Bezdarbniekiem ir iespēja sociālos pabalstus nopelnīt
28.04.2005.
Ja cilvēks ir bezdarbnieks un pretendē uz pabalstu komunālajiem maksājumiem, malkas iegādei un citām vajadzībām, domes Sociālo pabalstu piešķiršanas komisija, izskatot personas iesniegto deklarāciju, var pieņemt lēmumu iesaistīt viņu sabiedriskajos pilsētas labiekārtošanas darbos.
Tas nozīmē, ka personai, pēc lēmuma pieņemšanas domes Sociālo pabalstu piešķiršanas komisijā, pa pastu pienāk atbilde uz iesniegumu, kurā norādīts, ka konkrētais cilvēks var saņemt pabalstu pēc tam, kad būs piedalījies pilsētas labiekārtošanas darbos. Tad jau viss ir paša cilvēka ziņā – piedalīties sabiedriskajos darbos un saņemt pabalstu vai arī no šī piedāvājuma atteikties. Tas, cik stundas jānostrādā sabiedriskajos darbos, ir atkarīgs no piešķirtā pabalsta apmēra.
Jāatzīst, ka mazturīgie jelgavnieki visbiežāk pieņem šos nosacījumus un tas vienlaikus ļauj cilvēkam ne vien nopelnīt pabalstu, bet arī vērst sakoptāku Jelgavu.
Kad persona ir pieņēmusi lēmumu iesaistīties sabiedriskajos darbos, tā dodas uz Sociālo lietu pārvaldi, kur jau konkrētāk uzzina, kādi darbi būs veicami. Visbiežāk šos cilvēkus nodarbina pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», taču īpaši vasaras sezonā pieprasījums ir arī no izglītības iestādēm un bērnu dārziem. Sociālo lietu pārvaldē, sadarbojoties ar minētajām iestādēm, ir izveidots atsevišķs reģistrs, kurā fiksētas iestādes, kas vēlētos šīs personas iesaistīt darbos. Nākamais solis ir vienošanās ar darba uzraugu par noteikto pienākumu pildīšanu. Un tikai tad, kad konkrētais cilvēks ir nostrādājis lēmumā noteiktās darba stundas, viņam tiek piešķirts prasītais pabalsts.
Protams, ne visos gadījumos, kad bezdarbnieks iesniedz deklarāciju pabalsta saņemšanai, tiek pieņemts lēmums iesaistīt viņu sabiedriskajos pilsētas labiekārtošanas darbos – katrs gadījums ir individuāls un tiek skatīts atsevišķi. Piemēram, ja pabalsta prasītājs ir sieviete, kura viena audzina mazu bērnu, kas tajā brīdī neapmeklē kādu pirmsskolas izglītības iestādi, ir saprotams, ka viņai nav iespējams iesaistīties šādos darbos. Tāpat ir gadījumi, kad cilvēks lūdz pabalstu vēl esot bezdarbnieks, bet tad iestājas darbā un arī nevar pildīt līdzdarbības pasākumus. Šādās situācijās konkrētai personai tiek lūgts uzrādīt darba līgumu.
Tomēr vairumā gadījumu bezdarbnieki ir gatavi iesaistīties labiekārtošanas darbos un tas atvieglo arī pašvaldības centienus veidot sakoptāku pilsētvidi.
Tas nozīmē, ka personai, pēc lēmuma pieņemšanas domes Sociālo pabalstu piešķiršanas komisijā, pa pastu pienāk atbilde uz iesniegumu, kurā norādīts, ka konkrētais cilvēks var saņemt pabalstu pēc tam, kad būs piedalījies pilsētas labiekārtošanas darbos. Tad jau viss ir paša cilvēka ziņā – piedalīties sabiedriskajos darbos un saņemt pabalstu vai arī no šī piedāvājuma atteikties. Tas, cik stundas jānostrādā sabiedriskajos darbos, ir atkarīgs no piešķirtā pabalsta apmēra.
Jāatzīst, ka mazturīgie jelgavnieki visbiežāk pieņem šos nosacījumus un tas vienlaikus ļauj cilvēkam ne vien nopelnīt pabalstu, bet arī vērst sakoptāku Jelgavu.
Kad persona ir pieņēmusi lēmumu iesaistīties sabiedriskajos darbos, tā dodas uz Sociālo lietu pārvaldi, kur jau konkrētāk uzzina, kādi darbi būs veicami. Visbiežāk šos cilvēkus nodarbina pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība», taču īpaši vasaras sezonā pieprasījums ir arī no izglītības iestādēm un bērnu dārziem. Sociālo lietu pārvaldē, sadarbojoties ar minētajām iestādēm, ir izveidots atsevišķs reģistrs, kurā fiksētas iestādes, kas vēlētos šīs personas iesaistīt darbos. Nākamais solis ir vienošanās ar darba uzraugu par noteikto pienākumu pildīšanu. Un tikai tad, kad konkrētais cilvēks ir nostrādājis lēmumā noteiktās darba stundas, viņam tiek piešķirts prasītais pabalsts.
Protams, ne visos gadījumos, kad bezdarbnieks iesniedz deklarāciju pabalsta saņemšanai, tiek pieņemts lēmums iesaistīt viņu sabiedriskajos pilsētas labiekārtošanas darbos – katrs gadījums ir individuāls un tiek skatīts atsevišķi. Piemēram, ja pabalsta prasītājs ir sieviete, kura viena audzina mazu bērnu, kas tajā brīdī neapmeklē kādu pirmsskolas izglītības iestādi, ir saprotams, ka viņai nav iespējams iesaistīties šādos darbos. Tāpat ir gadījumi, kad cilvēks lūdz pabalstu vēl esot bezdarbnieks, bet tad iestājas darbā un arī nevar pildīt līdzdarbības pasākumus. Šādās situācijās konkrētai personai tiek lūgts uzrādīt darba līgumu.
Tomēr vairumā gadījumu bezdarbnieki ir gatavi iesaistīties labiekārtošanas darbos un tas atvieglo arī pašvaldības centienus veidot sakoptāku pilsētvidi.
Lūcija Geidāne, Sociālo lietu pārvaldes speciāliste
(Publicēts: Jelgavas Domes ziņas, 27.04.2005.)
Komentāri