Dedzot atceres ugunskurus, skolās piemin barikāžu laiku

Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija ik gadu janvārī, pieminot 1991. gada barikādes, pie atmiņu ugunskura pārrunā tā laika notikumus, tādējādi uzturot dzīvu garu, kas nu jau pirms 32 gadiem valdīja Rīgā, kad pašaizliedzīgi cilvēki nosargāja Latvijas valsts izvēlēto neatkarības atjaunošanas ceļu. "Ir svarīgi atcerēties notikumus, kuriem pateicoties mēs varam droši "laimē diet". Mēs dzīvojam brīvā valstī, jo pirms 32 gadiem mūsu vecāki un vecvecāki nosargāja brīvību," saka Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Indra Soika-Dreimane.

Piedalīties atceres pasākumā skola ik gadu aicina arī barikāžu dalībniekus, lai uzklausītu viņu atmiņu stāstus par 1991. gada janvāra notikumiem. Barikāžu dalībnieki mudināja jauniešus novērtēt brīvību, kas viņiem dota, un aizdomāties, cik svarīga tā ir šodien – brīdī, kad tepat kaimiņos agresors izraisījis militāru konfliktu, sagraujot ne tikai infrastruktūru, bet arī cilvēku likteņus un sapņus.

Jāpiebilst, ka jau vakar barikāžu atceres ugunskurs tika iedegts pie Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas Mātera ielā 30. "Mūsu skolā barikāžu atceres ugunskuram ir senas tradīcijas – pirmo reizi tas vidusskolēnus kopā pulcēja pirms vairāk nekā 15 gadiem. Barikāžu dalībnieku atmiņu stāstos minēts, ka tajā laikā viss Doma laukums smaržojis pēc zāļu tējas, kur visu dienu darbojies tējas galds. Kopīga dziedāšana un sadraudzība, drosme un līdzāsbūšana… Arī mūsu skolā šajā atceres dienā dedzam ugunskuru, pulcējamies ap to un baudām siltu tēju, uzklausām atmiņu stāstus, kurus šogad lasīja skolas teātra dalībnieki, atmiņās dalījās arī barikāžu dalībnieks Valdis Āboliņš. Kopā nodziedājām "Div' dūjiņas"," stāsta Tehnoloģiju vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Aija Treija. 

Vakar pēcpusdienā barikāžu atmiņu ugunskurs tika degts arī pie Jelgavas pamatskolas "Valdeka"-attīstības centra. Skolas direktore Dace Ekša atklāj, ka ir svarīgi bērniem stāstīt par vēsturi un šajā reizē barikāžu laika atmiņu stāstos dalījās gan skolas vēstures skolotājs Jānis Otikovs, gan arī vēsturnieks Andris Tomašūns.

Šodien, 20. janvārī, tiek atzīmēta 1991. gada barikāžu aizstāvju diena – pagājuši 32 gadi, kopš viena no atmodas laika izšķirīgajiem brīžiem, kad 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas iesāktais ceļš uz valstisko neatkarību un tautas griba to īstenot tika pārbaudīta ar padomju militāro spiedienu.

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Gints Putiķis muzeja mājaslapā raksta: "Barikāžu laiks bija Trešās atmodas kulminācija, un Rīgā tas ilga no 1991. gada 13. janvāra līdz 25. janvārim, kad vairums barikāžu dalībnieku devās mājup. Sargāt savu valsti Rīgā ieradās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku no visas Latvijas. No Latvijas pilsētām, arī Jelgavas, un lauku rajoniem daudzi atbrauca ar smago lauksaimniecības un cita pielietojuma auto pārvadājumu tehniku, atvedot gan dzelzsbetona bluķus, gan baļķu kravas barikāžu celtniecībai. Barikādes kopā sargāja gan latvieši, gan krievi, baltkrievi, ukraiņi un citu nacionalitāšu pārstāvji. No OMON kaujinieku raidītajām lodēm janvāra barikāžu laikā krita šoferi Roberts Mūrnieks, Raimonds Salmiņš, kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, skolnieks Edijs Riekstiņš, Iekšlietu ministrijas aizstāvji – Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko. Lai arī janvāra traģiskie notikumi Lietuvā un Latvijā parādīja PSRS režīma patieso un noziedzīgo politiku, tās vadītāji atbilstoši pieņemtajai melošanas praksei noliedza jebkādu saistību ar notikumiem Viļņā un Rīgā. 1991. gada 25. janvārī tika izsludināta nacionālā sēru diena un vienlaikus notika 20. janvāra upuru bēres. Jau 26 gadus, kopš 1997. gada, Latvijas valsts atceres un atzīmējamo dienu kalendārā ir 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena – 20. janvāris."

Foto: Jelgava.lv

Informācija sagatavota

Sabiedrisko attiecību departamentā