Jaunās attīrīšanas iekārtas jau darbojas
02.03.2006.
ES ISPA fonda finansētā projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Jelgavā» pirmajā posmā, kas turpināsies līdz šā gada 30. jūnijam, bija paredzēts izbūvēt jaunas attīrīšanas ietaises pilsētā, sešas pārsūknēšanas stacijas, kā arī rekonstruēt 20 kilometrus ūdensvada un tikpat arī kanalizācijas tīklu.
Šobrīd jau attīrīšanas ietaises un sešas jaunās pārsūknēšanas stacijas nodotas ekspluatācijā, bet līdz noteiktajam termiņam tiks pabeigta arī paredzēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve.
Galvenais ieguvums līdz ar jauno attīrīšanas iekārtu izbūvi ir vides kvalitātes uzlabošana – šobrīd Jelgava spēj pilnībā izpildīt ES direktīvu, kas attiecas uz notekūdeņu novadīšanu atklātās ūdens tilpnēs – Jelgavas gadījumā Lielupe. Vecās ūdens attīrīšanas ietaises pilsētā izbūvētas 1985. gadā un tās jau bija uz sabrukšanas robežas. Tagad to vietā izveidotas nevien jaunas, bet tādas, kas spēj darboties atbilstoši visām ES prasībām, būtiski uzlabojot arī vides kvalitāti Lielupē. ES normatīvie akti paredz, ka, novadot notekūdeņus atklātās ūdens tilpnēs, no tiem ir jāspēj atdalīt fosfors un nitrāti. Testa rezultāti apliecina, ka Jelgavā šī norma pilnībā tiek ievērota – izplūdē ir 0,9 miligrami litrā, taču norma, ko nedrīkst pārsniegt ir virs divi miligrami litrā.
Tāpat arī projekta gaitā ir izveidots jauns dūņu uzglabāšanas laukums viena hektāra platībā. Tajā notekūdeņu dūņas, kurām atdalīts mitrums, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiks glabātas vienu gadu, lai tās pārvērstos tādā stadijā, kas ļautu tās izmantot lauksaimniecībā.
Būtiski ir arī tas, ka jaunās attīrīšanas iekārtas vairs nav būvētas no melnā metāla – kā vecās, un tas nozīmē, ka tās nebūs pakļautas korozijai.
Iekārtu maksimālā jauda ir 24 000 kubikmetru, bet patreiz tās darbojas ar jaudu 14 000 kubikmetru. Tas nozīmē, ka pastāv jaudas rezerve, kā tas jau bija paredzēts projektēšanas gaitā. Domājot par Jelgavu nākotnē, ir redzams, cik strauji attīstās gan ražošanas, gan privātā sektora būvniecība un ir viegli prognozējams, ka jaudu būs nepieciešams palielināt un attīrīšanas ietaises tam būs gatavas.
Kopējās attīrīšanas iekārtu izmaksas ir aptuveni divi miljoni latu, no kuriem 76 procentus sedz ES ISPA fonds, bet pārējie līdzekļi ir uzņēmuma kredītsaistības.
Attīrīšanas ietaises ir tikai pirmais objekts no plašā projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Jelgavā». Pilsētniekiem jūtamāks būs projekta otrais posms, kas galvenokārt vērsts uz dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu – tā gaitā no 2007. līdz 2010. gadam plānots pārorganizēt ūdens ieguves un padošanas sistēmu Jelgavā. Savukārt projekta trešajā posmā no 2010. līdz 2015. gadam paredzēts paplašināt jau esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus.
Šobrīd jau attīrīšanas ietaises un sešas jaunās pārsūknēšanas stacijas nodotas ekspluatācijā, bet līdz noteiktajam termiņam tiks pabeigta arī paredzēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve.
Galvenais ieguvums līdz ar jauno attīrīšanas iekārtu izbūvi ir vides kvalitātes uzlabošana – šobrīd Jelgava spēj pilnībā izpildīt ES direktīvu, kas attiecas uz notekūdeņu novadīšanu atklātās ūdens tilpnēs – Jelgavas gadījumā Lielupe. Vecās ūdens attīrīšanas ietaises pilsētā izbūvētas 1985. gadā un tās jau bija uz sabrukšanas robežas. Tagad to vietā izveidotas nevien jaunas, bet tādas, kas spēj darboties atbilstoši visām ES prasībām, būtiski uzlabojot arī vides kvalitāti Lielupē. ES normatīvie akti paredz, ka, novadot notekūdeņus atklātās ūdens tilpnēs, no tiem ir jāspēj atdalīt fosfors un nitrāti. Testa rezultāti apliecina, ka Jelgavā šī norma pilnībā tiek ievērota – izplūdē ir 0,9 miligrami litrā, taču norma, ko nedrīkst pārsniegt ir virs divi miligrami litrā.
Tāpat arī projekta gaitā ir izveidots jauns dūņu uzglabāšanas laukums viena hektāra platībā. Tajā notekūdeņu dūņas, kurām atdalīts mitrums, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiks glabātas vienu gadu, lai tās pārvērstos tādā stadijā, kas ļautu tās izmantot lauksaimniecībā.
Būtiski ir arī tas, ka jaunās attīrīšanas iekārtas vairs nav būvētas no melnā metāla – kā vecās, un tas nozīmē, ka tās nebūs pakļautas korozijai.
Iekārtu maksimālā jauda ir 24 000 kubikmetru, bet patreiz tās darbojas ar jaudu 14 000 kubikmetru. Tas nozīmē, ka pastāv jaudas rezerve, kā tas jau bija paredzēts projektēšanas gaitā. Domājot par Jelgavu nākotnē, ir redzams, cik strauji attīstās gan ražošanas, gan privātā sektora būvniecība un ir viegli prognozējams, ka jaudu būs nepieciešams palielināt un attīrīšanas ietaises tam būs gatavas.
Kopējās attīrīšanas iekārtu izmaksas ir aptuveni divi miljoni latu, no kuriem 76 procentus sedz ES ISPA fonds, bet pārējie līdzekļi ir uzņēmuma kredītsaistības.
Attīrīšanas ietaises ir tikai pirmais objekts no plašā projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Jelgavā». Pilsētniekiem jūtamāks būs projekta otrais posms, kas galvenokārt vērsts uz dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu – tā gaitā no 2007. līdz 2010. gadam plānots pārorganizēt ūdens ieguves un padošanas sistēmu Jelgavā. Savukārt projekta trešajā posmā no 2010. līdz 2015. gadam paredzēts paplašināt jau esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus.
Jānis Laizāns, «Jelgavas ūdens» rīkotājdirektors
Komentāri