Brīvmūrniecība Latvijā un Jelgavā

Izstādē ir aplūkojams brīvmūrnieku rituālais apģērbs, atribūti, simboli, mākslas darbi. Kolekcijā ir iekļauti priekšmeti un dokumenti no 18.gadsimta līdz mūsdienām, daļa eksponātu ir no ārzemēm, visvairāk no Zviedrijas. Interesenti varēs uzzināt, ka brīvmūrnieki ir bijuši daudzi slaveni cilvēki, piem., Mocarts, Bēthovens, Puškins, Tagore, Šagāls, Aļehins, Sibeliuss, Čērčils u.c.

Latvijā šāda mēroga brīvmūrnieku kustības popularizēšanas pasākumi ir ļoti reta parādība, izstāde ir ceļojoša, tā tapuse ciešā sadarbībā ar Latvijas muzejiem, bibliotēkām, Latvijas Lielložu, pēc Laimas un Andra Ruģēnu iniciatīvas.

Izstāde ir apskatāma līdz 29.janvārim, tās ietvaros ir paredzētas vairākas lekcijas par brīvmūrniecību.

Šeit jūs varat iepazīties ar īsu, noslēpumiem tītās Brīvmurniecības attīstības vēsturi.

Brīvmūrnieki ir plaša starptautiska organizācija, kuras pirmsākumi nav zināmi. Daži to saista ar Zālamana tempļa būvi, citi ar agrīnās kristietības dažādu virzienu pārstāvjiem katariem, albigojiešiem un manihejiešiem. Ir pamats domāt, ka brīvmūrnieki daudz ko pārņēmuši no templiešu ordeņa – kādreiz varenākās organizācijas Eiropā. Pec ordeņa traģiskās likvidēšanas Francijā 14.gadsimta sākumā liela daļa tā bruņinieku aizbēga uz Skotiju kā rezultātā, iespējams, vēlāk radās brīvmūrnieku skotu rituāls. Daudz ticamāka ir versija, ka brīvmūrnieki cēlušies no viduslaiku akmeņkaļu un mūrnieku brālībām, kas sākumā atradās ciešā saistībā ar klosteriem. To skaits īpaši pieauga gotisko katedrāļu celtniecības laikmetā, tad arī radās vajadzība pēc īpašām pazīšanās zīmēm (slepens sveiciens, rokasspiediens, klusēšanas zvērests). Pamazām šajās brālībās iestājās arī arhitekti, mākslinieki, brīvdomātāji, ķeceri. Sevišķi izteikts šis process bija Anglijā, kur jau 18.gs.sākumā fiziskie mūrnieki pārtapa par garīgiem mūrniekiem. Londonas un Vestminsteras četras vecās mūrnieku kopas 1717.gadā apvienojās vienā Lielajā ložā, ievēlot sev lielmeistaru un pārveidojot savu kultu sistēmu. Loža kļūst par brīvmūrnieku darbības pamatu, garīgā darba centru, satikšanās vietu un īpašu apziņas stāvokli.

Ar laiku Latvijā arī tiek dibinātas brīvmūrnieku ložas – “Ziemeļzvaigzne”Rīgā 1750.gadā un “Pie trim kronētiem zobeniem” Jelgavā 1754.gadā. Rīgas ložu 1765.gadā pārdēvē par “Zobena ložu”, savukārt 70. gados Rīgā nodibina ložas “Apolons”, “Kastor”, “Pie mazās pasaules”. Jelgavas ložās – ne tā kā Rīgā, bet līdzīgi kā daudzos Rietumeiropas centros – brīvmūrnieku kustība bija saistīta ar okultismu, spiritismu, alķīmiju, kabalu. Varbūt tāpēc Jelgavā 1779.gadā vairākus mēnešus uzturējās slavenais grāfs Kaliostro. Te viņš mēģināja organizēt savu ložu, rīkoja okultos seansus, taču visai neveiksmīgi. Pateicoties augstu stāvošās Kurzemes muižnieces Elīzas fon der Rekes brīdinājuma vēstulei Katrīnai II, Krievijā brīvmūrnieks Kaliostro drīz vien tika atmaskots kā blēdis un jokdaris...

Krievijā brīvmūrnieku ložu darbība ritēja carienes Katrīnas II slepenpadomnieka I.Jelagina pārraudzībā. Tieši viņam 1772.gadā tiek izsniegta Anglijas provinciālložas Krievijā lielmeistara patents ar tiesībām vienīgajam dibināt regulāras ložas visā Krievijas impērijā. Jau 1776.gadā tiek izveidota Krievijas Nacionālā lielloža I.Jelagina vadībā. 1783.gadā brīvmūrniecības vadību Krievijā pārņem Maskavā dibinātā “Krievijas Zemesloža” ar Maskavas publicistu un izdevēju N.I.Novikovu priekšgalā. Viņš pakāpeniski transformē Krievijas augstāko grādu sistēmu par Rozenkreiceru ordeni. Šajā ordenī uzņēma tikai tos, kuri jau bija sasnieguši meistara grādu brīvmūrnieku ložā. Ordeņa mistērijās izmantoja alķīmijas, kabalas un kristīgās mistikas elementus. Diemžēl 1792.gadā N.I.Novikovs tika apcietināts un ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, bet 1794.gadā izdeva neoficālu rīkojumu par ložu slēgšanu. Tas gan neiespaido brīvmūrnieku ietekmi uz dekabristu sacelšanos 1825.gadā – tās vadītāji gandrīz visi bez izņēmuma bija brīvmūrnieki. Ložu atjaunošana Krievijā notika tikai pēc 1905.gada, šoreiz ar neregulārās ložas “Francijas Lielais Austrums”palīdzību.Par brīvmūrniekiem Rīgā šajā laikā datu gan nav.

Pirmā Pasaules kara laikā vācu okupētajās teritorijās brīvmūrnieki nodibināja lauka ložas vācu karavīriem, kurās gan varēja iestāties arī citi iedzīvotāji. Liepājā kopš 1916.gada darbojas loža “Enkurs un zobens”, 1919.gada janvārī tā tika pārveidota par mierlaika ložu Prūsijas lielložas pakļautībā, savukārt 1921.gada aprīlī tā ar nosaukumu “Enkurs” kļuvapar patstāvīgu Liepājas ložu. Rīgas loža “Jāņuguns” tika izveidota 1924.gada novembrī, tās iniciatori – kuģa kapteinis M.Sniķeris un Tirgoņu biedrības vecākais V.Reimerss. Vēl viens latviešu brīvmūrnieku grupējums veidojās laikā no 1928. līdz 1938. gadam ap toreizējo Latvijas vēstnieku Zviedrijā Kārli Zariņu, kurš 1928.gadā tika uzņemts Stokholmas ložā “Den Nordiska Första”.

Pēc neatkarības atgūšanas kā pirmā loža Latvijā 1993.gada maijā tika atjaunota “Jāņuguns”, savukārt ložas “Ziemeļzvaigzne” un “Pie zobena” atjaunoja 2002.gadā (visas atrodas Rīgā). Līdz ar to radās priekšnoteikumi, lai 2003.gada 8.martā Mežotnes pilī nodibinātu Latvijas lielložu. 2003.gada decembrī Anglijas Apvienotā lielloža atzina Latvijas lielložas regularitāti, kā arī apstiprināja, ka šī lielloža darbojas pēc senajiem brīvmūrnieku principiem.

Informāciju sagatavoja izstādes kurators Gints Karzinkēvičs