Jelgavā uzsāk Zemgales tehnoloģiskā parka būvniecību
28.09.2005.
Pašvaldības interese šī projekta realizācijā - maksimāli efektīvi attīstīt pilsētas ekonomisko kapacitāti. Ideja par ZTP veidošanu aizsākās jau 2002. gadā ar vairākiem pētījumiem. Tika pētīta gan parka iespējamā atrašanās vieta, gan tas, kādā jomā būtu perspektīvi virzīt ZTP darbu. Sākotnēji uzsvars tika likts uz pārtikas ražošanas tehnoloģiju izstrādi, taču laika gaitā tika ieviestas korekcijas - kā perspektīvākā nozare tika noteikta būvniecība. Akcenti mainījās 2003. gadā, kad tirgus pieprasījums skaidri norādīja uz būvniecības jomas straujo attīstību un nepieciešamajiem pētījumiem šajā sfērā. Taču tas nenozīmē, ka perspektīvā ZTP strādās tikai būvniecības testēšanas jomā - jau skaidri definēts, ka parka teritorijā tiks izveidotas arī laboratorijas un testēšanas centri pārtikas un kokrūpniecības produkcijai.
Pašvaldības ieguldījums - sakārtota infrastruktūra
ZTP ir biznesa institūcija, kurā apvienojušies Rīgas un Jelgavas uzņēmēji, sev par mērķi uzstādot, attīstīt minēto teritoriju. Taču pasaules prakse liecina, ka šādi projekti nevar sekmīgi realizēties bez valsts un pašvaldības atbalsta - dažās valstīs šādus projektus pat simtprocentīgi finansē valsts, vai pašvaldības. Jelgavas gadījumā investīcijas ZTP izveidei piesaistīs izveidotā biznesa institūcija, savukārt pašvaldības uzdevums būs sakārtot teritorijas infrastruktūru, izbūvējot jaunas maģistrālās ielas, ierīkojot nepieciešamās komunikācijas. Darbs uzsākts jau šoruden ar Peldu ielas turpinājuma izbūvi, kopumā ieguldot ap 400 tūkstošiem latu. Iela tiks sakārtota tiktāl, lai nodrošinātu pirmā ZTP objekta - Būvizstrādājumu Inovāciju un Testēšanas centrs, būvniecības uzsākšanu. Nākamgad infrastruktūras sakārtošana turpināsies.
Tāpat pašvaldība risina jautājumu par dambja izbūvi gar Lielupes krastu.
Jelgava nostiprinās rūpniecības pilsētas statusu
Aprēķini liecina, ka līdz ar BITC projekta īstenošanu, būvmateriālu ražošanas apjomi Latvijā ik gadu varētu palielināties par aptuveni pieciem procentiem.
BITC tiks izveidots sadarbojoties Jelgavas Domei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, kā arī trim nozaru asociācijām - Metālapstrādātāju, Būvmateriālu ražotāju un Tehnisko ekspertu asociācijai. Tā realizēšanai jau piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 2 miljonu eiro apjomā. Plānots, ka centrs sāks darbu līdz 2006. gada 30. septembrim, un vēl pēc diviem mēnešiem plānota akreditācija, kas ļaus veikt materiālu testēšanu un iegūt visā Eiropā atzītus sertifikātus.
Produkcija ar augstu pievienoto vērtību, inovatīva produkcija un pētniecība kā tāda nozares mērogā var attīstīties tikai tad, ja šī nozare ir attīstīta un konkurētspējīga tradicionālās produkcijas līmenī. Šo secību nedrīkst neievērot - spēcīga pamatnozare un tikai tad jaunas idejas, jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību un augstās tehnoloģijas - un nevis otrādi.
ZTP ir plats solis ceļā uz šo mērķi. Pateicoties BITC, Jelgava nostiprinās savas kā rūpniecības pilsētas pozīcijas, tiks izveidotas jaunas darba vietas, turklāt būvizstrādājumu ražotāji varēs samazināt produkcijas testēšanas izmaksas un laiku. Paredzam, ka valsts ekonomikā BITC ik gadu ienesīs ap 3,7 miljoniem latu.
ZTP mērķis sadarbībā ar LLU un RTU ir veicināt to nozaru attīstību parkā, kuras abās augstāk minētajās universitātēm ir spēcīgi attīstītas, un sadarbībā ar šo nozaru uzņēmumiem, pētniecības iestādēm veidot kopējus ilgtermiņa sadarbības projektus (kā, piemēram BITC) par fizisko platformu šim mērķim izmantojot ZTP.
Saistībā ar teroristu īstenotajām globālajām aktivitātēm, kas vērstas pret dažāda veida būvēm, katru gadu pieaug ES prasības materiālu, būvizstrādājumu un būvju tehniskajām īpašībām. Paredzams, ka līdz 2009. gadam būvizstrādājumu jomā ES tiks reglamentēti vēl aptuveni 450 dažādi standarti būvmateriāliem. Taču viena no nozīmīgākajām nozares problēmām ir pētniecības un testēšanas laboratoriju trūkums.
Lielākajiem būvniecības materiālu ražotājiem ir pašiem savas testēšanas laboratorijas, tomēr tās nenodrošina nozares vajadzības un nepieciešamos pakalpojumus uzņēmējiem konkurētspējas paaugstināšanai. Ražotājam bieži vien jāvēršas dažādās laboratorijās vienlaikus vai jāmeklē palīdzība ārvalstīs, kas būtiski ietekmē produkcijas testēšanas izmaksas un prasa daudz laika.
Jāsāk ar tradicionālajām nozarēm
ZTP direktors Dāvis Jansons uzsver, ka šis ir ļoti vērtīgs projekts Latvijas ekonomikai, jo jau sen ticis runāts par to, ka nepieciešams mūsu valstī attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku. «Šis projekts tāds ir. Vienlaikus ir vērsts gan uz tradicionālas nozares nostiprināšanu, attīstību, gan uz pētniecības un inovatīvo procesu veicināšanu šajā nozarē, kas ir īpaši būtiski, jo tieši uz tradicionālajām nozarēm balstās Latvijas ekonomika un tieši tradicionālās nozares spēj nodrošināt stabilu tautsaimniecības attīstību un augstu nodarbinātības līmeni. Ir jauki runāt par augstajām tehnoloģijām, nepieciešamību «inovēt» un izstrādāt patentējamus produktus ar milzīgu pievienoto vērtību, un par to, ka jāmeklē specifiskas nišas augsto tehnoloģiju jomā utt., taču ir jāsaprot, ka spēja to realizēt ir atkarīga no tā, cik spēcīgas ir tradicionālās nozares, uz kuru bāzes visiem šiem procesiem risināties. Līdzīgi, kā būtu muļķīgi runāt par intensīvām pētniecības aktivitātēm un lielu daudzumu jaunu inovatīvu produktu izstrādi uzņēmumā, kuram ir neliels un nestabils apgrozījums, un kurš vēl tikai cīnās par savu vietu tirgū ar savu pamatprodukciju. Ir taču labi zināms, ka pētniecība un jaunu produktu izstrāde prasa lielus finanšu ieguldījumus (virs 5 procentiem no apgrozījuma) un ka šādas aktivitātes tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs parasti tiek realizētas lielos uzņēmumos, kuriem ir pietiekami resursi, stabila vieta tradicionālās produkcijas tirgū, vai arī uzņēmumos, kuri darbojas specifiskos sektoros. Taču šiem sektoriem salīdzinoši ar tradicionālajām nozarēm ir salīdzinoši niecīgs īpatsvars tautsaimniecībā.»
D. Jansons uzskata, ka pētniecības un inovāciju procesu veicināšanai tradicionālajās nozarēs jāpievērš lielāka uzmanība un jāsāk nevis ar augsto tehnoloģiju nozarēm, bet tieši ar tradicionālajām nozarēm, jo tradicionālo nozaru attīstībai ir daudz dziļāka un sazarotāka ekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību, un Būvizstrādājumu Inovāciju un Testēšanas centra (BITC) izveides projekts tam ir spilgts piemērs. «Ir jāsaprot, ka tradicionālās nozares bija, ir un nekur nepazudīs, un kamēr mēs neradīsim labvēlīgus apstākļus inovāciju attīstībai tradicionālajās nozarēs, bet meklēsim «inovācijas» tikai jaunās nozarēs un augstajās tehnoloģijās, mums neizdosies radīt ilgtspējīgu pamatu uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstībai.»
Parka direktors prognozē, ka pilnībā ZTP projekts varētu realizēties desmit gadu laikā - ik gadu atklājot kādu jaunu objektu parka teritorijā. Viņš arī piebilst, ka Jelgava kā piemērotākā vieta šīs idejas īstenošanai izvēlēta vairāku apsvērumu dēļ. «Lai veidotu zinātniskos parkus nepieciešama ražošanas attīstība teritorijas tuvumā, kā arī zinātniskais potenciāls - Jelgavā mēs to atradām, jo pilsēta strauji attīstās rūpniecība un zinātnisko potenciālu savukārt var nodrošināt Latvijas Lauksaimniecības universitāte.»
ZTP teritorija kā pievilcīga pilsētas daļa
ZTP atradīsies 11 hektāru teritorijā Lielupes krastā, kas ir pilsētas daļa. Lai arī lielāko daļu teritorijas aizņems pētniecības iestādes, laboratorijas, ofisi un nelielas ražotnes, jāuzsver, ka šī nebūs industriāla zona. Tā kā ZTP atradīsies pilsētas centrā, vienlaicīgi tā teritorija tiks veidota kā pievilcīga pilsētas daļa ar augstvērtīgu arhitektūru un pakalpojumu, darījumu, rekreācijas un izklaides zonu pat liela mēroga pasākumiem.
Pilsētas detālplānojumā šis ir kvartāls, kurā paredzētas ne tikai laboratorijas, bet arī servisa institūcijas - kafejnīcas, dzīvojamās ēkas un tā tālāk. Būtiski uzsvērt, ka nelielās ražotnes, kas šajā teritorijā atradīsies ir eksperimentālas un ražošana tur notiks nelielos apmēros, tā neatstājot īpašu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Svarīgākie BITC projekta skaitļi un fakti
1. BITC projekta kopējais budžets 2 843 828 eiro. Finansējuma avoti - Eiropas finansējums 2 000 000 eiro, valsts finansējums 525 000 eiro un pašu finansējums 318 000 eiro.
2. Uzbūvēta moderna ēka Jelgavā, ZTP teritorijā, ar kopējo telpu platību 1 900 kvadrātmetri par kopējo summu 1 485 794 eiro vērtībā.
3. Izbūvētas laboratoriju telpas, iegādātas iekārtas un aprīkojums par 1 329 000 eiro:
- materiālu pētniecības un testēšanas laboratorija;
- būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratorija;
- RTU telpās Rīgā izvietota rentgenstaru difrakcijas laboratorija.
4. Biznesa inkubators - uzņēmumu vajadzībām izbūvētas un labiekārtotas atbilstošas biroju un apspriežu telpas, biroju vietas sešiem uzņēmumiem.
5. Biznesa inkubatora pakalpojumu nodrošināšanai iegādāta jauno uzņēmumu atbalsta infrastruktūra, aprīkojot sekretariātu un darba vietas jaunajiem uzņēmumiem (kopā 14 darba vietas). Kopā paredzētā summa 4. un 5. punktiem 28 000 eiro.
BITC klienti
BITC klienti būs būvmateriālu ražotāji, metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, tuvāko ārvalstu sertifikācijas institūcijas, tirgus aizsardzības iestādes un tiesu instances, arhitekti un būvnieki, pasniedzēji un studenti. BITC izcenojumi par būvizsrādājumu testēšanu būs būtiski zemāki par Rietumeiropas valstīs darbojošos laboratoriju izcenojumiem un zemāki pat par Lietuvas references laboratorijas testu izcenojumiem. Turklāt BITC izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ saruks transporta izmaksas. Tomēr visbūtiskākais - ievērojami augstākas intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas jaunu produktu izstrādes gaitā: tiks samazināts produktu izveidei nepieciešamais laiks.
Katrā valstī ir izdevīgi uzturēt vismaz vienu references laboratoriju, bet Latvijā šobrīd tādas nav nevienas. BITC laboratorijas kļūs par references laboratorijām savā jomā Latvijā.
BITC ekonomiskie efekti
Ekonomiskie rezultāti veidojas no divu līmeņu efektiem. Tiešie efekti - apgrozījums, kas operatoriem no testu veikšanas. Netiešie efekti - apgrozījums, kas rodas no testu rezultātā izveidotajiem jaunajiem produktiem, tehnoloģijām, materiāliem un būvniecības metodēm, kā arī jaunajiem uzņēmumiem.
Kopējais ekonomiskais efekts ir 3 760.701 eiro, kas valsts ekonomikā papildus ik gadu palielinās nozares pieaugumu par 1.25[D1] procentiem un Latvijas IKP ik gadu palielināsies par 0.7 procentiem.[D2]
Ekonomiskais efekts no BITC (EUR)
Tiešais Netiešais Kopā
Materiālu pētniecības un testēšanas laboratorijas 1 164.635 875.519 2 040.155
Būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratorija 136.112 483.016 619.129
Difraktometrijas laboratorija 252.995 252.995
Biznesa inkubators 6.396 842.026 848.422
KOPĀ x x 3 760.701
Gunārs Kurlovičs, Jelgavas Domes izpilddirektors
(Publicēts: Jelgavas Domes ziņas, 29.09.2005.)
Pašvaldības ieguldījums - sakārtota infrastruktūra
ZTP ir biznesa institūcija, kurā apvienojušies Rīgas un Jelgavas uzņēmēji, sev par mērķi uzstādot, attīstīt minēto teritoriju. Taču pasaules prakse liecina, ka šādi projekti nevar sekmīgi realizēties bez valsts un pašvaldības atbalsta - dažās valstīs šādus projektus pat simtprocentīgi finansē valsts, vai pašvaldības. Jelgavas gadījumā investīcijas ZTP izveidei piesaistīs izveidotā biznesa institūcija, savukārt pašvaldības uzdevums būs sakārtot teritorijas infrastruktūru, izbūvējot jaunas maģistrālās ielas, ierīkojot nepieciešamās komunikācijas. Darbs uzsākts jau šoruden ar Peldu ielas turpinājuma izbūvi, kopumā ieguldot ap 400 tūkstošiem latu. Iela tiks sakārtota tiktāl, lai nodrošinātu pirmā ZTP objekta - Būvizstrādājumu Inovāciju un Testēšanas centrs, būvniecības uzsākšanu. Nākamgad infrastruktūras sakārtošana turpināsies.
Tāpat pašvaldība risina jautājumu par dambja izbūvi gar Lielupes krastu.
Jelgava nostiprinās rūpniecības pilsētas statusu
Aprēķini liecina, ka līdz ar BITC projekta īstenošanu, būvmateriālu ražošanas apjomi Latvijā ik gadu varētu palielināties par aptuveni pieciem procentiem.
BITC tiks izveidots sadarbojoties Jelgavas Domei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, kā arī trim nozaru asociācijām - Metālapstrādātāju, Būvmateriālu ražotāju un Tehnisko ekspertu asociācijai. Tā realizēšanai jau piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 2 miljonu eiro apjomā. Plānots, ka centrs sāks darbu līdz 2006. gada 30. septembrim, un vēl pēc diviem mēnešiem plānota akreditācija, kas ļaus veikt materiālu testēšanu un iegūt visā Eiropā atzītus sertifikātus.
Produkcija ar augstu pievienoto vērtību, inovatīva produkcija un pētniecība kā tāda nozares mērogā var attīstīties tikai tad, ja šī nozare ir attīstīta un konkurētspējīga tradicionālās produkcijas līmenī. Šo secību nedrīkst neievērot - spēcīga pamatnozare un tikai tad jaunas idejas, jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību un augstās tehnoloģijas - un nevis otrādi.
ZTP ir plats solis ceļā uz šo mērķi. Pateicoties BITC, Jelgava nostiprinās savas kā rūpniecības pilsētas pozīcijas, tiks izveidotas jaunas darba vietas, turklāt būvizstrādājumu ražotāji varēs samazināt produkcijas testēšanas izmaksas un laiku. Paredzam, ka valsts ekonomikā BITC ik gadu ienesīs ap 3,7 miljoniem latu.
ZTP mērķis sadarbībā ar LLU un RTU ir veicināt to nozaru attīstību parkā, kuras abās augstāk minētajās universitātēm ir spēcīgi attīstītas, un sadarbībā ar šo nozaru uzņēmumiem, pētniecības iestādēm veidot kopējus ilgtermiņa sadarbības projektus (kā, piemēram BITC) par fizisko platformu šim mērķim izmantojot ZTP.
Saistībā ar teroristu īstenotajām globālajām aktivitātēm, kas vērstas pret dažāda veida būvēm, katru gadu pieaug ES prasības materiālu, būvizstrādājumu un būvju tehniskajām īpašībām. Paredzams, ka līdz 2009. gadam būvizstrādājumu jomā ES tiks reglamentēti vēl aptuveni 450 dažādi standarti būvmateriāliem. Taču viena no nozīmīgākajām nozares problēmām ir pētniecības un testēšanas laboratoriju trūkums.
Lielākajiem būvniecības materiālu ražotājiem ir pašiem savas testēšanas laboratorijas, tomēr tās nenodrošina nozares vajadzības un nepieciešamos pakalpojumus uzņēmējiem konkurētspējas paaugstināšanai. Ražotājam bieži vien jāvēršas dažādās laboratorijās vienlaikus vai jāmeklē palīdzība ārvalstīs, kas būtiski ietekmē produkcijas testēšanas izmaksas un prasa daudz laika.
Jāsāk ar tradicionālajām nozarēm
ZTP direktors Dāvis Jansons uzsver, ka šis ir ļoti vērtīgs projekts Latvijas ekonomikai, jo jau sen ticis runāts par to, ka nepieciešams mūsu valstī attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku. «Šis projekts tāds ir. Vienlaikus ir vērsts gan uz tradicionālas nozares nostiprināšanu, attīstību, gan uz pētniecības un inovatīvo procesu veicināšanu šajā nozarē, kas ir īpaši būtiski, jo tieši uz tradicionālajām nozarēm balstās Latvijas ekonomika un tieši tradicionālās nozares spēj nodrošināt stabilu tautsaimniecības attīstību un augstu nodarbinātības līmeni. Ir jauki runāt par augstajām tehnoloģijām, nepieciešamību «inovēt» un izstrādāt patentējamus produktus ar milzīgu pievienoto vērtību, un par to, ka jāmeklē specifiskas nišas augsto tehnoloģiju jomā utt., taču ir jāsaprot, ka spēja to realizēt ir atkarīga no tā, cik spēcīgas ir tradicionālās nozares, uz kuru bāzes visiem šiem procesiem risināties. Līdzīgi, kā būtu muļķīgi runāt par intensīvām pētniecības aktivitātēm un lielu daudzumu jaunu inovatīvu produktu izstrādi uzņēmumā, kuram ir neliels un nestabils apgrozījums, un kurš vēl tikai cīnās par savu vietu tirgū ar savu pamatprodukciju. Ir taču labi zināms, ka pētniecība un jaunu produktu izstrāde prasa lielus finanšu ieguldījumus (virs 5 procentiem no apgrozījuma) un ka šādas aktivitātes tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs parasti tiek realizētas lielos uzņēmumos, kuriem ir pietiekami resursi, stabila vieta tradicionālās produkcijas tirgū, vai arī uzņēmumos, kuri darbojas specifiskos sektoros. Taču šiem sektoriem salīdzinoši ar tradicionālajām nozarēm ir salīdzinoši niecīgs īpatsvars tautsaimniecībā.»
D. Jansons uzskata, ka pētniecības un inovāciju procesu veicināšanai tradicionālajās nozarēs jāpievērš lielāka uzmanība un jāsāk nevis ar augsto tehnoloģiju nozarēm, bet tieši ar tradicionālajām nozarēm, jo tradicionālo nozaru attīstībai ir daudz dziļāka un sazarotāka ekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību, un Būvizstrādājumu Inovāciju un Testēšanas centra (BITC) izveides projekts tam ir spilgts piemērs. «Ir jāsaprot, ka tradicionālās nozares bija, ir un nekur nepazudīs, un kamēr mēs neradīsim labvēlīgus apstākļus inovāciju attīstībai tradicionālajās nozarēs, bet meklēsim «inovācijas» tikai jaunās nozarēs un augstajās tehnoloģijās, mums neizdosies radīt ilgtspējīgu pamatu uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstībai.»
Parka direktors prognozē, ka pilnībā ZTP projekts varētu realizēties desmit gadu laikā - ik gadu atklājot kādu jaunu objektu parka teritorijā. Viņš arī piebilst, ka Jelgava kā piemērotākā vieta šīs idejas īstenošanai izvēlēta vairāku apsvērumu dēļ. «Lai veidotu zinātniskos parkus nepieciešama ražošanas attīstība teritorijas tuvumā, kā arī zinātniskais potenciāls - Jelgavā mēs to atradām, jo pilsēta strauji attīstās rūpniecība un zinātnisko potenciālu savukārt var nodrošināt Latvijas Lauksaimniecības universitāte.»
ZTP teritorija kā pievilcīga pilsētas daļa
ZTP atradīsies 11 hektāru teritorijā Lielupes krastā, kas ir pilsētas daļa. Lai arī lielāko daļu teritorijas aizņems pētniecības iestādes, laboratorijas, ofisi un nelielas ražotnes, jāuzsver, ka šī nebūs industriāla zona. Tā kā ZTP atradīsies pilsētas centrā, vienlaicīgi tā teritorija tiks veidota kā pievilcīga pilsētas daļa ar augstvērtīgu arhitektūru un pakalpojumu, darījumu, rekreācijas un izklaides zonu pat liela mēroga pasākumiem.
Pilsētas detālplānojumā šis ir kvartāls, kurā paredzētas ne tikai laboratorijas, bet arī servisa institūcijas - kafejnīcas, dzīvojamās ēkas un tā tālāk. Būtiski uzsvērt, ka nelielās ražotnes, kas šajā teritorijā atradīsies ir eksperimentālas un ražošana tur notiks nelielos apmēros, tā neatstājot īpašu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Svarīgākie BITC projekta skaitļi un fakti
1. BITC projekta kopējais budžets 2 843 828 eiro. Finansējuma avoti - Eiropas finansējums 2 000 000 eiro, valsts finansējums 525 000 eiro un pašu finansējums 318 000 eiro.
2. Uzbūvēta moderna ēka Jelgavā, ZTP teritorijā, ar kopējo telpu platību 1 900 kvadrātmetri par kopējo summu 1 485 794 eiro vērtībā.
3. Izbūvētas laboratoriju telpas, iegādātas iekārtas un aprīkojums par 1 329 000 eiro:
- materiālu pētniecības un testēšanas laboratorija;
- būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratorija;
- RTU telpās Rīgā izvietota rentgenstaru difrakcijas laboratorija.
4. Biznesa inkubators - uzņēmumu vajadzībām izbūvētas un labiekārtotas atbilstošas biroju un apspriežu telpas, biroju vietas sešiem uzņēmumiem.
5. Biznesa inkubatora pakalpojumu nodrošināšanai iegādāta jauno uzņēmumu atbalsta infrastruktūra, aprīkojot sekretariātu un darba vietas jaunajiem uzņēmumiem (kopā 14 darba vietas). Kopā paredzētā summa 4. un 5. punktiem 28 000 eiro.
BITC klienti
BITC klienti būs būvmateriālu ražotāji, metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, tuvāko ārvalstu sertifikācijas institūcijas, tirgus aizsardzības iestādes un tiesu instances, arhitekti un būvnieki, pasniedzēji un studenti. BITC izcenojumi par būvizsrādājumu testēšanu būs būtiski zemāki par Rietumeiropas valstīs darbojošos laboratoriju izcenojumiem un zemāki pat par Lietuvas references laboratorijas testu izcenojumiem. Turklāt BITC izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ saruks transporta izmaksas. Tomēr visbūtiskākais - ievērojami augstākas intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas jaunu produktu izstrādes gaitā: tiks samazināts produktu izveidei nepieciešamais laiks.
Katrā valstī ir izdevīgi uzturēt vismaz vienu references laboratoriju, bet Latvijā šobrīd tādas nav nevienas. BITC laboratorijas kļūs par references laboratorijām savā jomā Latvijā.
BITC ekonomiskie efekti
Ekonomiskie rezultāti veidojas no divu līmeņu efektiem. Tiešie efekti - apgrozījums, kas operatoriem no testu veikšanas. Netiešie efekti - apgrozījums, kas rodas no testu rezultātā izveidotajiem jaunajiem produktiem, tehnoloģijām, materiāliem un būvniecības metodēm, kā arī jaunajiem uzņēmumiem.
Kopējais ekonomiskais efekts ir 3 760.701 eiro, kas valsts ekonomikā papildus ik gadu palielinās nozares pieaugumu par 1.25[D1] procentiem un Latvijas IKP ik gadu palielināsies par 0.7 procentiem.[D2]
Ekonomiskais efekts no BITC (EUR)
Tiešais Netiešais Kopā
Materiālu pētniecības un testēšanas laboratorijas 1 164.635 875.519 2 040.155
Būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratorija 136.112 483.016 619.129
Difraktometrijas laboratorija 252.995 252.995
Biznesa inkubators 6.396 842.026 848.422
KOPĀ x x 3 760.701
Gunārs Kurlovičs, Jelgavas Domes izpilddirektors
(Publicēts: Jelgavas Domes ziņas, 29.09.2005.)
Komentāri