Vide, kas veidota gadiem ilgi
26.06.2008.
Pirms Jāņiem – Zāļu tirgus laikā – sumināti konkursa «Sakoptākā dzīves telpa» uzvarētāji un laureāti. Šogad dažādas pašvaldības sagādātas balvas sešās nominācijās – zaļākais logs, lodžija vai balkona noformējums, sakoptākais privātmājas dārzs, sakoptākā iela, sakoptākais uzņēmums vai iestāde, interesantākais žoga risinājums un labākā sētniece – saņēmuši 22 sakopto objektu saimnieki.
Ritma Gaidamoviča
Pirms Jāņiem – Zāļu tirgus laikā – sumināti konkursa «Sakoptākā dzīves telpa» uzvarētāji un laureāti. Šogad dažādas pašvaldības sagādātas balvas sešās nominācijās – zaļākais logs, lodžija vai balkona noformējums, sakoptākais privātmājas dārzs, sakoptākā iela, sakoptākais uzņēmums vai iestāde, interesantākais žoga risinājums un labākā sētniece – saņēmuši 22 sakopto objektu saimnieki.
Dalībai konkursā šogad pavisam pieteikti 38 skaistākie pilsētas objekti. Žūrijas komisija atzīst, ka tas ir daudz. Aktivitāte tiešām bijusi liela, turklāt pēdējais konkursants pieteikts tikai trīs minūtes pirms noteiktā termiņa beigām. Jāteic, ka šajā gadā konkursanti ir no visas pilsētas – gan centra, gan citām Jelgavas daļām.
Lai arī labu saimnieku Jelgavā netrūkst, viņi paši sevi reklamē nelabprāt – to visbiežāk dara kaimiņi un vienkārši garāmgājēji. Komisijas locekle Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Iveta Šurma atklāj, ka vienu no uzvarētājbalkoniem pieteikuši pat 11 cilvēki. Tieši tāpēc pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins aicina iedzīvotājus arī nākamgad būt aktīviem, gan sakārtojot savas sētas, gan piesakot kaimiņu un citu jelgavnieku veikumu.
Galvenais, lai sakoptība
redzama no ielas
I.Šurma stāsta, ka šajā gadā, vērtējot objektus, galvenā uzmanība vērsta uz sakoptajām vietām, kas veidotas gadu gadiem – tajās varbūt nav ieguldīts milzum daudz naudas, bet gan darbs, izdoma un rūpes. Īpaši uzteicami esot Tērvetes ielas 195. viensētas saimnieki, kas sakārtojuši un dažādus interesantus objektus ierīkojuši ne tikai pagalmā, bet cītīgi vairākus gadus kopj arī mājai piederošo plašo teritoriju, kurā atrodas dīķis un ir labi redzama visiem garāmbraucējiem. A.Lomakins stāsta, ka galvenais vērtēšanā bijis tas, lai objekts būtu labi redzams un apkārtējiem baudāms no ielas puses. «Nereti cilvēki ir sašutuši, ka mēs nezvanām un nepiesakām vizīti, vērtējam bez paša saimnieka klātbūtnes. Taču mums nav nepieciešams iekļūt pagalmā – vērtējam ieguldījumu pilsētas vides veidošanā no redzamākās – ielas – puses. Protams, apzināmies, ka ir gana daudz dārzu Jelgavā, kuros noteikti būtu ko redzēt, taču tie paliek apslēpti aiz žogiem un sētām. Neapšaubāmi – arī tajos ieguldīts milzīgs darbs, cilvēks centies, taču to vērtēšanai jau ir vajadzīgs cits konkurss ar profesionāliem speciālistiem, kas var izteikt savu viedokli, kā, piemēram, Latvijas sakoptākās sētas konkursā. Iespējams, nākotnē mēs varētu padomāt arī par šādu konkursu,» atzīst ainavu arhitekts.
Žūrijas komisija gan nevērtē augu sastāvu, taču arhitekts min, ka tas varētu būt konkursa jaunievedums nākotnē. Tiesa – tad vērtēšanā būtu jāpiedalās profesionāliem dārzniekiem, kas konstatētu, vai augi sader, vai tie piemēroti konkrētam pagalma kopskatam. «Konkurss balstās uz sakoptību, nevis perfekta dārza vērtēšanas principiem,» piebilst A.Lomakins.
Skaistumu sāk uztvert
pārbagātīgi
Šogad bijis vērojams, ka cilvēki ļoti pārbagāti uztver skaistumu un dažkārt pārcenšas ar sava pagalma uzpošanu. «Kāds savā sētā un dārzā saliek visu iespējamo, dažiem šķiet, ka tas ir skaistuma etalons, taču patiesībā nav nekā labāka par vienkāršību, bez «svešķermeņiem», īpaši krāsainiem rūķiem un plastmasas dzīvniekiem. Jelgavniekus aicinu atturēties no šādu plastmasas atribūtu izmantošanas savā dārzā. Ir taču arī Latvijā ražotas keramikas vardes, gliemeži un pūcītes, kas daudz tuvāki mūsu mentalitātei, tradīcijām, bet poļu brīnumi lai paliek citām tautām,» spriež A.Lomakins. Pēc arhitekta domām, krāsainu objektu izmantošana varētu būt pateicīga, ja vide ir tām pielāgota, bet pie mums visbiežāk cilvēks šādus jaunievedumus savā dārzā nemaz nav plānojis – viņam tie uzdāvināti, tāpēc arī novietoti pagalmā.
A.Lomakins stāsta, ka šogad akcentētas sētas, kas ir vienkāršas un kurās saimnieki pie skaistuma radīšanas strādājuši gadiem ilgi. «Visu pirmo vietu ieguvēji savas sētas ir vienkārši veidojuši, un, šķiet, tas tiešām darīts pašu rokām, nevis pēc pasūtījuma apzaļumošanas firmai. Var sajust, ka cilvēks pats «dzīvojis» šajā dārzā,» tā arhitekts.
Šogad atrasts arī skaistākā dzīvžoga risinājums
Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad nebija pieteikts neviens kandidāts nominācijā «Labākais žoga risinājums», šajā gadā laureātu sarakstā atzīmēti divi. Vērtēta tika tā caurredzamība, vai tas kopts, cik biezs tas ir un cik pārdomāts.
Ainavu arhitektam īpaši atmiņā palicis dzīvžogs Zirgu ielā. «Protams, tur varētu strīdēties par dzelzs žogu, kas atrodas priekšā dzīvžogam, bet dzīvžogs ir augstāks un ievērojams, jo ieguvis arī interesantu formu,» atzīst A.Lomakins.
Oriģināls risinājums rasts arī «Lediņu» nometnes žogam – tas nav augsts, ir labi caurredzams, turklāt tajā izmantoti dabas materiāli.
Jāpiedomā
pie puķu podu krāsām
I.Šurma atzīst, ka ļoti liels prieks šajā gadā bijis par daudzajiem konkursam pieteiktajiem balkoniem. «Daudz balkonu bija pieteikti, bet tikpat daudz skaistu balkonu mums izdevās pamanīt arī pašiem. Pilsētnieki patiesi arvien vairāk par tiem rūpējas un domā, lai tas kļūtu arvien pievilcīgāks,» spriež I.Šurma.
Arī balkonu un lodžiju vērtējumā godalgas ieguvuši tie, kas ieturētāki, nevis krāšņu puķu pārsātināti. Īpaši uzteikta Zvejnieku ielas 15 – 5 terase, kas ir piesātināta, bet krāsās ieturēta. Arī Kronvalda ielas balkons atzīts par vienu no labākajiem, jo tas izdaiļots ar gaumīgiem balkona rotājumiem. Haotisku iespaidu, pēc vērtētāju domām, radījuši balkoni, kuros krāšņuma bijis par daudz – plastmasas puķu podi dažādās krāsās, kā arī tikpat dažādas puķes. «Veidojot kompozīcijas, nevajadzētu izvēlēties vairāk par diviem trim puķu veidiem vienā podā, lai nav par daudz, arī podu krāsas vajadzētu saskaņot,» iesaka ainavu arhitekts.
I.Šurma teic – prieks par to, ka konkursantu vidū ir tādi objekti, kas ziemā startējuši konkursā «Izgaismotākais objekts» un ieguvuši labu vērtējumu, bet tagad ir laureātu vidū konkursā «Sakoptākā dzīves telpa». Tas apliecina, ka jelgavniekiem sakopta vide ir svarīga visa gada garumā.
Arvien vairāk par skaistumu domā uzņēmumi un iestādes
Tāpat ar katru gadu palielinās to iestāžu un uzņēmumu skaits, kas domā par skaistu apkārtni. Pilsētā netrūkst uzņēmumu, kas jau gadu gadiem sakārto savu iestādes vai uzņēmuma teritoriju un ievieš dažādus jauninājumus, lai cilvēkiem būtu patīkami tos apmeklēt. Pie tādiem noteikti var minēt aptieku Akadēmijas ielā, «Elvi» lielveikalus, «Vivo centru», veikalu «K-rauta», SIA «Polans» bistro un Jelgavas pils parku, taču arvien vairāk esot arī tādu, kas sekojot šim piemēram. Pēc A.Lomakina domām, jāuzteic SIA «Crash» boulinga centrs, kas pievilcīgi iekārtojis savu teritoriju, Jelgavas poliklīnika, kas ne tikai vasarā, bet arī uz svētkiem domā par kopējo apkārtnes noformējumu. Paldies arī visiem nepamanītajiem dārzu ierīkotājiem un kopējiem!
Labākie saņem
dāvanu kartes
Balvas sakoptāko dzīves telpu saimnieki saņēma 21. jūnijā Zāļu tirgus laikā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pirmajām vietām dāvināti pašvaldības sagādāti zāles pļāvēji, šajā gadā uzvarētāji saņēma dāvanu kartes no tirdzniecības centiem «K-rauta» un «Vivo centrs», lai saimnieki paši izvēlas, kas viņiem nepieciešams un saimniecībā noderīgāks. Savukārt sakoptākās privātmājas saimnieki pirmo reizi savā īpašumā ieguva žurnāla «Dārza Pasaule» gada abonementu. Izlozes kārtībā balva tika arī vienam no objektu pieteicējiem – Lienei Vīķei. Kopumā pašvaldība šajā gadā dāvanu fondam bija atvēlējusi 4000 latus.
Pirms Jāņiem – Zāļu tirgus laikā – sumināti konkursa «Sakoptākā dzīves telpa» uzvarētāji un laureāti. Šogad dažādas pašvaldības sagādātas balvas sešās nominācijās – zaļākais logs, lodžija vai balkona noformējums, sakoptākais privātmājas dārzs, sakoptākā iela, sakoptākais uzņēmums vai iestāde, interesantākais žoga risinājums un labākā sētniece – saņēmuši 22 sakopto objektu saimnieki.
Dalībai konkursā šogad pavisam pieteikti 38 skaistākie pilsētas objekti. Žūrijas komisija atzīst, ka tas ir daudz. Aktivitāte tiešām bijusi liela, turklāt pēdējais konkursants pieteikts tikai trīs minūtes pirms noteiktā termiņa beigām. Jāteic, ka šajā gadā konkursanti ir no visas pilsētas – gan centra, gan citām Jelgavas daļām.
Lai arī labu saimnieku Jelgavā netrūkst, viņi paši sevi reklamē nelabprāt – to visbiežāk dara kaimiņi un vienkārši garāmgājēji. Komisijas locekle Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Iveta Šurma atklāj, ka vienu no uzvarētājbalkoniem pieteikuši pat 11 cilvēki. Tieši tāpēc pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins aicina iedzīvotājus arī nākamgad būt aktīviem, gan sakārtojot savas sētas, gan piesakot kaimiņu un citu jelgavnieku veikumu.
Galvenais, lai sakoptība
redzama no ielas
I.Šurma stāsta, ka šajā gadā, vērtējot objektus, galvenā uzmanība vērsta uz sakoptajām vietām, kas veidotas gadu gadiem – tajās varbūt nav ieguldīts milzum daudz naudas, bet gan darbs, izdoma un rūpes. Īpaši uzteicami esot Tērvetes ielas 195. viensētas saimnieki, kas sakārtojuši un dažādus interesantus objektus ierīkojuši ne tikai pagalmā, bet cītīgi vairākus gadus kopj arī mājai piederošo plašo teritoriju, kurā atrodas dīķis un ir labi redzama visiem garāmbraucējiem. A.Lomakins stāsta, ka galvenais vērtēšanā bijis tas, lai objekts būtu labi redzams un apkārtējiem baudāms no ielas puses. «Nereti cilvēki ir sašutuši, ka mēs nezvanām un nepiesakām vizīti, vērtējam bez paša saimnieka klātbūtnes. Taču mums nav nepieciešams iekļūt pagalmā – vērtējam ieguldījumu pilsētas vides veidošanā no redzamākās – ielas – puses. Protams, apzināmies, ka ir gana daudz dārzu Jelgavā, kuros noteikti būtu ko redzēt, taču tie paliek apslēpti aiz žogiem un sētām. Neapšaubāmi – arī tajos ieguldīts milzīgs darbs, cilvēks centies, taču to vērtēšanai jau ir vajadzīgs cits konkurss ar profesionāliem speciālistiem, kas var izteikt savu viedokli, kā, piemēram, Latvijas sakoptākās sētas konkursā. Iespējams, nākotnē mēs varētu padomāt arī par šādu konkursu,» atzīst ainavu arhitekts.
Žūrijas komisija gan nevērtē augu sastāvu, taču arhitekts min, ka tas varētu būt konkursa jaunievedums nākotnē. Tiesa – tad vērtēšanā būtu jāpiedalās profesionāliem dārzniekiem, kas konstatētu, vai augi sader, vai tie piemēroti konkrētam pagalma kopskatam. «Konkurss balstās uz sakoptību, nevis perfekta dārza vērtēšanas principiem,» piebilst A.Lomakins.
Skaistumu sāk uztvert
pārbagātīgi
Šogad bijis vērojams, ka cilvēki ļoti pārbagāti uztver skaistumu un dažkārt pārcenšas ar sava pagalma uzpošanu. «Kāds savā sētā un dārzā saliek visu iespējamo, dažiem šķiet, ka tas ir skaistuma etalons, taču patiesībā nav nekā labāka par vienkāršību, bez «svešķermeņiem», īpaši krāsainiem rūķiem un plastmasas dzīvniekiem. Jelgavniekus aicinu atturēties no šādu plastmasas atribūtu izmantošanas savā dārzā. Ir taču arī Latvijā ražotas keramikas vardes, gliemeži un pūcītes, kas daudz tuvāki mūsu mentalitātei, tradīcijām, bet poļu brīnumi lai paliek citām tautām,» spriež A.Lomakins. Pēc arhitekta domām, krāsainu objektu izmantošana varētu būt pateicīga, ja vide ir tām pielāgota, bet pie mums visbiežāk cilvēks šādus jaunievedumus savā dārzā nemaz nav plānojis – viņam tie uzdāvināti, tāpēc arī novietoti pagalmā.
A.Lomakins stāsta, ka šogad akcentētas sētas, kas ir vienkāršas un kurās saimnieki pie skaistuma radīšanas strādājuši gadiem ilgi. «Visu pirmo vietu ieguvēji savas sētas ir vienkārši veidojuši, un, šķiet, tas tiešām darīts pašu rokām, nevis pēc pasūtījuma apzaļumošanas firmai. Var sajust, ka cilvēks pats «dzīvojis» šajā dārzā,» tā arhitekts.
Šogad atrasts arī skaistākā dzīvžoga risinājums
Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad nebija pieteikts neviens kandidāts nominācijā «Labākais žoga risinājums», šajā gadā laureātu sarakstā atzīmēti divi. Vērtēta tika tā caurredzamība, vai tas kopts, cik biezs tas ir un cik pārdomāts.
Ainavu arhitektam īpaši atmiņā palicis dzīvžogs Zirgu ielā. «Protams, tur varētu strīdēties par dzelzs žogu, kas atrodas priekšā dzīvžogam, bet dzīvžogs ir augstāks un ievērojams, jo ieguvis arī interesantu formu,» atzīst A.Lomakins.
Oriģināls risinājums rasts arī «Lediņu» nometnes žogam – tas nav augsts, ir labi caurredzams, turklāt tajā izmantoti dabas materiāli.
Jāpiedomā
pie puķu podu krāsām
I.Šurma atzīst, ka ļoti liels prieks šajā gadā bijis par daudzajiem konkursam pieteiktajiem balkoniem. «Daudz balkonu bija pieteikti, bet tikpat daudz skaistu balkonu mums izdevās pamanīt arī pašiem. Pilsētnieki patiesi arvien vairāk par tiem rūpējas un domā, lai tas kļūtu arvien pievilcīgāks,» spriež I.Šurma.
Arī balkonu un lodžiju vērtējumā godalgas ieguvuši tie, kas ieturētāki, nevis krāšņu puķu pārsātināti. Īpaši uzteikta Zvejnieku ielas 15 – 5 terase, kas ir piesātināta, bet krāsās ieturēta. Arī Kronvalda ielas balkons atzīts par vienu no labākajiem, jo tas izdaiļots ar gaumīgiem balkona rotājumiem. Haotisku iespaidu, pēc vērtētāju domām, radījuši balkoni, kuros krāšņuma bijis par daudz – plastmasas puķu podi dažādās krāsās, kā arī tikpat dažādas puķes. «Veidojot kompozīcijas, nevajadzētu izvēlēties vairāk par diviem trim puķu veidiem vienā podā, lai nav par daudz, arī podu krāsas vajadzētu saskaņot,» iesaka ainavu arhitekts.
I.Šurma teic – prieks par to, ka konkursantu vidū ir tādi objekti, kas ziemā startējuši konkursā «Izgaismotākais objekts» un ieguvuši labu vērtējumu, bet tagad ir laureātu vidū konkursā «Sakoptākā dzīves telpa». Tas apliecina, ka jelgavniekiem sakopta vide ir svarīga visa gada garumā.
Arvien vairāk par skaistumu domā uzņēmumi un iestādes
Tāpat ar katru gadu palielinās to iestāžu un uzņēmumu skaits, kas domā par skaistu apkārtni. Pilsētā netrūkst uzņēmumu, kas jau gadu gadiem sakārto savu iestādes vai uzņēmuma teritoriju un ievieš dažādus jauninājumus, lai cilvēkiem būtu patīkami tos apmeklēt. Pie tādiem noteikti var minēt aptieku Akadēmijas ielā, «Elvi» lielveikalus, «Vivo centru», veikalu «K-rauta», SIA «Polans» bistro un Jelgavas pils parku, taču arvien vairāk esot arī tādu, kas sekojot šim piemēram. Pēc A.Lomakina domām, jāuzteic SIA «Crash» boulinga centrs, kas pievilcīgi iekārtojis savu teritoriju, Jelgavas poliklīnika, kas ne tikai vasarā, bet arī uz svētkiem domā par kopējo apkārtnes noformējumu. Paldies arī visiem nepamanītajiem dārzu ierīkotājiem un kopējiem!
Labākie saņem
dāvanu kartes
Balvas sakoptāko dzīves telpu saimnieki saņēma 21. jūnijā Zāļu tirgus laikā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pirmajām vietām dāvināti pašvaldības sagādāti zāles pļāvēji, šajā gadā uzvarētāji saņēma dāvanu kartes no tirdzniecības centiem «K-rauta» un «Vivo centrs», lai saimnieki paši izvēlas, kas viņiem nepieciešams un saimniecībā noderīgāks. Savukārt sakoptākās privātmājas saimnieki pirmo reizi savā īpašumā ieguva žurnāla «Dārza Pasaule» gada abonementu. Izlozes kārtībā balva tika arī vienam no objektu pieteicējiem – Lienei Vīķei. Kopumā pašvaldība šajā gadā dāvanu fondam bija atvēlējusi 4000 latus.