1.jūlijā stāsies spēkā stingrāki smēķēšanas aizliegumi
30.06.2006.
Smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz vasaras kafejnīcām, kur būs atļauts smēķēt īpaši ierādītas vietās. Līdzīgi būs arī augstskolās, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, darba vietās darba un koplietošanas telpās, publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.), kur no šā gada 1.jūlija smēķēt drīkstēs tikai telpās, kas speciāli ierādītas šim nolūkam.
Tomēr jāatceras, ka smēķēšanas vietām ir jābūt norādītām ar Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu un atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem” noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar likumu, telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir smēķēšanai paredzēta atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās. Šajā telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu. Tajā netiek sniegti iestādes, komersanta, jebkuras citas juridiskās personas vai pašnodarbinātās personas pamatpakalpojumi;
vieta, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, - ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu apzīmēta un ugunsdrošības noteikumu prasībām atbilstoši aprīkota teritorija ārpus ēkām brīvā dabā, telpa vai telpas daļa, kas aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu, vai telpas daļa vasaras (āra) kafejnīcā;
telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai, - atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju. Šī telpa aizņem līdz 50% no kopējās publiskās telpas platības un ir izvietota pēc iespējas tālāk no ieejas tajā. Telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu.
Likuma „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumu” ievērošanu kontrolē Valsts policija un pašvaldības policija.
Atgādinām, ka jau šobrīd ir aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs, sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs, tuvāk par 10 metriem ēkās, kur ir izvietotas valsts un pašvaldību iestādes, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros un citur.
Smēķēšana ir kaitīgs ieradums, kas bojā ne tikai paša smēķētāja veselību, bet arī viņam apkārt esošo cilvēku veselību, jo viņi ir spiesti ieelpot cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu dūmus. Tikai 15% no cigarešu dūmiem ieelpo pats smēķētājs un tos sauc par tiešiem dūmiem (mainstream smoke), pārējie 85% (sidestream smoke) veido pasīvās smēķēšanas vidi.
Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vairāk nekā 100 ir toksiski (indīgi) un vairāk nekā 50 ir kancerogēni (vēzi izraisoši). Daži no šiem savienojumiem ir lielākā koncentrācijā tieši piesārņotajā gaisā, ko ieelpo nesmēķētājs, nevis tiešajos dūmos, ko ieelpo pats smēķētājs.
Vairākas Eiropas veselības profesionāļu apvienības izstrādājušas apjomīgu ziņojumu par pasīvās smēķēšanas kaitīgumu “Desmit iemesli ,lai Eiropa turpmāk dzīvotu bez tabakas dūmiem”, kas šā gada martā ir prezentēts arī plašākai auditorijai. Pētījumā konstatēts, ka Eiropas Savienības 25 valstīs vairāk nekā 19 000 nesmēķētāju 2002.gadā miruši priekšlaicīgi no saslimšanām (plaušu vēzis, išēmiskā sirds slimība, trieka un hroniskas neonkoloģiskas plaušu slimības), kas saistītas ar pasīvo smēķēšanu, tajā skaitā Latvijā miruši 414 nesmēķētāji. Arī smēķētāji saņem papildus kaitējošu ietekmi atrodoties piedūmotā vidē. Pēc pētnieku aprēķiniem, Eiropas Savienībā pasīvā smēķēšana nogalina 79 000 cilvēku gadā, no tiem Latvijā 1507.
Informē Latvijas Republikas Veselības ministrija
Tomēr jāatceras, ka smēķēšanas vietām ir jābūt norādītām ar Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu un atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem” noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar likumu, telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir smēķēšanai paredzēta atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas aprīkota ar nosūces ventilāciju, lai tabakas dūmi neieplūstu citās telpās. Šajā telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu. Tajā netiek sniegti iestādes, komersanta, jebkuras citas juridiskās personas vai pašnodarbinātās personas pamatpakalpojumi;
vieta, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, - ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu apzīmēta un ugunsdrošības noteikumu prasībām atbilstoši aprīkota teritorija ārpus ēkām brīvā dabā, telpa vai telpas daļa, kas aprīkota ar gaisa ventilācijas iekārtu, vai telpas daļa vasaras (āra) kafejnīcā;
telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai, - atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju. Šī telpa aizņem līdz 50% no kopējās publiskās telpas platības un ir izvietota pēc iespējas tālāk no ieejas tajā. Telpā ir norāde ar attiecīgu informatīvu uzrakstu vai simbolu.
Likuma „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumu” ievērošanu kontrolē Valsts policija un pašvaldības policija.
Atgādinām, ka jau šobrīd ir aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs, sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs, tuvāk par 10 metriem ēkās, kur ir izvietotas valsts un pašvaldību iestādes, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros un citur.
Smēķēšana ir kaitīgs ieradums, kas bojā ne tikai paša smēķētāja veselību, bet arī viņam apkārt esošo cilvēku veselību, jo viņi ir spiesti ieelpot cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu dūmus. Tikai 15% no cigarešu dūmiem ieelpo pats smēķētājs un tos sauc par tiešiem dūmiem (mainstream smoke), pārējie 85% (sidestream smoke) veido pasīvās smēķēšanas vidi.
Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vairāk nekā 100 ir toksiski (indīgi) un vairāk nekā 50 ir kancerogēni (vēzi izraisoši). Daži no šiem savienojumiem ir lielākā koncentrācijā tieši piesārņotajā gaisā, ko ieelpo nesmēķētājs, nevis tiešajos dūmos, ko ieelpo pats smēķētājs.
Vairākas Eiropas veselības profesionāļu apvienības izstrādājušas apjomīgu ziņojumu par pasīvās smēķēšanas kaitīgumu “Desmit iemesli ,lai Eiropa turpmāk dzīvotu bez tabakas dūmiem”, kas šā gada martā ir prezentēts arī plašākai auditorijai. Pētījumā konstatēts, ka Eiropas Savienības 25 valstīs vairāk nekā 19 000 nesmēķētāju 2002.gadā miruši priekšlaicīgi no saslimšanām (plaušu vēzis, išēmiskā sirds slimība, trieka un hroniskas neonkoloģiskas plaušu slimības), kas saistītas ar pasīvo smēķēšanu, tajā skaitā Latvijā miruši 414 nesmēķētāji. Arī smēķētāji saņem papildus kaitējošu ietekmi atrodoties piedūmotā vidē. Pēc pētnieku aprēķiniem, Eiropas Savienībā pasīvā smēķēšana nogalina 79 000 cilvēku gadā, no tiem Latvijā 1507.
Informē Latvijas Republikas Veselības ministrija
Komentāri