Jelgavā pērn audzis gan ugunsgrēku, gan glābšanas darbu skaits
Ugunsdzēsēji glābēji Jelgavā pērn saņēma 506 izsaukumus, un tas ir par 45 vairāk nekā 2021. gadā, – liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija. 2022. gadā pilsētā bijis vairāk izsaukumu gan uz ugunsgrēkiem, gan uz glābšanas darbiem, bet samazinājies maldinošu izsaukumu skaits. Ugunsgrēkos Jelgavā pērn izglābti 10 cilvēki, bet gāja bojā trīs.
No visiem pagājušajā gadā Jelgavā VUGD reģistrētajiem izsaukumiem 169 bija uz ugunsgrēku dzēšanu (2021. gadā – 135), 253 – uz glābšanas darbiem (2021. gadā – 228), bet 84 izsaukumi bija maldinājumi (2021. gadā – 98). Pērn ugunsgrēkos Jelgavā gāja bojā trīs personas, cieta seši cilvēki, bet 10 izglābti. 2021. gadā reģistrēti divi bojā gājušie, astoņi izglābtie un pieci cietušie.
Ugunsgrēku, kuros gāja bojā cilvēki, iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā atklātas liesmas izmantošana un smēķēšana, kā arī nepareiza elektroiekārtu un apkures ierīces ekspluatācija.
"Lielu daļu šo traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, savā mājoklī uzstādījuši dūmu detektoru, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces un tā tālāk. Apmēram 60 procenti ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, un šo nelaimju varēja nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Arī alkohola lietošana ir apstāklis, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos," uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.
Tāpat kā Jelgavā, arī Zemgales reģionā pērn audzis kopējais izsaukumu skaits. VUGD Zemgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji 2022. gadā devās uz 3044 notikumiem – 1153 bija ugunsgrēki, 1473 glābšanas darbi, bet 418 izsaukumi bija maldinājums. Glābšanas darbu skaits pēdējos sešos un arī aizvadītajā gadā turpināja pieaugt, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās.
VUGD priekšnieks O.Āboliņš skaidro: "Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs dūmu detektoru nepieciešamība mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektora mājoklī nebija. Pieredze rāda, ka mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem."
Foto un infografika: Jelgava.lv
Informācija sagatavota
Sabiedrisko attiecību departamentā
Komentāri