Andris Rāviņš: "Būt piederīgam pilsētai nozīmē sniegt arī savu ieguldījumu"

Šonedēļ Jelgava svin – ar plašu svētku programmu četru dienu garumā mēs apliecināsim, ka jelgavnieki prot kopā gan strādāt, gan svinēt svētkus. Bet visspilgtāk savu piederību pilsētai apliecināsim pilsētas svētku gājienā piektdienas vakarā.

 

"Gads ir bijis izaicinājumu pilns. Tas prasīja ļoti ātru un izlēmīgu rīcību, arvien inovatīvākus risinājumus un spēju saskatīt likumsakarības, kas ļautu pieņemt lēmumus, lai ieguvējs būtu jelgavnieks," gadu raksturo A.Rāviņš. Svarīgi, ka šajā dinamiskajā un grūti prognozējamajā laikā Jelgava turpina attīstīt visus iesāktos lielos projektus un piesaistīt investīcijas, lai jau drīzumā sāktu realizēt arī virkni jaunu nozīmīgu projektu.

"Kamēr vien krasi nepieaugs mūsu pašu nomaksātie nodokļi pilsētas budžetā, mums vienmēr būs jārēķinās ar kāda cita diktētiem nosacījumiem, lai realizētu iedzīvotājiem svarīgus attīstības projektus."

Kādiem darbiem mēs šobrīd pilsētā gatavojamies?

 

Divi apjomīgākie projekti ir Zemgales industriālā parka infrastruktūras sakārtošana un jauna bērnudārza būvniecība Nameja ielā.

 

Industriālā parka projekts jau ir iesniegts, un jūnijā tiks paziņoti rezultāti. Apstiprināšanas gadījumā mēs paredzam piesaistīt 20 miljonus eiro, lai sakārtotu infrastruktūru jauna industriālā parka ierīkošanai pilsētā. Projekta pirmajā kārtā pārbūvēsim Atmodas, Lapskalna un Slokas ielas posmus, kā arī atjaunosim segumu Meiju ceļa posmā. Projekts pilsētai ir ārkārtīgi nozīmīgs – Jelgavā trūkst sakārtotu industriālo zonu, kur attīstīt uzņēmējdarbību, jo esošie industriālie parki ir piepildīti. Piemēram, ja Lielupes industriālajā parkā sākumā darbojās pāris uzņēmumu ar kopumā 20 darba vietām, tad šobrīd tur darbs nodrošināts jau 200 cilvēkiem. Arī "NP Properties" un citi parki pilsētā ir praktiski piepildīti. Taču vēl viens būtisks mērķis jauna parka izveidei ir attīstīt viedās enerģētikas ražošanu pilsētā. Un ne tikai ražot enerģiju, bet arī panākt, ka mēs paši – gan uzņēmēji, gan jelgavnieki – varam izlietot savu saražoto enerģiju. Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs šo normu, vēl nav apstiprināti, tāpēc skrupulozi sekojam līdzi šim procesam, diskutējam un sniedzam savus priekšlikumus, lai to panāktu.

 

Otrs projekts ir jauns bērnudārzs Nameja ielā.

 

Jā. Kā zināms, projekts ir gatavs sen, bet līdz šim mums nebija iespēju piesaistīt tam finansējumu. Taču jau gada otrajā pusē tiks izsludināta projektu iesniegšana Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei, un mēs būsim gatavi projektu iesniegt. Neatkāpjamies no savas ieceres Nameja ielā uzbūvēt jaunu bērnudārzu 450 bērniem, kas, protams, ir finansiāli ietilpīgāks projekts, taču ilgtermiņā noteikti Jelgavas ģimenēm pievilcīgāks. Mēs jau neceļam jaunu bērnudārzu šodienai vai nākamajiem pieciem gadiem – tas ir ilgtermiņa ieguldījums, lai nodrošinātu maksimāli mūsdienīgu un inovatīvu mācību vidi mazajiem jelgavniekiem. Projektam ir divas būtiskas sadaļas – jauna bērnudārza būvniecība un apkārtējo ielu infrastruktūras sakārtošana. Ielu pārbūves un infrastruktūras izveidei vien nepieciešami pieci miljoni eiro.

 

Šobrīd valstī izglītības jomā ir daudz neatbildētu jautājumu un arī neapmierinātības. Kur jūs saskatāt problēmu?

 

Valdība uzskata, ka galvenā problēma ir skolu tīkla sakārtošana, bet es redzu, ka, mehāniski kārtojot skolu tīklu, tiek aizmirsts galvenais – kvalitatīva izglītība mūsu bērniem. Valsts strādā pie reformām, strauji ievieš jaunu mācību saturu, bet mācību materiāli tā arī nav izstrādāti. Par pedagogiem un ģimenēm ir aizmirsts. Pēkšņi valsts grib mainīt nosacījumus Valsts ģimnāzijas statusam, tad – aizliegt iestājpārbaudījumus vidusskolās, pēc tam atkal pārdomā… Šāda haotiska un nepārdomāta rīcība grauj jau tā novājināto nozari. Reforma taču nesniedz skolēnam zināšanas, svarīgi ir ieguldīt pedagogos, lai katrs skolotājs saviem audzēkņiem būtu skolotājs ar lielo burtu. Bet valstiski šobrīd mēs to neredzam.

 

Vai līdzīgi nav arī medicīnā?

 

Precīzi. Kāds ir pašvaldības uzdevums gan izglītības, gan medicīnas jomā? – savā pilsētā nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru, taču skolotāju un ārstu nodrošinājums ir valsts funkcija. To, kāda Jelgavas slimnīca vai poliklīnika bija pirms gadiem desmit un ir šodien, grūti salīdzināt. Ēkas ir pilnībā renovētas, iegādātas modernas iekārtas izmeklējumiem, ieviesti jauni pakalpojumi. Taču rezultātā mēs nonākam pie tā, ka izmeklējums uz šīm modernajām iekārtām ir jāgaida mēnešiem ilgi, jo trūkst speciālistu un valsts piešķirto kvotu. Tas ir paradokss – mūsu valstī slimnīcās strādā 35 procenti no visiem ārstiem. Lielākā daļa ir nodarbināti privātajā sektorā. Taču pasaulē šis procentuālais sadalījums ir diametrāli pretējs – slimnīcās strādā apmēram 70 procenti no visiem ārstiem.

 

Kamēr valsts ar savu uzdevumu galā netiek, mēs turpinām ieguldīt pilsētas medicīnas iestāžu attīstībā, apzinoties, ka šobrīd jau tā trūkstošo speciālistu piesaistē viens no faktoriem ir modernu darba apstākļu nodrošinājums. Jau drīzumā sāksies vēl viens nozīmīgs slimnīcas projekts – neuzceltā dzemdību nama nojaukšana, lai tā vietā būvētu jaunu medicīnas ēku, kur atradīsies Infekcijas slimību nodaļa un Hronisko pacientu aprūpes nodaļa.

 

Starp citu, Jelgavas slimnīca bija praktiski vienīgā valstī, kas šosezon nesaņēma valsts dotāciju energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. Un tas tikai tāpēc, ka mēs, saprotot, ar ko rudenī draudēja nesamērīgais gāzes tarifs mūsu slimnīcai, rīkojāmies nekavējoties. Prioritāri, vienojoties ar uzņēmumu "Gren", rekordīsā laikā slimnīcai tika pieslēgta krietni lētākā pilsētas siltumenerģija.

"Mūsu mērķis ir ne tikai pilsētā ražot zaļo enerģiju, bet arī panākt, ka mēs paši – gan uzņēmēji, gan jelgavnieki – varam izlietot savu saražoto enerģiju."

Jūs minējāt dažus lielos projektus, kuri vēl tikai sāksies, bet kā ir ar projektiem, kuri jau tiek realizēti?

 

Vistuvāk noslēgumam ir Tehnoloģiju vidusskolas rekonstrukcija. Jau jūnijā skolu paredzēts nodot ekspluatācijā, lai vasarā to varētu iekārtot un jaunais mācību gads skolēniem un pedagogiem sāktos mūsdienīgā mācību vidē. Darbi beigušies arī divos jaunajos jauniešu centros – Loka maģistrālē un Pasta ielā –, kas jauniešiem pilsētā pavērs daudzveidīgākas iespējas. Vēl turpinās būvdarbi Zirgu ielā 47A, kur būs moderns daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs. Ne tik viegli sokas ar dzimtsarakstu ēkas būvniecību Raiņa parkā, jo konkursā uzvarējušais būvnieks nespēj pildīt savas saistības, taču esam atraduši risinājumu un darbi turpinās. Tāpēc droši var teikt, ka, neskatoties uz energoresursu cenu kāpumu, kas līdzi nesa arī būvdarbu izmaksu pieaugumu, esam spējuši turpināt visus iesāktos projektus.

 

Pēc kāda principa pilsētā tiek izvēlēta viena vai otra projekta realizācija? Kāpēc mēs būvējam Pilssalas ielu, bet uz apvedceļa Aizsargu ielā tikai lāpām bedres?

 

Jā, no malas skatoties, tā var šķist – vai tad tiešām neredzam, kādā stāvoklī ir Aizsargu iela?! Redzam! Taču, lai saprastu šos principus, ir jāsaprot pilsētas budžeta veidošanās. Šogad kopējais pilsētas budžets ir 115 miljoni eiro, kas ir 1929 eiro uz vienu iedzīvotāju. Nemainīgi lielākie nodokļu ieņēmumi – 48,2 miljoni eiro – budžetā prognozēti no jelgavnieku samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Salīdzināšanai – gadā ir nepieciešams par pusmiljonu eiro vairāk, lai spētu finansēt tikai mūsu pilsētas prioritāti – izglītības jomu. Līdz ar to ir skaidri redzams – ja pilsēta grib realizēt nozīmīgus projektus, tad vienīgais ceļš ir investīciju piesaiste. Pagājušajā gadā Jelgavā projektu veidā piesaistītas investīcijas 22,9 miljonu eiro apmērā. Taču ES vai valsts investīciju piesaiste un pat iespēja pašvaldībām līdzekļus aizņemties ir strikti reglamentēta. Tāpēc mūsu uzdevums ir vienmēr būt gataviem reaģēt, tiklīdz valsts maina aizņemšanās iespējas pašvaldībām vai tiek izsludināta jauna projektu pieteikumu iesniegšana. Tieši šāda situācija vairākus gadus bija ar Aizsargu ielu. Bet pat tad, ja iedzīvotāji uz ielas vēl neredz būvniekus, tas nenozīmē, ka process nenotiek. Pagājušajā gadā Satiksmes ministrija kārtējo reizi pateica, ka naudas nav. Mēs neapstājāmies – aizņēmāmies līdzekļus, lai izstrādātu būvprojektu un būtu gatavi to iesniegt, tiklīdz rastos šāda iespēja. Un rezultātā jau šovasar sāksies Aizsargu ielas pārbūve. Savukārt Pilssalas ielas pārbūvei bija iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus degradēto teritoriju sakārtošanai, un mēs nevarējām to neizmantot, jo līdz ar ielas pārbūvi tiks sakārtota arī Lielupes krasta teritorija un pēc tam uzbūvēta ūdenstūrisma un sporta bāze.

 

 

Kamēr vien krasi nepieaugs mūsu pašu nomaksātie nodokļi pilsētas budžetā, mums vienmēr būs jārēķinās ar kāda cita diktētiem nosacījumiem, lai realizētu iedzīvotājiem svarīgus attīstības projektus. Jelgava ir mājas gandrīz 60 tūkstošiem iedzīvotāju, 37,5 tūkstoši iedzīvotāju ir darbspējas vecumā, un mūsu pilsētā reģistrēti 4000 uzņēmumu. Būt piederīgam pilsētai nozīmē ne tikai pamanīt lietas, kas jāuzlabo, bet sniegt arī savu ieguldījumu. Bieži vien mūsu dzīves kvalitāti ikdienā nosaka nevis miljonos mērāmu projektu realizācija, bet gan sīkas nebūšanas un problēmas. Daudzas no tām mēs varam atrisināt paši, citām pietiktu vien ar to, ja kaimiņš ar kaimiņu sarunātos. Atcerēsimies to, sakot: "Mēs esam Jelgava!" Lai mums visiem kopā izdodas!

 

 

Foto: Jelgava.lv

 

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību departamentā