Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļai – 85 gadu Jubileja
17.05.2006.
Kā uzsver G. Kurlovičs, „Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļa veic vienu no tiem darbiem, kas sniedz vislielāko gandarījumu un prieku – tā savieno laulībā cilvēkus un veicina ģimenes institūcijas nostiprināšanos. Ģimene ir vērtība, kas ir jāstiprina un jāatbalsta, jo tā veido valsti un tās nākotni.”
Svinīgajā sarīkojumā Tieslietu ministrija pasniegs Atzinības rakstus par izcilu un godprātīgu darbu. Atzinības raksts tiks pasniegts arī Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas arhīva pārzinei Silvijai Valterei, kura nodaļā strādā kopš 1978. gada - šī ir viņas pirmā un vienīgā darba vieta. Arhīva pārzines atbildībā ir vairāk kā 100 gadus vecas pilsētas un rajona reģistru grāmatas. Ir saglabājušies pat 1890. gada baznīcu ierakstu grāmatas.
„Mēs lepojamies ar pilsētas iedzīvotājiem, kuri laulībā ir pavadījuši 50. gadus un atzīmē Zelta kāzas. Dzimtsarakstu nodaļa ir vienmēr priecīga īpaši sveikt un gatavot Zelta kāzu ceremonijas”, gandarījumu pauž Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne. 2005. gadā Zelta kāzas svinēja pieci laulātie pāri, bet 2006. gadā šos svētkus ir atzīmējuši jau trīs pāri.
Jelgavas pilsēta var lepoties ar stabilu noslēgto laulību skaita palielināšanos, kas norāda uz ģimenes nostiprināšanos. 2005. gadā laulību ir reģistrējuši 465 pāri, kas ir par 81 laulātajiem pāriem vairāk, nekā 2004. gadā. Jelgavā ir reģistrētas laulības arī ar ārvalstu pilsoņiem. Pēdējos gados ir audzis baznīcā laulāto pāru skaits. 2005. gadā 110 laulības reģistri ir izpildīti pamatojoties uz garīdznieku paziņojumu.
Palielinoties kopējam iedzīvotāju skaitam Jelgavā, ir vērojama arī jaundzimušo skaita pieaugums. Iepriekšējā gadā Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā bija reģistrēti 679 jaundzimušie, kas ir bijis pēdējo gadu vislielākais piedzimušo bērnu skaits.
Pērnā gada populārākie vārdi mazajiem jelgavniekiem ir bijuši Viktorija (13), Elīna (12), Daniels (12), Anastasija (10), Emīls (10), Elizabete (9), Valērija (9), Kristiāns (9) un Mārtiņš (8). Vecāku jaunrade izpaudusies tādos vārdos kā Greisa, Rolfs, Evisa, Demija, Kērtis, Martina, taču ir vecāki, kuri atgriezušies pie jau piemirstiem latviešu vārdiem – Made, Irma, Jurģis, Ādams, Karlīna, Lība, Hugo.
2005.gadā ir pieņemtas, izskatītas un noformētas 20 uzvārda maiņas lietas, piecas vārda maiņas un piecas tautības ieraksta maiņas lietas. Personas visos gadījumos vēlējās tautības ierakstu – latvietis.
Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļa savu darbību ir uzsākusi 1921. gada 1. septembrī. Pēc Latvijas Republikas Pirmā prezidenta Jāņa Čakstes rīkojuma visā valstī tika izveidotas Dzimtsarakstu nodaļas, kurām uzticēja veikt valsts noteiktās funkcijas, kas saistītas ar civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
Informāciju sagatavoja Jelgavas pašvaldības preses sekretārs Jānis Zemene
Svinīgajā sarīkojumā Tieslietu ministrija pasniegs Atzinības rakstus par izcilu un godprātīgu darbu. Atzinības raksts tiks pasniegts arī Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas arhīva pārzinei Silvijai Valterei, kura nodaļā strādā kopš 1978. gada - šī ir viņas pirmā un vienīgā darba vieta. Arhīva pārzines atbildībā ir vairāk kā 100 gadus vecas pilsētas un rajona reģistru grāmatas. Ir saglabājušies pat 1890. gada baznīcu ierakstu grāmatas.
„Mēs lepojamies ar pilsētas iedzīvotājiem, kuri laulībā ir pavadījuši 50. gadus un atzīmē Zelta kāzas. Dzimtsarakstu nodaļa ir vienmēr priecīga īpaši sveikt un gatavot Zelta kāzu ceremonijas”, gandarījumu pauž Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne. 2005. gadā Zelta kāzas svinēja pieci laulātie pāri, bet 2006. gadā šos svētkus ir atzīmējuši jau trīs pāri.
Jelgavas pilsēta var lepoties ar stabilu noslēgto laulību skaita palielināšanos, kas norāda uz ģimenes nostiprināšanos. 2005. gadā laulību ir reģistrējuši 465 pāri, kas ir par 81 laulātajiem pāriem vairāk, nekā 2004. gadā. Jelgavā ir reģistrētas laulības arī ar ārvalstu pilsoņiem. Pēdējos gados ir audzis baznīcā laulāto pāru skaits. 2005. gadā 110 laulības reģistri ir izpildīti pamatojoties uz garīdznieku paziņojumu.
Palielinoties kopējam iedzīvotāju skaitam Jelgavā, ir vērojama arī jaundzimušo skaita pieaugums. Iepriekšējā gadā Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā bija reģistrēti 679 jaundzimušie, kas ir bijis pēdējo gadu vislielākais piedzimušo bērnu skaits.
Pērnā gada populārākie vārdi mazajiem jelgavniekiem ir bijuši Viktorija (13), Elīna (12), Daniels (12), Anastasija (10), Emīls (10), Elizabete (9), Valērija (9), Kristiāns (9) un Mārtiņš (8). Vecāku jaunrade izpaudusies tādos vārdos kā Greisa, Rolfs, Evisa, Demija, Kērtis, Martina, taču ir vecāki, kuri atgriezušies pie jau piemirstiem latviešu vārdiem – Made, Irma, Jurģis, Ādams, Karlīna, Lība, Hugo.
2005.gadā ir pieņemtas, izskatītas un noformētas 20 uzvārda maiņas lietas, piecas vārda maiņas un piecas tautības ieraksta maiņas lietas. Personas visos gadījumos vēlējās tautības ierakstu – latvietis.
Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļa savu darbību ir uzsākusi 1921. gada 1. septembrī. Pēc Latvijas Republikas Pirmā prezidenta Jāņa Čakstes rīkojuma visā valstī tika izveidotas Dzimtsarakstu nodaļas, kurām uzticēja veikt valsts noteiktās funkcijas, kas saistītas ar civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
Informāciju sagatavoja Jelgavas pašvaldības preses sekretārs Jānis Zemene
Komentāri