Diskutēs par kadru sagatavošanas problēmām kokapstrādes nozarē
30.10.2006.
Trešdien, 1.novembrī pulksten 11 Jelgavas Amatniecības vidusskolā Dobeles ielā 43 notiks Zemgales plānošanas reģiona kokapstrādes uzņēmumu un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju tikšanās, lai diskutētu par kvalificētu kadru sagatavošanu nozarei.
Tikšanos organizē Zemgales Reģionālā profesionālās izglītības un nodarbinātības padome, kuras darbā iesaistīti pašvaldību, izglītības iestāžu, darba devēju un valsts institūciju pārstāvji. Pieaicinot reģionā redzamāko kokapstrādes uzņēmumu pārstāvjus un to arodizglītības iestāžu vadītājus, kurās amata prasmes apgūst topošie galdnieki, padome iecerējusi identificēt problēmu loku un iespējamos risinājumus kvalificēta darbaspēka sagatavošanā kokrūpniecībā Zemgalē.
Lai veicinātu labāku sadarbību starp nozares uzņēmumiem un izglītības iestādēm, iecerēts izvērtēt līdzšinējo pieredzi un detalizēti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar kokapstrādes izglītības programmu apguves tehnisko nodrošinājumu. Tāpat ieinteresētās puses apmainīsies ar domām par pedagoģisko kadru un audzēkņu prakšu vietu nodrošinājumu, kas izriet no Zemgales plānošanas reģionā apstiprinātās Mežsaimniecības attīstības programmas līdz 2010. gadam.
Minētā programma paredz nodrošināt ilgtspējīgu Zemgales mežu apsaimniekošanu, kas balstīta uz izglītības un zinātnes apsteidzošu attīstību, lietišķo pētījumu izvēršanu, sadarbības veicināšanu starp zinātnes un izglītības iestādēm, kā arī ražotājiem, kuru uzdevums ir palielināt eksporta produkcijas izlaidi ar augstu pievienoto vērtību. Tālab Zemgalē skolu jaunatnes vidū plānots izvērst meža nozares popularizēšanu, arodizglītības iestādēs un Lauksaimniecības universitātē ieviest jaunas izglītības un tālākizglītības programmas, attīstīt tehnoloģiskos parkus, inkubatorus un loģistikas pakalpojumus. Jau tagad tam kalpo Jelgavā izveidotā komercsabiedrība “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” un Jēkabpils Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks.
Diemžēl pašreizējā situācija rāda, ka arī Zemgalē, tāpat kā visā valstī, kokapstrādes nozares uzņēmumos trūkst kvalificētu strādnieku, vērojama bieža kadru mainība, kas kavē jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas intensifikāciju un konkurētspējas paaugstināšanu. Savukārt vispārizglītojošo skolu absolventu vidū ļoti virspusējo priekšstatu dēļ ar meža nozari saistītās profesijas nav pietiekami populāras. Par to liecina samērā nelielais reflektantu konkurss Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, kas Latvijā ir vienīgā šāda veida augstākās izglītības iestāde un tās atrašanās vieta sniedz acīmredzamas priekšrocības tieši Zemgalē dzīvojošajiem jauniešiem.
Kā labāk piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus nākamajā programmēšanas periodā, kādos kopīgos projektos iesaistīties un kā pilnveidot sadarbību reģionam tik svarīgās kokapstrādes nozares attīstības labā, minētajā apspriedē 1. novembrī ar zemgaliešiem runās arī Kokrūpniecības ražotāju federācijas valdes loceklis Andrejs Domkins, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts un Zemgales attīstības aģentūras projektu vadītāja Arta Kronberga.
Informāciju sagatavoja
Juris Kālis,
ZAA speciālists
Tikšanos organizē Zemgales Reģionālā profesionālās izglītības un nodarbinātības padome, kuras darbā iesaistīti pašvaldību, izglītības iestāžu, darba devēju un valsts institūciju pārstāvji. Pieaicinot reģionā redzamāko kokapstrādes uzņēmumu pārstāvjus un to arodizglītības iestāžu vadītājus, kurās amata prasmes apgūst topošie galdnieki, padome iecerējusi identificēt problēmu loku un iespējamos risinājumus kvalificēta darbaspēka sagatavošanā kokrūpniecībā Zemgalē.
Lai veicinātu labāku sadarbību starp nozares uzņēmumiem un izglītības iestādēm, iecerēts izvērtēt līdzšinējo pieredzi un detalizēti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar kokapstrādes izglītības programmu apguves tehnisko nodrošinājumu. Tāpat ieinteresētās puses apmainīsies ar domām par pedagoģisko kadru un audzēkņu prakšu vietu nodrošinājumu, kas izriet no Zemgales plānošanas reģionā apstiprinātās Mežsaimniecības attīstības programmas līdz 2010. gadam.
Minētā programma paredz nodrošināt ilgtspējīgu Zemgales mežu apsaimniekošanu, kas balstīta uz izglītības un zinātnes apsteidzošu attīstību, lietišķo pētījumu izvēršanu, sadarbības veicināšanu starp zinātnes un izglītības iestādēm, kā arī ražotājiem, kuru uzdevums ir palielināt eksporta produkcijas izlaidi ar augstu pievienoto vērtību. Tālab Zemgalē skolu jaunatnes vidū plānots izvērst meža nozares popularizēšanu, arodizglītības iestādēs un Lauksaimniecības universitātē ieviest jaunas izglītības un tālākizglītības programmas, attīstīt tehnoloģiskos parkus, inkubatorus un loģistikas pakalpojumus. Jau tagad tam kalpo Jelgavā izveidotā komercsabiedrība “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” un Jēkabpils Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks.
Diemžēl pašreizējā situācija rāda, ka arī Zemgalē, tāpat kā visā valstī, kokapstrādes nozares uzņēmumos trūkst kvalificētu strādnieku, vērojama bieža kadru mainība, kas kavē jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas intensifikāciju un konkurētspējas paaugstināšanu. Savukārt vispārizglītojošo skolu absolventu vidū ļoti virspusējo priekšstatu dēļ ar meža nozari saistītās profesijas nav pietiekami populāras. Par to liecina samērā nelielais reflektantu konkurss Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, kas Latvijā ir vienīgā šāda veida augstākās izglītības iestāde un tās atrašanās vieta sniedz acīmredzamas priekšrocības tieši Zemgalē dzīvojošajiem jauniešiem.
Kā labāk piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus nākamajā programmēšanas periodā, kādos kopīgos projektos iesaistīties un kā pilnveidot sadarbību reģionam tik svarīgās kokapstrādes nozares attīstības labā, minētajā apspriedē 1. novembrī ar zemgaliešiem runās arī Kokrūpniecības ražotāju federācijas valdes loceklis Andrejs Domkins, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts un Zemgales attīstības aģentūras projektu vadītāja Arta Kronberga.
Informāciju sagatavoja
Juris Kālis,
ZAA speciālists
Komentāri