmaksāšanu konkrētā uzņēmumā. VID cer, ka tiks sniegti precīzāki dati, piemēram, arī par konkrētu atalgojuma izmaksas laiku, jo tas VID var palīdzēt tālākās pārbaudēs.
VID šim nolūkam izveidojis vienotu tālruņa līniju, lai iedzīvotājiem, kas vēlas ziņot par dažādās jomās konstatētiem pārkāpumiem, nebūtu jāmeklē un jāzvana uz vairākiem atšķirīgiem tālruņa numuriem, bet būtu iespējams zvanīt uz vienotu numuru.
VID paredzējis, ka īpaši izveidoti reklāmas sižeti, kuros to sektoru pārstāvji, kuros tiek maksātas aplokšņu algas, stāsta par savu stulbumu, 391 reizi tiks pārraidīti gan centrālajās, gan reģionālajās televīzijās. Reklāmas 473 reizes tiks translētas arī radio, kā arī izvietotas centrālajos un reģionālajos žurnālos un laikrakstos, interneta portālos, kā arī transporta pieturvietās un uz desmit sabiedriskā transporta autobusiem.
Grīnberga piebilda, ka kinoteātrī «Coca-Cola Plaza» pirms 96 filmu seansiem tiks translēta vienu minūti gara videofilma, lai rosinātu aplokšņu algu saņēmējus aizdomāties par to, ka viņi vienā brīdī paši var nonākt zaudētāja pozīcijās. Tāpat paredzēts izdalīt 25 000 vizītkaršu ar bezmaksas uzticības tālruņa numuru, bet gados jaunākiem interneta lietotājiem uzspēlēt savdabīgu spēli par aplokšņu algu saņemšanu.
Kampaņas norises pirmajā dienā interneta mājas lapu apmeklējuši 4300 lietotāju.