Abpusēji izdevīga sadarbība
22.07.2005.
Projektā tika izmantota Zviedrijā izstrādātā metode „Agenda 22”, kas balstīta uz ANO Paraugnoteikumiem par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Šī metode Latvijā tika izmantota pirmo reizi. Trijās Latvijas pašvaldībās – Alūksnes, Jēkabpils un Talsu – cilvēki ar invaliditāti apvienojās darba grupās. Šo cilvēku uzdevums bija izzināt pilsētā vai rajonā aktuālākās cilvēku ar invaliditāti problēmas. Kultūra, sports, transports, politiskā līdzdalība un starptautiskā sadarbība u.c. – ir 22 dzīves sfēras, kas būtiskas jebkuram cilvēkam. Cilvēki ar invaliditāti izteica savu attieksmi pret šīm sfērām un precizēja savas iespējas katrā no šīm jomām iekļauties. Pēc tam darba grupa apkopoja vajadzības, tās sistematizēja un izstrādāja Rīcības plānu. Šis plāns paredzēts, lai pašvaldība precīzi un plānveidīgi varētu risināt invalīdu vajadzības.
Šobrīd Rīcības plāni ir iesniegti pašvaldībās. Ar Talsu un Jēkabpils pilsētas domēm jau noslēgta vienošanās par tā īstenošanas uzsākšanu, Alūksnē vienošanās parakstīšana paredzēta augustā. No Rīcības plāna izstrādāšanas un pakāpeniskas īstenošanas ieguvējas ir divas puses – pašvaldība un cilvēki ar invaliditāti.
Ko iegūst pašvaldība?
Tā ir saņēmusi Rīcības plānu, kas ir precīzi vērsts uz to cilvēku vajadzībām, kas to rakstījuši, proti, cilvēkiem ar invaliditāti. Bez tam tieši no mērķa grupas saņemts vajadzību apraksts ļaus lietderīgāk lietot finanses, jo iespējams īstenot tieši to, kas patiesi vajadzīgs un tādā secībā, kā tas ieteikts. Rīcības plāns pasargā pašvaldību no konfliktiem ar cilvēku ar invaliditāti organizācijām, jo mērķa grupa ir iesaistīta lēmumu pieņemšanā un veidojas lojālākas attiecības.
Ko iegūst cilvēki ar invaliditāti?
Pirmais sasniegums ir tas, ka invalīdu organizācijas ir sanākušas kopā, apzinājušās katras invaliditātes grupas vajadzības un spējušas tās iekļaut vienotā plānā. Invalīdu organizācijas ir uzņēmušās iniciatīvu, lai panāktu sev izdevīgus pašvaldību risinājumus. Turpmāk to atsevišķi pārstāvji iekļausies pašvaldību darba grupās vai komisijās, kas risina šos jautājumus, bet pašas organizācijas uzņemsies šī projekta īstenošanas uzraudzību.
Kā sākt šādu projektu savā pašvaldībā?
Piedāvāju modeli, kas tika izmantots iepriekš minētajās pašvaldībās. Pilsētas un/vai rajona cilvēku ar invaliditāti organizācijas:
· sapulcējās darba grupā,
· apzina cilvēku ar invaliditāti vajadzības savas pašvaldības robežās, izmantojot “Agendas 22” noteiktās dzīves prioritātes,
· apkopo un analizē šīs vajadzības,
· izstrādā vēlamos risinājumus,
· iesniedz Rīcības plānu savā pašvaldībā,
· kopīgi ar pašvaldību piedalās risinājumu meklēšanā,
· uzrauga Rīcības plāna realizāciju.
Konferencē “Neko par mums bez mums”, kas notika š.g. 19. jūlijā, tika prezentēts projekts “Zaļā gaisma iespējām”. Konferencē tika aicināti piedalīties pašvaldību vadītāji un invalīdu nevalstiskās organizācijas. Dalībnieki no pirmavota – projektā iesaistītajiem cilvēkiem – apguva pieredzi un, domājams, to uzsāks savā pašvaldībā. Latvijas pieredze jau ir novērtēta Eiropas līmenī, jo deviņas valstis, piemēram, Grieķija, Itālija, Spānija, gatavojas to uzsākt savās pašvaldībās.
Lai sākt būtu vieglāk, iesaku vajadzības gadījumā konsultēties ar darba grupu vadītājiem:
Alūksnē – Ināra Priede, tālr. 4381340
Jēkabpilī – Marija Stalidzāne, tālr. 6823053
Talsos – Inese Ruža, tālr. 6198271
Rīgā – Sustento biroja tālrunis 7590437, epasts:
Šobrīd Rīcības plāni ir iesniegti pašvaldībās. Ar Talsu un Jēkabpils pilsētas domēm jau noslēgta vienošanās par tā īstenošanas uzsākšanu, Alūksnē vienošanās parakstīšana paredzēta augustā. No Rīcības plāna izstrādāšanas un pakāpeniskas īstenošanas ieguvējas ir divas puses – pašvaldība un cilvēki ar invaliditāti.
Ko iegūst pašvaldība?
Tā ir saņēmusi Rīcības plānu, kas ir precīzi vērsts uz to cilvēku vajadzībām, kas to rakstījuši, proti, cilvēkiem ar invaliditāti. Bez tam tieši no mērķa grupas saņemts vajadzību apraksts ļaus lietderīgāk lietot finanses, jo iespējams īstenot tieši to, kas patiesi vajadzīgs un tādā secībā, kā tas ieteikts. Rīcības plāns pasargā pašvaldību no konfliktiem ar cilvēku ar invaliditāti organizācijām, jo mērķa grupa ir iesaistīta lēmumu pieņemšanā un veidojas lojālākas attiecības.
Ko iegūst cilvēki ar invaliditāti?
Pirmais sasniegums ir tas, ka invalīdu organizācijas ir sanākušas kopā, apzinājušās katras invaliditātes grupas vajadzības un spējušas tās iekļaut vienotā plānā. Invalīdu organizācijas ir uzņēmušās iniciatīvu, lai panāktu sev izdevīgus pašvaldību risinājumus. Turpmāk to atsevišķi pārstāvji iekļausies pašvaldību darba grupās vai komisijās, kas risina šos jautājumus, bet pašas organizācijas uzņemsies šī projekta īstenošanas uzraudzību.
Kā sākt šādu projektu savā pašvaldībā?
Piedāvāju modeli, kas tika izmantots iepriekš minētajās pašvaldībās. Pilsētas un/vai rajona cilvēku ar invaliditāti organizācijas:
· sapulcējās darba grupā,
· apzina cilvēku ar invaliditāti vajadzības savas pašvaldības robežās, izmantojot “Agendas 22” noteiktās dzīves prioritātes,
· apkopo un analizē šīs vajadzības,
· izstrādā vēlamos risinājumus,
· iesniedz Rīcības plānu savā pašvaldībā,
· kopīgi ar pašvaldību piedalās risinājumu meklēšanā,
· uzrauga Rīcības plāna realizāciju.
Konferencē “Neko par mums bez mums”, kas notika š.g. 19. jūlijā, tika prezentēts projekts “Zaļā gaisma iespējām”. Konferencē tika aicināti piedalīties pašvaldību vadītāji un invalīdu nevalstiskās organizācijas. Dalībnieki no pirmavota – projektā iesaistītajiem cilvēkiem – apguva pieredzi un, domājams, to uzsāks savā pašvaldībā. Latvijas pieredze jau ir novērtēta Eiropas līmenī, jo deviņas valstis, piemēram, Grieķija, Itālija, Spānija, gatavojas to uzsākt savās pašvaldībās.
Lai sākt būtu vieglāk, iesaku vajadzības gadījumā konsultēties ar darba grupu vadītājiem:
Alūksnē – Ināra Priede, tālr. 4381340
Jēkabpilī – Marija Stalidzāne, tālr. 6823053
Talsos – Inese Ruža, tālr. 6198271
Rīgā – Sustento biroja tālrunis 7590437, epasts:
Komentāri