Finanšu ministrs konceptuāli atbalsta LLPA aicinājumu par pašvaldību iespējām piedalīties ES struktūrfondu apguvē
06.03.2006.
Finanšu ministrs konceptuāli atbalsta LLPA aicinājumu par pašvaldību iespējām piedalīties ES struktūrfondu apguvē
2.martā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, tiekoties ar lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem, konceptuāli atbalstīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) aicinājumu saskaņot ar pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē.
LLPA šā gada 1. februārī iesniedza aicinājumu Ministru prezidentam. LLPA uzskata, ka plānošanas dokumenti ES finansējumu apgūšanā attiecībā uz jomām, kuras skar pašvaldības, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām, tāpat, kā tas notiek izstrādājot valsts budžetu.
Šādu aicinājumu LLPA prezidents Andris Rāviņš izteica šā gada 9. februāra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē un kura to atbalstīja. Tādējādi šis LLPA aicinājums ir kļuvis par visu Latvijas pašvaldību vēlmi.
LLPA uzskata, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nepieciešams noteikt konkrētu saskaņošanas mehānismu, kura rezultātā plānošanas dokumenti ES finansējumu apgūšanā attiecībā uz jomām, kuras skar pašvaldības, tiktu saskaņoti ar tām.
O.Spurdziņš piedāvāja LLPA izstrādāt juridisku formulējumu, paredzot konkrētu saskaņošanas mehānismu. LLPA sadarbībā ar LPS plāno to arī izdarīt.
Lielo pilsētu mēri ir nobažījušies, ka tiks mazinātas pašvaldību iespējas uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti
Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji finanšu ministram O. Spurdziņam pauda bažas, ka plānotais finansējuma apjoms vides sektora projektiem nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu apguves periodā no 2007. līdz 2013. gadam varētu apdraudēt vairāku plānoto projektu, piemēram, ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu attīstībā, gaitu.
Nākamajā ES fondu apguves periodā plānotais ES finansējums videi no Kohēzijas fonda projektiem ir divas reizes, bet Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektiem piecas reizes mazāks nekā pieprasīts ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas un piesārņoto vielu sakārtošanas projektu īstenošanai. Līdz ar to LR Vides ministrijai, kura iesniedza finansējuma apjoma pieprasījumu vides sektoram un aprēķinus tieši šādam apjomam, norādot konkrētus projektus, kurus nepieciešams īstenot, būs būtiski jāpārskata prioritātes. Vides ministrija ir norādījusi, ka atvēlētie ES resursi projektu realizācijai būs 65 miljoni eiro vidēji gadā, kas ir par gandrīz 35 miljoniem mazāk nekā laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.
Lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pauda viedokli, ka ir nepieciešams palielināt plānotā finansējuma apjomu vides sektoram, citādi var tikt mazinātas pašvaldību iespējas uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti. Mēri uzskatīja, ka finansējuma samazināšana var apturēt plānoto projektu uzsākšanu tādās jomās kā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas un piesārņoto vielu sakārtošana.
Mēri papildus norādīja, ka šādā gadījumā var tikt apgrūtinātas vairāku Latvijai saistošu ES direktīvu, piemēram , „Par dzeramā ūdens kvalitāti” un „Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu”, izpilde, un tas var izraisīt ES sankciju piemērošanu pret Latviju. Sanāksmes dalībnieki secināja, ka ar patreiz plānoto finansējumu nebūs iespējams izpildīt šo direktīvu prasības.
Dzīvojamo māju siltināšana par Eiropas naudu
Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tiekoties ar finanšu ministru O. Spurdziņu, pārrunāja pašvaldību iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai tajās.
Pašlaik izstrādātās operacionālās programmas paredz divus pasākumus, kad ir iespējams piesaistīt ES finansējumu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Viena no programmām ir „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanā”, kurā kopumā visā septiņu gadu apguves periodā ir paredzēti 154 miljoni latu. Savukārt otra programma ir „Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās”, kurā ir paredzēti 88 miljoni latu.
Pēc „Mājokļu aģentūras” apkopotajiem datiem izplatītākie mājokļi Latvijā ir no 1970. līdz 1990. gadam būvētās daudzstāvu lielpaneļu mājas - tie ir 70% no visiem mājokļiem. Aptuveni 25% māju celtas pirms 1945. gada un tikai 4 % celtas no 1991. gada līdz 2000.gadam.
Daudzdzīvokļu māju siltināšana un energoefektivitāte ir nozīmīgs solis, lai samazinātu apkures izmaksas iedzīvotājiem, kā arī daudzstāvu dzīvojamām mājām pagarinātu „to kalpošanas ilgumu”, uzskatīja lielo pilsētu mēri un kā galveno problēmu minot nepieciešamību šo darbu īstenošanai piesaistīt investīcijas un kredītresursus, kuru apjoms varētu būt vairāki desmiti miljoni latu.
Kā pozitīvs piemērs šajā sakarā ir minams Latvijas Republikas Vides ministrijas īstenotais sadarbības projekts ar Vācijas Vides ministriju, ar kura palīdzību vairākās Latvijas pilsētās tika renovētas dzīvojamās mājas un kura rezultātā gandrīz 800 Latvijas iedzīvotāji par apkuri maksā gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekš.
Par ES finansējuma piesaisti māju siltināšanai un energoefektivitātei Latvijas Lielo pilsētu asociācijai ir izveidojusies sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputātu V. Dombrovski, kurš šo jautājumu ir aktualizējis Eiropas Parlamentā.
Šā gada aprīļa beigās par šo jautājumu ir plānota lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar ES enerģētikas komisāru A. Piebalgu.
Informāciju sagatavoja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas birojā
2.martā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, tiekoties ar lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem, konceptuāli atbalstīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) aicinājumu saskaņot ar pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē.
LLPA šā gada 1. februārī iesniedza aicinājumu Ministru prezidentam. LLPA uzskata, ka plānošanas dokumenti ES finansējumu apgūšanā attiecībā uz jomām, kuras skar pašvaldības, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām, tāpat, kā tas notiek izstrādājot valsts budžetu.
Šādu aicinājumu LLPA prezidents Andris Rāviņš izteica šā gada 9. februāra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē un kura to atbalstīja. Tādējādi šis LLPA aicinājums ir kļuvis par visu Latvijas pašvaldību vēlmi.
LLPA uzskata, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nepieciešams noteikt konkrētu saskaņošanas mehānismu, kura rezultātā plānošanas dokumenti ES finansējumu apgūšanā attiecībā uz jomām, kuras skar pašvaldības, tiktu saskaņoti ar tām.
O.Spurdziņš piedāvāja LLPA izstrādāt juridisku formulējumu, paredzot konkrētu saskaņošanas mehānismu. LLPA sadarbībā ar LPS plāno to arī izdarīt.
Lielo pilsētu mēri ir nobažījušies, ka tiks mazinātas pašvaldību iespējas uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti
Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji finanšu ministram O. Spurdziņam pauda bažas, ka plānotais finansējuma apjoms vides sektora projektiem nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu apguves periodā no 2007. līdz 2013. gadam varētu apdraudēt vairāku plānoto projektu, piemēram, ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu attīstībā, gaitu.
Nākamajā ES fondu apguves periodā plānotais ES finansējums videi no Kohēzijas fonda projektiem ir divas reizes, bet Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektiem piecas reizes mazāks nekā pieprasīts ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas un piesārņoto vielu sakārtošanas projektu īstenošanai. Līdz ar to LR Vides ministrijai, kura iesniedza finansējuma apjoma pieprasījumu vides sektoram un aprēķinus tieši šādam apjomam, norādot konkrētus projektus, kurus nepieciešams īstenot, būs būtiski jāpārskata prioritātes. Vides ministrija ir norādījusi, ka atvēlētie ES resursi projektu realizācijai būs 65 miljoni eiro vidēji gadā, kas ir par gandrīz 35 miljoniem mazāk nekā laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.
Lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pauda viedokli, ka ir nepieciešams palielināt plānotā finansējuma apjomu vides sektoram, citādi var tikt mazinātas pašvaldību iespējas uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti. Mēri uzskatīja, ka finansējuma samazināšana var apturēt plānoto projektu uzsākšanu tādās jomās kā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas un piesārņoto vielu sakārtošana.
Mēri papildus norādīja, ka šādā gadījumā var tikt apgrūtinātas vairāku Latvijai saistošu ES direktīvu, piemēram , „Par dzeramā ūdens kvalitāti” un „Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu”, izpilde, un tas var izraisīt ES sankciju piemērošanu pret Latviju. Sanāksmes dalībnieki secināja, ka ar patreiz plānoto finansējumu nebūs iespējams izpildīt šo direktīvu prasības.
Dzīvojamo māju siltināšana par Eiropas naudu
Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, tiekoties ar finanšu ministru O. Spurdziņu, pārrunāja pašvaldību iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai tajās.
Pašlaik izstrādātās operacionālās programmas paredz divus pasākumus, kad ir iespējams piesaistīt ES finansējumu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Viena no programmām ir „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanā”, kurā kopumā visā septiņu gadu apguves periodā ir paredzēti 154 miljoni latu. Savukārt otra programma ir „Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās”, kurā ir paredzēti 88 miljoni latu.
Pēc „Mājokļu aģentūras” apkopotajiem datiem izplatītākie mājokļi Latvijā ir no 1970. līdz 1990. gadam būvētās daudzstāvu lielpaneļu mājas - tie ir 70% no visiem mājokļiem. Aptuveni 25% māju celtas pirms 1945. gada un tikai 4 % celtas no 1991. gada līdz 2000.gadam.
Daudzdzīvokļu māju siltināšana un energoefektivitāte ir nozīmīgs solis, lai samazinātu apkures izmaksas iedzīvotājiem, kā arī daudzstāvu dzīvojamām mājām pagarinātu „to kalpošanas ilgumu”, uzskatīja lielo pilsētu mēri un kā galveno problēmu minot nepieciešamību šo darbu īstenošanai piesaistīt investīcijas un kredītresursus, kuru apjoms varētu būt vairāki desmiti miljoni latu.
Kā pozitīvs piemērs šajā sakarā ir minams Latvijas Republikas Vides ministrijas īstenotais sadarbības projekts ar Vācijas Vides ministriju, ar kura palīdzību vairākās Latvijas pilsētās tika renovētas dzīvojamās mājas un kura rezultātā gandrīz 800 Latvijas iedzīvotāji par apkuri maksā gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekš.
Par ES finansējuma piesaisti māju siltināšanai un energoefektivitātei Latvijas Lielo pilsētu asociācijai ir izveidojusies sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputātu V. Dombrovski, kurš šo jautājumu ir aktualizējis Eiropas Parlamentā.
Šā gada aprīļa beigās par šo jautājumu ir plānota lielo pilsētu domju priekšsēdētāju tikšanās ar ES enerģētikas komisāru A. Piebalgu.
Informāciju sagatavoja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas birojā
Komentāri