Iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas likumos un noteikumos 2023. gada sākumā

Labklājība un sociālā joma

• No 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro mēnesī (salīdzinājumam – šogad un 2021. gadā tā bija 500 eiro apmērā).
• Palielināsies arī pirmsskolas izglītības pedagogu atlīdzība –  zemākā samaksa par darba algas likmi augs par 100 eiro – no 970 eiro uz 1070 eiro. Tādējādi turpinās sarukt bērnudārzu pedagogu darba samaksas atšķirība salīdzinājumā ar atalgojumu pārējās izglītības pakāpēs.
• Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Ja vecāku pabalsta saņēmējs turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, šai personai izmaksā daļu no aprēķinātā pabalsta. Pašreiz tie ir 30 %, savukārt no 2023. gada 1. janvāra tie būs 50 % no aprēķinātā pabalsta.
• Arī 2023. gadā saglabāsies likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais iedzīvotāju ienākumu nodokļa režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Tas nozīmē, ka līdz 2023.gada 31.decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un VSAOI) par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs. Ieņēmumiem līdz 25 000 eiro piemēro IIN likmi 25% apmērā, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro – IIN likmi 40% apmērā.
• Tāpat no 2023. gada pirmās dienas paaugstināsies pensionēšanās vecums. Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2023. gadā būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, proti, 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2023. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu un 6 mēnešu vecumu.

eID karte un E-adrese

• No 1. janvāra juridiskām personām saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm obligāti jāizveido un jālieto oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese.
• Tāpat no 1. februāra privāto e-pakalpojumu sniedzēji pieņems nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli (eIDkarte un eParaksts mobile) e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai. Tas iedzīvotājiem sniegs iespēju paļauties uz vienota, droša, visiem pieejama risinājuma izmantošanu identitātes apliecināšanai digitālajā vidē.
• Savukārt no 1. maija Personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pase turpmāk būs izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Vienlaikus Personu apliecinošu dokumentu likumā ir noteikts atsevišķs personu loks, uz kuru pienākums par eID karti kā obligātu dokumentu attiecināms ilgākā pārejas periodā, piemēram, pensionāriem šāds dokuments jānoformē līdz 2030. gada 31. decembrim.

Izglītība un līdzdalības iespējas

• No 1. janvāra uzsāks valsts valodas prasmes pārbaudes procesa modernizāciju, gandrīz pilnībā nodrošinot to Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Persona varēs kārtot kādu no sešām valodas prasmes pakāpēm. Tāpat spēkā stāsies arī augstāki profesionālie kritēriji un stingrākas prasības pārbaudes vērtētājiem.
• Pārmaiņas skars arī izglītības iestāžu administratīvo darbību. No 1. janvāra sāks darboties izglītības iestādes vadītāju profesionālās darbības attīstības un novērtēšanas sistēma, iekļaujot tajā gan profesionālās kompetences kursus un pieredzes apmaiņu, gan novērtēšanas procesu. Tāpat tiks atvieglota Izglītības iestāžu reģistra datu sakārtošana gadījumos, kad citos reģistros ir ziņas, ka izglītības iestādes dibinātājs ir likvidēts.
• Tāpat gada pirmajā dienā stāsies spēkā jaunā Pašvaldību likuma normas, kas paplašinās līdzdalības iespēju klāstu jauniešiem. 16 gadu vecumu sasniegušie jaunieši varēs iesniegt kolektīvo iesniegumu, darboties iedzīvotāju padomēs, piedalīties budžeta projektu ideju iesniegšanā un atlasē. Vienlaikus turpmāk pašvaldību autonomā funkcija būs arī veikt darbu ar jaunatni.

Tautsaimniecība

• 2023. gadu sāksim ar pagaidu jeb tehnisko valsts budžetu. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus – priekšlikumus tiem izvirzīs jaunā valdība, vienojoties par 2023. gada budžeta prioritātēm.
• No 2023. gada 1. janvāra piemēros jaunu prasību mežistrādē. Pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, mežs jāatjauno trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Līdz šim to vajadzēja izdarīt piecu gadu laikā. Atjaunošanas termiņa samazināšana ļauj racionāli izmantot meža zemi un ātrāk izaudzēt mežaudzi. Prasība meža atjaunošanā stādīt selekcionētu stādāmo materiālu ir ieguldījums nākotnē, kas veicina meža īpašumu ilgtspēju.
• Savukārt, lai mazinātu elektropreču ietekmi uz vidi un veicinātu ilgtspējīgu resursu patēriņu, 1. martā stāsies spēkā Eiropas Komisijas regulas noteikumi, kas energopatēriņa ierobežošanas prasību attiecinās uz 8K izšķirtspējas televizoriem. Eiropas Savienībā šīs prasības ir spēkā arī pārējām televizoru kategorijām un ierīcēm ar ekrāniem kopš 2021. gada.
• 2023. gada 1. janvārī stājas spēkā izmaiņas Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja maksas pakalpojumu cenrādī. Izmaiņas vienkāršos un pilnveidos līdzšinējo cenrādi, padarot to Aģentūras klientiem vieglāk saprotamu un Aģentūrai – vieglāk administrējamu. Vienlaikus palielināsies maksa par Aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu cenu politikas atbilstību Aģentūras pakalpojumu izveides un sniegšanas, kvalitātes un attīstības nodrošināšanas izmaksu apjomam, kā arī veicinātu pilnvērtīgu Aģentūras darbības un attīstības mērķu sasniegšanu.
• Tāpat 1. janvārī stāsies spēkā jaunā Centrālās statistikas pārvaldes un 38 citu iestāžu Oficiālā statistikas programma 2023. – 2025. gadam.

Pašvaldības

• 2023. gada 1. janvārī, spēkā stājoties jaunajam Pašvaldību likumam, pašvaldībām vairs nebūs pirmpirkuma tiesību gadījumos, kad pašvaldības teritorijā atsavina nekustamo īpašumu.
• Pamatojoties uz izmaiņām likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, no 2023. gada 1. janvāra kultūras pieminekļu uzraudzībā vairāk tiek iesaistītas pašvaldības. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzraudzīs valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļus, bet pašvaldības – vietējās nozīmes kultūras pieminekļus. Attiecīgi pašvaldībām par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem būs tiesības izdot vispārīgus administratīvos aktus, izsniegt atļaujas remonta un restaurācijas darbiem, kā arī pieņemt lēmumus administratīvā pārkāpuma gadījumos. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir izteikts jaunā redakcijā, visus kultūras pieminekļus sadalot 3 vērtību grupās – valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos.

Transports un drošība

• Kuģošanas nozarē no 1. janvāra paplašinās atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanas iespējas Ceļu satiksmes drošības direkcijā, ieviešot jaunas atpūtas kuģu vadītāju kvalifikācijas. Varēs sertificēt arī buru atpūtas kuģu vadītājus un būs iespējams iegūt vienotu apliecību motorizēto atpūtas kuģu un buru atpūtas kuģu vadīšanai.
• Tāpat noteiktas arī papildu drošības prasības kuģošanas līdzekļu aprīkojumam un glābšanas līdzekļiem kuģošanai jūrā, kas atbilst CSDD no 2023. gada 1. janvāra iegūstamajām jaunajām atpūtas kuģu vadītāju kvalifikācijām.
• Grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas stāsies spēkā 1. janvārī, nodrošinās nacionālā normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam, tostarp paredzēs kārtību, kādā nodrošina apkalpes u.c. aviācijas jomā nodarbināto pārbaudes attiecībā uz psihotropām vielām. Tāpat regulējumā noteiktas stingrākas prasības aviācijas nozarē strādājošajiem, tostarp attiecībā uz sodāmību.

Foto un informācija: Valsts kanceleja