Andris Rāviņš: "Mēs esam stipri!"

Šis gads, kā ierasts, iesākās ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem, apstiprinātu pilsētas budžetu. "Taču nepagāja ne mēnesis, un 24. februāra rītā mēs pamodāmies pavisam citā pasaulē, ar citām vērtībām un citiem pienākumiem. Tikai trīs dienas pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mums kā vieniem no pirmajiem bija jāspēj uzņemt Ukrainas civiliedzīvotājus. Bija nepieciešama ātra, saliedēta un konstruktīva rīcība – kur izmitināt, kā nodrošināt pirmās nepieciešamības lietas, kā reģistrēt… Valstī sistēmas vēl nebija, un mēs ļoti īsā laikā radījām savu, sākot reģistrēt katru iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju un sniedzot atbalstu. Tik operatīva rīcība bija iespējama, tikai pateicoties tam, ka Jelgavā ir spēcīgi attīstīta civilās aizsardzības joma un Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC). Tas apliecina, ka ilgtermiņā veidota pilsēta ļauj ātri reaģēt uz neprognozējamu notikumu attīstību," skaidro A.Rāviņš un pateicas ikvienam pilsētniekam, kurš iesaistījās šajā procesā: "Šogad atbildība par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nāk no kara skartās teritorijas, kuriem ir salauzta un izpostīta dzīve, bieži nostājās pirmajā plānā, tāpēc es saku paldies katram jelgavniekam par sapratni un atbalstu."

  

Cik gatava Jelgava bija nākamajam šā gada satricinājumam – straujajam energoresursu cenu pieaugumam?

 

Pieļauju, ka daudzi jelgavnieki, novembrī saņemot pirmos apkures rēķinus, varēja novērtēt to, ka mūsu pilsētā tie ir krietni zemāki nekā daudzviet citur valstī. Vēl vairāk – "Gren Jelgava" ir izdevies kaut nedaudz, bet decembra tarifu samazināt. Par energoefektivitāti mēs nesākām domāt ne šodien, ne vakar – jau vairāk nekā desmit gadu intensīvi strādājam, lai mūsu ēkas būtu energoefektīvākas un mēs pilsētniekiem varētu nodrošināt konkurētspējīgu apkures tarifu. Pirms deviņiem gadiem tika uzbūvēta koģenerācijas stacija, kas apkuri nodrošina ap 16 000 mājsaimniecību. Šķelda kā galvenais kurināmais ir ļāvis izvairīties no dramatiskiem apkures tarifa kāpumiem šobrīd. Tieši tāpēc "Gren Jelgava" šovasar saņēma rekordaugstu pieprasījumu jaunu pieslēgumu izveidei. Ēku īpašnieki maina apkures nodrošinājumu un dabasgāzes vietā izvēlas lētāko centralizēto siltumapgādi.

 

Protams, līgumu slēgšanas process par kurināmā piegādēm uzņēmumam šosezon nav bijis vienkāršs. Šķeldas tirgū cenas kāpa, un piegādātāji vēlējās diktēt savus noteikumus. Tieši šajā aspektā bija redzama mūsu valdības neizlēmība rīkoties krīzes situācijā. Energoresursu tirgus bija jāregulē, lai patērētāji saņemtu šo pakalpojumu par ekonomiski pamatotām cenām. Apkures sezona sākās, bet valdība par to vēl tikai diskutēja.

 

Vai mums ir skaidri turpmākie soļi enerģētiskās neatkarības veicināšanai?

 

To, ka Jelgavai ir nepieciešama enerģētiskā neatkarība, mēs atšķirībā no valsts sapratām jau sen. To pierāda mūsu īstenotā politika vairāku gadu garumā. Sākums bija koģenerācijas stacijas būvniecība, ēku siltināšana. Taču mēs pie tā neapstājamies. Šobrīd siltuma ražošanā pamatā izmantojam šķeldu, nelielā apjomā arī, piemēram, graudu atsijas un zemākas kvalitātes šķeldu. Tehnoloģiski koģenerācijas stacijā ir iespējams izmantot arī kūdru, tādēļ uzņēmums meklē risinājumu, lai nepieciešamības gadījumā kūdra būtu pieejama. Tāpat divās lokālajās katlu mājās notiek pāreja no dabasgāzes uz granulu izmantošanu. Turpinās arī uzņēmuma projekts, kas šķeldai paredz pievienot no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. Tie visi ir konkrēti risinājumi enerģētiskajai dažādībai un neatkarībai.

 

Paralēli tam arī citās jomās domājam par "zaļo kursu". Attīstām un ieviešam jaunus viedos risinājumus pilsētas apgaismojumā. Nomainot esošās spuldzes pret attālināti vadāmām LED lampām, ielu apgaismojuma elektrības patēriņš kopš 2008. gada ir samazināts par piektdaļu. Un tas – neskatoties uz to, ka katru gadu apgaismojums tiek izbūvēts ielās, kur tā līdz šim nav bijis. Kopš 2008. gada laternu skaits pilsētā ir pieaudzis gandrīz par diviem tūkstošiem.

Pasažierus pilsētā pārvadā jau četri elektroautobusi, un tuvākajos gados to skaits tikai pieaugs. Tāpat ir uzsākta izpēte ūdeņraža pielietošanai. Mūsu mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē pašvaldības uzņēmumu transportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem transportlīdzekļiem. Tie visi ir soļi zaļākai Jelgavai.

 

Dome ir atbalstījusi arī divu uzņēmumu vērienīgus plānus par saules un vēja enerģijas ražošanu. Kā tie attīstās?

 

Jā, kūdras ieguves uzņēmums "Laflora" paredz līdzās Jelgavai būvēt vēja parku ar 22 vēja turbīnām, gadā saražojot elektroenerģiju, kas pielīdzināma apmēram 5 procentiem no Latvijas patēriņa. Savukārt vēl viens projekts – izsoles rezultātā bijušā lidlauka teritorijā gandrīz 112 hektāru platībā jau nākamgad uzņēmumam ir jāsāk būvēt saules enerģijas ražošanas parku. Tas būs viens no lielākajiem projektiem Baltijā, tā investīcijas pārsniedz 60 miljonus eiro.

 

Šo projektu attīstība ir cieši saistīta ar ieceri par jauna industriālā parka izveidi.

 

Šobrīd norit intensīvs darbs, lai nākamā gada pavasarī mēs būtu gatavi iesniegt projektu, kas paredz bijušā lidlauka teritorijā veidot jaunu industriālo parku. Pašvaldības uzdevums būs sakārtot infrastruktūru teritorijā. Savukārt ar vēja un saules enerģijas ražotājiem strādājam pie tā, lai veidotu energokopienu, kas nākotnē dotu iespēju izmantot saražoto elektroenerģiju industriālā parka uzņēmumos. Tas būtu nozīmīgs solis, kas šai teritorijai ļautu piesaistīt spēcīgus uzņēmumus un radīt jaunas darba vietas. Atbalsts uzņēmējdarbībai nemainīgi ir mūsu prioritāte. Pēdējo gadu laikā ir ieguldīti vairāki miljoni eiro infrastruktūras sakārtošanā tieši uzņēmējdarbības attīstībai. Izbūvētas ielas, pievedceļi un cita nepieciešamā infrastruktūra. Tas vienlaikus ir ieguvums katram jelgavniekam, jo rekonstruētās ielas ar labiekārtotām ietvēm, veloceliņiem, apgaismojumu pilsētu padara pievilcīgāku un pārvietošanos – ērtāku.

 

Vēl viens ļoti nozīmīgs projekts būs "LATRAPA" un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas uzņēmuma "ASNS Ingredient" zirņu proteīna izolāta rūpnīcas būvniecība, kas sāksies nākamgad. Plānots, ka ražošanu rūpnīca sāks jau 2025. gadā, radot ap 90 jaunu darba vietu. Zirņu proteīna izolāts ir izejviela daudzu citu produktu ražošanai, tāpēc jau šobrīd sadarbībā ar universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniekiem ir uzsākts darbs pie jaunu produktu izstrādes. Šādas rūpnīcas izveide pavērs iespēju Jelgavā ienākt arī citiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kuri savu produktu ražošanā izmanto zirņu proteīna izolātu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāturpina industriālās zonas infrastruktūras attīstība.

 

Kādi lielākie pilsētas projekti nākamgad noslēgsies?

 

Visnozīmīgākais noteikti ir Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pilnīga rekonstrukcija. Jau nākamā gada 1. septembrī skolēni un pedagogi atgriezīsies savā skolā, kas būs piedzīvojusi ļoti vērienīgas pārmaiņas. Tās būs ne tikai vizuālas – skola būs ieguvusi ļoti spēcīgu materiāltehnisko bāzi, lai skolēni mūsu pilsētā varētu iegūt labus pamatus inženierzinātņu izglītības programmās. Savukārt otrs nozīmīgākais izglītības projekts ir jaunā bērnudārza izveide Brīvības bulvārī 31A. Jau februārī darbs būs noslēdzies un jaunais bērnudārzs būs gatavs uzņemt savus audzēkņus. Tas ļaus pašvaldības bērnudārzu apmeklēt vēl 160 mazajiem jelgavniekiem.

 

Izglītības jomā nākamgad mums būs jāspēj nodrošināt arī citas būtiskas izmaiņas, piemēram, kā to paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, nodrošināt pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Tāpat mums būs jārisina jautājums par skolu piepildījumu, kas šobrīd pilsētas vispārizglītojošajās skolās ir nevienmērīgs. Tas varētu prasīt arī izmaiņas izglītības iestāžu infrastruktūrā, kā to nosaka veiktie grozījumi likumdošanā.

 

Turpinot par citiem projektiem pilsētā – nupat sākas tuvāko gadu lielākā projekta realizācija, proti, Pilssalas ielas pārbūve un apkārtējās teritorijas labiekārtošana.

 

Savukārt nākamgad tiks pabeigta jaunās dzimtsarakstu ēkas būvniecība Raiņa parkā. Šis projekts ir nozīmīgs arī tādēļ, ka jaunajās telpās darbu sāks pilsētas un novada kopīgi izveidotā iestāde "Jelgavas valstspilsētas un novada Dzimtsarakstu nodaļa".

 

Šī nebūs vienīgā jaunā iestāde, kas nākamgad pilsētā sāks darbu.

 

Vēl viena iestāde – "Jelgavas Digitālais centrs" –, kas darbu sāks janvārī, ir mērķtiecīgs pašvaldības lēmums, lai pilsētā straujāk ieviestu dažādus jaunus viedo tehnoloģiju risinājumus. ES investīcijas tuvāko gadu laikā nozīmīgi pieaugs tieši viedo tehnoloģiju ieviešanai, tāpēc Jelgavai ir jābūt gatavai maksimāli piesaistīt šo finansējumu. Tas būs centra galvenais uzdevums. Šobrīd tieši gudrās tehnoloģijas pašvaldībai ļauj taupīt resursus, nodrošināt kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem un pilsētai kļūt konkurētspējīgākai. Izveidojot šo iestādi, mēs vienlaikus stiprinām arī civilās aizsardzības jomu. Turpmāk POIC būs daļa no jaunās iestādes, un tā pamatuzdevums šā brīža ģeopolitiskajā situācijā paliks nemainīgs – civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšana, kritiskās infrastruktūras pārraudzība, kā arī diennakts iedzīvotāju atbalsta tālruņa 8787 darbības nodrošināšana.

 

Tas nozīmē, ka arī nākamais gads pilsētā būs dinamisks.

 

Noteikti! Un mūsu mērķis ir nemainīgs – katrs jauns projekts vai pārmaiņas ir vērstas tikai uz to, lai jelgavnieks savā pilsētā varētu justies arvien drošāk, ērtāk un patīkamāk. Mēs lepojamies ar saviem iedzīvotājiem! Paldies katram jelgavniekam par līdzdarbošanos, atsaucību, atbalstu un ieinteresētību. Tikai visi kopā mēs esam spēks!

 

 

Foto: Jelgava.lv

 

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību pārvaldē