Ar Eiropas fondu atbalstu Jelgavā plāno izveidot krīzes vadības un sabiedriskās drošības sistēmu
18.04.2005.
Projekta apstiprināšanas gadījumā paredzēts nepieciešamais projekta ieviešanas finansējums Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetā. Šogad projektam plānoti Ls 30 229, 2006.gadā - Ls 430 236, bet 2007.gadā - Ls 3 515.
Projekta vispārīgais mērķis ir sabiedrībai drošas vides veidošana Jelgavas pilsētā un Šauļu pilsētā Lietuvā, kā arī pārrobežu sadarbības attīstīšana. Savukārt specifiskais mērķis ir nodrošināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām un attīstīt to infrastruktūru.
Projektā iesaistītie partneri aptver visas būtiskākās par ārkārtas situāciju seku novēršanu atbildīgās institūcijas - Jelgavas pilsētas pašvaldību, Šauļu pilsētas pašvaldību, Latvijas Katastrofu medicīnas centru (KMC), Lietuvas KMC, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Lietuvas VUGD, kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš", jo dzelzceļa mezgla punkts Jelgavas pilsētā ir atzīts par augsta riska objektu.
Projekta ieviešanas process ir iedalīts piecās aktivitāšu paketēs. Pirmā pakete aptver vadību un koordināciju. Otrās paketes ietvaros tiek plānots izstrādāt riska vadības sistēmas stratēģiju un tā ieviešanas plānu, kā arī riska vadības informācijas sistēmu.
Trešajā paketē ir ietverta tehniskās dokumentācijas izstrāde vairākiem riska vadības infrastruktūras objektiem. Ceturtā aktivitāšu pakete satur darbības, kas ir saistītas ar cilvēkresursu attīstību. Savukārt piektajā paketē ir iekļauta riska vadības infrastruktūras attīstība, kas satur riska vadībai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un pakalpojumu iegādi.
Mērķa grupas, kuras skars projekta rezultāti, ir visi Jelgavas un Šauļu iedzīvotāji, kā arī lielā mērā šīm pilsētām pieguļošo teritoriju iedzīvotāji. Ilgtermiņā no projekta iegūs visa Zemgales reģiona iedzīvotāji, jo plānots izveidot Katastrofu medicīnas centra Zemgales reģionālo dispečeru centru.
Projekta ieviešanas rezultātā visām ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām tiks izstrādāta riska vadības sistēmas stratēģija, izstrādāta un ieviesta vadības informācijas sistēma, attīstīta vadības infrastruktūra un apmācīts riska vadībā iesaistītais personāls.
Sagaidāmais projekta ieguvums ir vispusīga drošības uzlabošanās iedzīvotājiem, ko nodrošinās labāka ārkārtas situācijas seku novēršanā iesaistīto institūciju sadarbība un attīstītāka riska vadīšanas infrastruktūra. Papildus tam būtiski uzlabosies arī pārrobežu sadarbība starp projektā iesaistītajām institūcijām, nodrošinot efektīvāku ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistīto institūciju savstarpējo koordināciju ārkārtas situāciju gadījumā pierobežas rajonos.
Projektā paredzētās kopējās izmaksas sasniedz 1 020 000 eiro (Ls 717 060). No šīm izmaksām Jelgavas pilsētas pašvaldības izdevumu daļa veido 660 000 eiro (Ls 463 980). Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, kas tiek atmaksāts pēc attiecīgo izdevumu rašanās ir 495 000 eiro (Ls 347 985), valsts līdzfinansējums - 66 000 eiro (Ls 46 398) un Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 99 000 eiro (Ls 69 597). Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors
Projekta vispārīgais mērķis ir sabiedrībai drošas vides veidošana Jelgavas pilsētā un Šauļu pilsētā Lietuvā, kā arī pārrobežu sadarbības attīstīšana. Savukārt specifiskais mērķis ir nodrošināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām un attīstīt to infrastruktūru.
Projektā iesaistītie partneri aptver visas būtiskākās par ārkārtas situāciju seku novēršanu atbildīgās institūcijas - Jelgavas pilsētas pašvaldību, Šauļu pilsētas pašvaldību, Latvijas Katastrofu medicīnas centru (KMC), Lietuvas KMC, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Lietuvas VUGD, kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš", jo dzelzceļa mezgla punkts Jelgavas pilsētā ir atzīts par augsta riska objektu.
Projekta ieviešanas process ir iedalīts piecās aktivitāšu paketēs. Pirmā pakete aptver vadību un koordināciju. Otrās paketes ietvaros tiek plānots izstrādāt riska vadības sistēmas stratēģiju un tā ieviešanas plānu, kā arī riska vadības informācijas sistēmu.
Trešajā paketē ir ietverta tehniskās dokumentācijas izstrāde vairākiem riska vadības infrastruktūras objektiem. Ceturtā aktivitāšu pakete satur darbības, kas ir saistītas ar cilvēkresursu attīstību. Savukārt piektajā paketē ir iekļauta riska vadības infrastruktūras attīstība, kas satur riska vadībai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un pakalpojumu iegādi.
Mērķa grupas, kuras skars projekta rezultāti, ir visi Jelgavas un Šauļu iedzīvotāji, kā arī lielā mērā šīm pilsētām pieguļošo teritoriju iedzīvotāji. Ilgtermiņā no projekta iegūs visa Zemgales reģiona iedzīvotāji, jo plānots izveidot Katastrofu medicīnas centra Zemgales reģionālo dispečeru centru.
Projekta ieviešanas rezultātā visām ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām tiks izstrādāta riska vadības sistēmas stratēģija, izstrādāta un ieviesta vadības informācijas sistēma, attīstīta vadības infrastruktūra un apmācīts riska vadībā iesaistītais personāls.
Sagaidāmais projekta ieguvums ir vispusīga drošības uzlabošanās iedzīvotājiem, ko nodrošinās labāka ārkārtas situācijas seku novēršanā iesaistīto institūciju sadarbība un attīstītāka riska vadīšanas infrastruktūra. Papildus tam būtiski uzlabosies arī pārrobežu sadarbība starp projektā iesaistītajām institūcijām, nodrošinot efektīvāku ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistīto institūciju savstarpējo koordināciju ārkārtas situāciju gadījumā pierobežas rajonos.
Projektā paredzētās kopējās izmaksas sasniedz 1 020 000 eiro (Ls 717 060). No šīm izmaksām Jelgavas pilsētas pašvaldības izdevumu daļa veido 660 000 eiro (Ls 463 980). Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, kas tiek atmaksāts pēc attiecīgo izdevumu rašanās ir 495 000 eiro (Ls 347 985), valsts līdzfinansējums - 66 000 eiro (Ls 46 398) un Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 99 000 eiro (Ls 69 597). Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors
Komentāri