Andris Rāviņš: "Perspektīvā koncertzāli vēlamies redzēt arī Jelgavā"
01.02.2007.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa viedoklis par plānoto akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā:
"Pirmais, ko gribu pateikt viennozīmīgi – koncertzālei Rīgā ir jābūt! Un ne tikai galvaspilsētā! Arī ārpus tās dzīvo cilvēki, kas vēlas baudīt mūziku un mākslu.
Izvērtējot radušos situāciju ar Kultūras ministrijas plānoto koncertzāles būvniecību Rīgā AB dambī, jāsecina – viena lieta ir emocijas, bet, risinot tik nozīmīgus jautājumus, lēmumi jāpieņem pragmatiski.
Meklējot pareizāko risinājumu, ir ļoti svarīgi jautājumam pieiet kompleksi, ņemot vērā dažādu jomu – gan projektēšanas un būvniecības darbu, gan pilsētvides plānošanas, gan vides – speciālistu viedokli. Ne tikai par pašu koncertzāles būvi, bet, piemēram, rūpīgi un ar atbildību jāizvērtē, kā būvniecības darbi ietekmēs Daugavu. Nopietni analizējama ir, atļaušos teikt, traģiskā situācija ar transporta kustības pašreizējo noslogotību Rīgā, bet kas notiks pēc jauno „Trīs brāļu” – Nacionālās bibliotēkas, Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles izbūves Pārdaugavā? Līdz šim publiskotais speciālistu viedoklis šajos jautājumos nav bijis viennozīmīgs. Tāpēc, manuprāt, lietderīgi būtu izskatīt alternatīvus piedāvājumus būvēt koncertzāli citā vietā un par mazākiem līdzekļiem.
Protams, ka koncertzāle jāfinansē no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Tomēr pašvaldības finansiālais atbalsts ir jāsamēro ar citām vajadzībām – gan kultūras, gan saimnieciskajā jomā. Saprotamas ir daudzu speciālistu, un ne tikai speciālistu, bažas par to, cik lieli naudas līdzekļi no valdības puses tiek piešķirti jaunajām būvēm, neņemot vērā, kādā stāvoklī atrodas ne mazāk svarīgie kultūrvēsturiskie objekti – Doma koncertzāle vai Rīgas pils, kas jau labu laiku ne tikai nav rādāma pilsētas viesiem, bet ir avārijas stāvoklī.
Runājot par koncertzāles un līdzīgu objektu būvniecības politizēšanu, jāatzīst, ka mūsu valstī politizēts tiek praktiski viss. Mans viedoklis, ka pilsētas vadīšana ir saimniecisks pasākums. Un pilsētas vadības mērķis ir domāt un rūpēties par pilsētas attīstību un to iedzīvotāju labklājību. Tāpēc, pieņemot lēmumus, jāvadās pēc saimnieciski izdevīgākā principa. Un galvenais politiķis šajā procesā ir pilsētas iedzīvotājs.
Jelgavā mūzikas dzīve ir aktīva, mums ir mūzikas vidusskola. Tāpēc Jelgavas pašvaldība Kultūras ministrijai ir izteikusi velmi koncertzāli redzēt arī savā pilsētā. Protams, ne tik grandiozu kā plānots galvaspilsētā. Saņēmām noraidījumu. Tas pamatots ar viedokli, ka nav racionāli būvēt kultūras celtnes tuvāk par 100 kilometriem rādiusā no Rīgas. Skumji. Ņemot vērā cilvēku iespējas, reģiona iedzīvotājam, kas dzīvo 100, 50 un arī mazāk kilometru attālumā no galvaspilsētas, nokļūt uz koncertu Rīgā ir visai problemātiski. Laika un arī naudas līdzekļu ziņā. Tāpēc mūsu uzdevums ir rūpēties, lai kultūra cilvēkiem būtu pieejama tepat uz vietas. Pasakiet, cik reižu Rēzeknes vai Dobeles iedzīvotājam būs iespējas apmeklēt Nacionālo bibliotēku vai jauno koncertzāli?
Var saprast grandiozo projektu arhitektus, var saprast valdību, Kultūras ministriju par velmi pēc sevis atstāt mūža darbus. Var jau visu naudu ieguldīt galvaspilsētā, kultūrā, bet kāda tam būs nozīme, ja nebūs ceļu, pa kuriem cilvēkiem līdz kultūras mekai nokļūt."
"Pirmais, ko gribu pateikt viennozīmīgi – koncertzālei Rīgā ir jābūt! Un ne tikai galvaspilsētā! Arī ārpus tās dzīvo cilvēki, kas vēlas baudīt mūziku un mākslu.
Izvērtējot radušos situāciju ar Kultūras ministrijas plānoto koncertzāles būvniecību Rīgā AB dambī, jāsecina – viena lieta ir emocijas, bet, risinot tik nozīmīgus jautājumus, lēmumi jāpieņem pragmatiski.
Meklējot pareizāko risinājumu, ir ļoti svarīgi jautājumam pieiet kompleksi, ņemot vērā dažādu jomu – gan projektēšanas un būvniecības darbu, gan pilsētvides plānošanas, gan vides – speciālistu viedokli. Ne tikai par pašu koncertzāles būvi, bet, piemēram, rūpīgi un ar atbildību jāizvērtē, kā būvniecības darbi ietekmēs Daugavu. Nopietni analizējama ir, atļaušos teikt, traģiskā situācija ar transporta kustības pašreizējo noslogotību Rīgā, bet kas notiks pēc jauno „Trīs brāļu” – Nacionālās bibliotēkas, Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles izbūves Pārdaugavā? Līdz šim publiskotais speciālistu viedoklis šajos jautājumos nav bijis viennozīmīgs. Tāpēc, manuprāt, lietderīgi būtu izskatīt alternatīvus piedāvājumus būvēt koncertzāli citā vietā un par mazākiem līdzekļiem.
Protams, ka koncertzāle jāfinansē no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Tomēr pašvaldības finansiālais atbalsts ir jāsamēro ar citām vajadzībām – gan kultūras, gan saimnieciskajā jomā. Saprotamas ir daudzu speciālistu, un ne tikai speciālistu, bažas par to, cik lieli naudas līdzekļi no valdības puses tiek piešķirti jaunajām būvēm, neņemot vērā, kādā stāvoklī atrodas ne mazāk svarīgie kultūrvēsturiskie objekti – Doma koncertzāle vai Rīgas pils, kas jau labu laiku ne tikai nav rādāma pilsētas viesiem, bet ir avārijas stāvoklī.
Runājot par koncertzāles un līdzīgu objektu būvniecības politizēšanu, jāatzīst, ka mūsu valstī politizēts tiek praktiski viss. Mans viedoklis, ka pilsētas vadīšana ir saimniecisks pasākums. Un pilsētas vadības mērķis ir domāt un rūpēties par pilsētas attīstību un to iedzīvotāju labklājību. Tāpēc, pieņemot lēmumus, jāvadās pēc saimnieciski izdevīgākā principa. Un galvenais politiķis šajā procesā ir pilsētas iedzīvotājs.
Jelgavā mūzikas dzīve ir aktīva, mums ir mūzikas vidusskola. Tāpēc Jelgavas pašvaldība Kultūras ministrijai ir izteikusi velmi koncertzāli redzēt arī savā pilsētā. Protams, ne tik grandiozu kā plānots galvaspilsētā. Saņēmām noraidījumu. Tas pamatots ar viedokli, ka nav racionāli būvēt kultūras celtnes tuvāk par 100 kilometriem rādiusā no Rīgas. Skumji. Ņemot vērā cilvēku iespējas, reģiona iedzīvotājam, kas dzīvo 100, 50 un arī mazāk kilometru attālumā no galvaspilsētas, nokļūt uz koncertu Rīgā ir visai problemātiski. Laika un arī naudas līdzekļu ziņā. Tāpēc mūsu uzdevums ir rūpēties, lai kultūra cilvēkiem būtu pieejama tepat uz vietas. Pasakiet, cik reižu Rēzeknes vai Dobeles iedzīvotājam būs iespējas apmeklēt Nacionālo bibliotēku vai jauno koncertzāli?
Var saprast grandiozo projektu arhitektus, var saprast valdību, Kultūras ministriju par velmi pēc sevis atstāt mūža darbus. Var jau visu naudu ieguldīt galvaspilsētā, kultūrā, bet kāda tam būs nozīme, ja nebūs ceļu, pa kuriem cilvēkiem līdz kultūras mekai nokļūt."
Komentāri