VUGD no 9. augusta Jelgavā sāks iedzīvotāju aptauju par ugunsdrošību
«Sākot no 9. augusta, VUGD amatpersonas dosies pie jelgavniekiem gan uz privātmājām, gan daudzstāvu dzīvojamajām mājām. Konkrēts skaits, cik iedzīvotāju Jelgavā plānots aptaujāt, nav noteikts, un katra aptauja jeb konsultācija ir individuāla un var ilgt no pāris minūtēm līdz pat stundai un ilgāk. Plānots, ka VUGD amatpersonas, lai varētu aptvert maksimāli plašu cilvēku loku, aptauju veiks no piektdienas līdz svētdienai – tas ir laiks, kad iedzīvotāji vairāk ir savos mājokļos,» stāsta VUGD pārstāve Inta Palkavniece, norādot, ka mājas, kurās aptaujās iedzīvotājus, tiks noteiktas pēc izvēles principa. Iedzīvotāju aptaujāšana noritēs līdz 31. oktobrim.
VUGD pārstāve akcentē, ka, ierodoties veikt aptauju, dienesta amatpersonas būs formastērpā un uzrādīs dienesta apliecību. «Iedzīvotājam tiks uzdoti apmēram 20 jautājumi par ugunsdrošību un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā. Vienlaikus tiks sniegtas konsultācijas par konkrētajam cilvēkam aktuāliem jautājumiem,» tā I.Palkavniece, piebilstot: pērnā gada aptaujas rezultāti liecina, ka vairumā gadījumu iedzīvotāji zina, kas jāpaveic, lai uzlabotu ugunsdrošību, bet, ja pasākumu īstenošanā jāiegulda finanšu līdzekļi, tad lielākoties tie netiek īstenoti.
Pēc VUGD datiem, 2018. gadā valstī reģistrēti 9134 ugunsgrēki, kuros cieta 302 cilvēki, bet bojā gāja 81. No visiem ugunsgrēkiem 2087 jeb gandrīz 23 procenti bija izcēlušies dzīvojamajās mājās, kur vairumā gadījumu degšanas platības bija nelielas un nepārsniedza vienu kvadrātmetru, turklāt izcelšanās vieta visbiežāk bijusi virtuve. Statistika liecina, ka lielākajā daļā ugunsgrēku, kuros gāja bojā vai cieta cilvēki, nebija uzstādīti dūmu detektori, kas ar spalgu skaņu vēstī par sadūmojumu. Pērn Jelgavā reģistrēti 253 ugunsgrēki, bet šogad pirmajā pusgadā – 157. Zemgalē pērn kopā reģistrēti 1679 ugunsgrēki, no kuriem 245 izcēlušies dzīvojamajās mājās.
«Nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība joprojām izraisa traģiskus ugunsgrēkus ar cietušiem vai bojāgājušiem, lai gan daļu no ugunsnelaimēm varēja savlaicīgi novērst, ja vien tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības un mājoklī uzstādīts dūmu detektors. Lai ilgtermiņā pakāpeniski samazinātu šādu ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, VUGD jau otro gadu dodas pie cilvēkiem uz mājām, lai viņus aptaujātu un konsultētu, jo apzināmies, ka negadījumu skaitu iespējams samazināt tikai ar iedzīvotāju pašu iesaisti – zināšanām, atbildīgu rīcību un ugunsdrošības prasību ievērošanu,» skaidro VUGD priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis.
Jāuzsver, ka nākamā gada 1. janvārī spēkā stāsies nozīmīgas izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos, paredzot, ka visos mājokļos – gan privātmājās, gan dzīvokļos – jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājās papildus jānodrošina arī ugunsdzēsības aparāts. VUGD pārstāvji, kuri ieradīsies pie iedzīvotājiem veikt aptauju, par gaidāmajām izmaiņām varēs pastāstīt vairāk.
VUGD norāda, ka dzīvoklī jābūt uzstādītam vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājā tam jābūt katrā ēkas stāvā. Pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa, par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu – fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām – no 280 līdz 1400 eiro.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva