Zemgalieši – čaklākie jāņuguns kūrēji

Visčaklākie Jāņu ugunskura kūrēji mīt Zemgalē – tur šo tradīciju par svarīgu atzinuši 94 procenti iedzīvotāju, apsteidzot pārējos Latvijas reģionus. Bet līdzās iekurtam ugunskuram un saklātam svētku galdam divām trešdaļām svinētāju svarīgi ir arī izpušķot savu māju vai svētku vietu, kā arī lustēties, dziedot līgodziesmas un dejojot. Šīs tradīcijas par būtiskām atzinuši 59 procenti aptaujāto līgotāju.

Vissvarīgākais apsvērums, izvēloties Jāņu galda mielastu, zemgaliešiem ir iespēja sevi palutināt un celt galdā retāk lietotus produktus – tā atzinuši 49 procenti aptaujāto zemgaliešu. Par galveno Līgo svētku ēdienu 75 procenti aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru. Vairākums gan norāda, ka savu īpašo Jāņu sieru meklēs veikalu vai tirdziņu piedāvājumā, tikmēr pašu gatavotu sieru galdā cels tikai 21 procents svinētāju. Otrs svarīgākais svētku ēdiens ir šašliks, tam seko svaigi dārzeņi, bet tikai pēc tam tiek minēti pīrāgi, augļi un ogas, dažādi salāti un uzkodas.

Katrā novadā ir arī savs svētku ēdiens, kas iecienīts vairāk nekā citviet. Lai gan arī Zemgalē vispopulārākais ir Jāņu siers un šašliks, šeit vairāk nekā citos Latvijas novados galdā tiks celti pīrāgi, kā arī dažādas plātsmaizes un kūkas. Savukārt no dzērieniem Zemgalē, tāpat kā pārējā Latvijā, jau tradicionāli uz svētku galda goda vietā tiks likts alus – to atzina 69 procenti aptaujāto –, kā arī kvass un ūdens, secināts aptaujā.

Šogad Līgo plāno svinēt lielākā daļa jeb 79 procenti Latvijas iedzīvotāju. Svētku galdu pašu mājās klās vien piektdaļa aptaujāto iedzīvotāju. Priekšroka galvenokārt tiek dota svinībām ārpus mājas – divas trešdaļas aptaujāto ciemosies pie draugiem vai atpūtīsies pie dabas ar iekurtu ugunskuru un bagātīgi klātu svētku galdu.

Foto: publicitātes