Jelgavā preses konferencē prezentēs drošības projektu
17.05.2006.
Jelgavas pilsētas un Šauļu pilsētas pašvaldības sadarbojas jau vairāk ne kā sešus gadus, lai kopīgas sadarbības un pieredzes apmaiņas rezultātā veicināt pašvaldību teritoriju attīstību, paaugstināt iedzīvotāju labklājības, komforta un drošības līmeni. Pašvaldības jau ir uzsākušas sadarbību drošas vides veidošanā sabiedrībai un konkrēti – krīzes situāciju riska vadības jomā. 1999.gadā un 2000.gadā Jelgavas pilsētas un Šauļu pilsētas pašvaldības kopīgi realizēja divus izpētes projektus PHARE Credo programmas ietvaros – “Riska faktoru izpēte Jelgavas rajonā un Šauļu reģionā un sadarbības plāna izstrāde iespējamajām riska situācijām” un “Katastrofu medicīna”.
Abu pilsētu pašvaldības nolēma turpināt iesākto sadarbību ārkārtas situāciju riska vadības jomā, veidojot sabiedrībai drošu vidi. Lai uzsāktu iedzīvotāju un vides drošības problēmu kompleksu risināšanu, Jelgavas pilsētas pašvaldība vienojās ar Šauļu pilsētas pašvaldību, sadarbojoties ar vairākām Zemgales pašvaldībām un Šauļu reģionu pašvaldību, kā arī Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Lietuvas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Katastrofu medicīnas centru, Lietuvas Katastrofu medicīnas centru iesniegt un atbalsta gadījumā ieviest šo kopējās sadarbības projektu „Pārrobežu sadarbības iniciatīva krīzes vadības sistēmas un sabiedriskās drošības veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos”.
Projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām un attīstīt to infrastruktūru. Taču šī projekta ietvaros nebūs iespējama pilnīga minētā mērķa sasniegšana, jo šis projekts ir tikai viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai.
Projekta rezultāti ir saistīti ar būtisku iedzīvotāju drošības un vides drošības līmeņa paaugstināšanos, kas veicinās Šauļu un Zemgales reģionu straujāku sociāli ekonomisko attīstību. Paredzams, ka pēc projekta ieviešanas uzlabosies drošība sabiedriskajās vietās un sabiedriskā kārtība. Pastāvīgi tiks kontrolēta gaisa kvalitāte un iedzīvotājus nekavējoties brīdinās par būtiskām negatīvām gaisa kvalitātes izmaiņām. Netiks atļauts veikt trokšņus izraisošas darbības vietās, kur jau ir augsts trokšņu līmenis. Paaugstināsies neatliekamās palīdzības efektivitāte ugunsgrēku, ķīmiskā un radioaktīvā piesārņojuma gadījumos (pašvaldības dienesti varēs sniegt pilnvērtīgāku palīdzību valsts nozīmes glābšanas dienestiem). Tāpat paredzēts, ka samazināsies izdarīto noziegumu skaits un uzlabosies preventīvo pasākumu efektivitāte, samazināsies ierašanās un palīdzības sniegšanas laiks ārkārtas situācijās, kas radušās gaisa piesārņojuma un ugunsgrēku gadījumā, paaugstināsies informācijas apmaiņas efektivitāte un kvalitāte starp riska vadības institūcijām pārrobežu rajonos.
Ir sagaidāms, ka projekta rezultātā būtiski uzlabosies gan Jelgavas pilsētas un Šauļu pilsētas pašvaldību sadarbība ar attiecīgo valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, katastrofu medicīnas centru un citām ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām, gan arī ar visu minēto Latvijas un Lietuvas institūciju pārrobežu sadarbība ārkārtas situāciju seku novēršanā pierobežas zonā. Projekta ieviešanas rezultātā visām ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām tiks izstrādāta Krīzes vadības sistēmas stratēģija, izstrādāta un ieviesta Krīzes vadības informācijas sistēma, attīstīta riska vadības infrastruktūra un apmācīti riska vadībā iesaistītais personāls. Krīzes vadības informācijas sistēma veidos pamatu Krīzes vadības sistēmas ieviešanai un dos iespēju vispusīgi izmantot pašvaldību, Latvijas un Lietuvas valsts institūciju uzturētās datu bāzes ārkārtas situāciju seku prognozēšanai un profilaksei, kā arī to novēršanai.
Projekta ieviešanas laiks ir 21 mēnesis no 2006. gada marta līdz 2007. gada novembrim. Tam paredzētais finansējums ir 1310849,92 eiro. No kopējā finansējuma 983137,46 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, 81243,83 eiro ir Nacionālais līdzfinansējums, bet iesaistīto partneru līdzfinansējums ir 246468,65 eiro.
Projekta vadošais partneris ir Jelgavas pilsētas pašvaldība. Pārējie projektā iesaistītie partneri ir Šauļu pilsētas pašvaldība, Šauļu reģiona pašvaldība, Latvijas Katastrofu medicīnas centrs, Lietuvas Katastrofu medicīnas centrs, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Lietuvas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rīgas Tehniskā universitāte, Zemgales attīstības aģentūra, Dobeles rajona padome, Jelgavas rajona padome un Bauskas pilsētas dome.
Informāciju sagatavoja Jelgavas pašvaldības
preses sekretārs Jānis Zemene
Abu pilsētu pašvaldības nolēma turpināt iesākto sadarbību ārkārtas situāciju riska vadības jomā, veidojot sabiedrībai drošu vidi. Lai uzsāktu iedzīvotāju un vides drošības problēmu kompleksu risināšanu, Jelgavas pilsētas pašvaldība vienojās ar Šauļu pilsētas pašvaldību, sadarbojoties ar vairākām Zemgales pašvaldībām un Šauļu reģionu pašvaldību, kā arī Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Lietuvas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Katastrofu medicīnas centru, Lietuvas Katastrofu medicīnas centru iesniegt un atbalsta gadījumā ieviest šo kopējās sadarbības projektu „Pārrobežu sadarbības iniciatīva krīzes vadības sistēmas un sabiedriskās drošības veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos”.
Projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām un attīstīt to infrastruktūru. Taču šī projekta ietvaros nebūs iespējama pilnīga minētā mērķa sasniegšana, jo šis projekts ir tikai viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai.
Projekta rezultāti ir saistīti ar būtisku iedzīvotāju drošības un vides drošības līmeņa paaugstināšanos, kas veicinās Šauļu un Zemgales reģionu straujāku sociāli ekonomisko attīstību. Paredzams, ka pēc projekta ieviešanas uzlabosies drošība sabiedriskajās vietās un sabiedriskā kārtība. Pastāvīgi tiks kontrolēta gaisa kvalitāte un iedzīvotājus nekavējoties brīdinās par būtiskām negatīvām gaisa kvalitātes izmaiņām. Netiks atļauts veikt trokšņus izraisošas darbības vietās, kur jau ir augsts trokšņu līmenis. Paaugstināsies neatliekamās palīdzības efektivitāte ugunsgrēku, ķīmiskā un radioaktīvā piesārņojuma gadījumos (pašvaldības dienesti varēs sniegt pilnvērtīgāku palīdzību valsts nozīmes glābšanas dienestiem). Tāpat paredzēts, ka samazināsies izdarīto noziegumu skaits un uzlabosies preventīvo pasākumu efektivitāte, samazināsies ierašanās un palīdzības sniegšanas laiks ārkārtas situācijās, kas radušās gaisa piesārņojuma un ugunsgrēku gadījumā, paaugstināsies informācijas apmaiņas efektivitāte un kvalitāte starp riska vadības institūcijām pārrobežu rajonos.
Ir sagaidāms, ka projekta rezultātā būtiski uzlabosies gan Jelgavas pilsētas un Šauļu pilsētas pašvaldību sadarbība ar attiecīgo valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, katastrofu medicīnas centru un citām ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām, gan arī ar visu minēto Latvijas un Lietuvas institūciju pārrobežu sadarbība ārkārtas situāciju seku novēršanā pierobežas zonā. Projekta ieviešanas rezultātā visām ārkārtas situāciju seku novēršanā iesaistītajām institūcijām tiks izstrādāta Krīzes vadības sistēmas stratēģija, izstrādāta un ieviesta Krīzes vadības informācijas sistēma, attīstīta riska vadības infrastruktūra un apmācīti riska vadībā iesaistītais personāls. Krīzes vadības informācijas sistēma veidos pamatu Krīzes vadības sistēmas ieviešanai un dos iespēju vispusīgi izmantot pašvaldību, Latvijas un Lietuvas valsts institūciju uzturētās datu bāzes ārkārtas situāciju seku prognozēšanai un profilaksei, kā arī to novēršanai.
Projekta ieviešanas laiks ir 21 mēnesis no 2006. gada marta līdz 2007. gada novembrim. Tam paredzētais finansējums ir 1310849,92 eiro. No kopējā finansējuma 983137,46 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, 81243,83 eiro ir Nacionālais līdzfinansējums, bet iesaistīto partneru līdzfinansējums ir 246468,65 eiro.
Projekta vadošais partneris ir Jelgavas pilsētas pašvaldība. Pārējie projektā iesaistītie partneri ir Šauļu pilsētas pašvaldība, Šauļu reģiona pašvaldība, Latvijas Katastrofu medicīnas centrs, Lietuvas Katastrofu medicīnas centrs, Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Lietuvas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rīgas Tehniskā universitāte, Zemgales attīstības aģentūra, Dobeles rajona padome, Jelgavas rajona padome un Bauskas pilsētas dome.
Informāciju sagatavoja Jelgavas pašvaldības
preses sekretārs Jānis Zemene
Komentāri