Jelgavnieki sāk novērtēt ēku siltināšanas priekšrocības
30.11.2005.
Nedaudz vairāk kā divu gadu laikā Jelgavā 11 mājām nosiltinātas gala sienas; četrām ēkām bez bēniņiem veikts jumta remonts ar siltināšanu, 29 namiem nomainīti logi kāpņu telpās, desmit jumtiem, kuriem tas bija nepieciešams, vienlaikus veikta arī siltināšana, vēl deviņām ēkām sakārtoti ielejas mezgli, bet vienai daudzdzīvokļu mājai – pilnībā veikta visu logu nomaiņa.
Jāatzīst, ka iedzīvotāji arvien vairāk sāk izprast ēku siltināšanas nozīmi. Papildus impulsu šim procesam mūsu pilsētā deva Latvijas un Vācijas Vides ministriju projekts «Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai», taču šis projekts paredzēja obligātos pasākumus visas ēkas renovācijai, kas iedzīvotājiem šķita pārlieku dārgi, tāpēc Jelgavā turpinām pakāpenisku namu siltināšanu, kurā tiek ieguldīti iedzīvotāji maksājumu uzkrājumi. Tas nozīmē, ka ēkas siltināšana tiek veikta vairākos posmos – vispirms gala sienas, kāpņu telpu logi un tā tālāk, tas neprasa uzreiz veikt tik lielus ieguldījumus un ir pieņemamāks variants dzīvokļu īpašniekiem.
Šobrīd jau ir sagatavoti vēl septiņi projekti par dažāda apjoma siltināšanas darbu veikšanu. Savulaik Latvijas – Vācijas projekta ietvaros pilns mājas renovācijas projekts ir izstrādāts divām dzīvojamām mājām.
Katram daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, kurš vēlas, lai arī viņu īpašumā tiktu uzsākti siltināšanas darbi, pirmais solis būtu šī jautājumu apspriešana ar mājas vecāko. Jāatzīst, ka patlaban māju vecākie ir tie, kuri labi pārvalda katra sava nama finansiālo stāvokli un tas ir sākums, lai varētu spriest par konkrētiem darbiem. Izvēles ir dažādas – kādas mājas iedzīvotāji vēlas, lai, pirmkārt, nosiltinātas tiktu gala sienas, citiem atkal svarīgāk, lai jumtu saved kārtībā, bet citi grib, lai darbi sāktos ar kāpņu telpas logu nomaiņu.
Katra māja arī izvēlas sev piemērotāko finanšu risinājumu – piemēram, 25 mājas šobrīd ir noslēgušas līgumu par nelielu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu, lai segtu siltināšanā un citos darbos ieguldītos līdzekļus. Šis maksas paaugstinājums ir uz laiku līdz tiek atmaksāta ieguldītā nauda.
Savukārt 163 mājas ir noslēgušas ar «Nekustamā īpašuma pārvaldi» pilnvarojuma līgumu, kas arī garantē stingrāku sadarbību ilgtermiņā.
Ja līdz šim jelgavniekus nemaz nebija tik viegli pārliecināt par māju siltināšanas nepieciešamību, jo šie piemēri galvenokārt bija teorētiski, tad šobrīd jau ikviens var pārliecināties, ka to māju iedzīvotāji, kuru ēkas kā pirmās tika nosiltinātas Jelgavā patlaban jau personīgi izjūt siltināšanas lietderību – par patērēto siltumu maksājot mazāk, dzīvojot komfortablākos apstākļos, vienlaikus ceļot sava īpašuma vērtību un pagarinot tā kalpošanas laiku. Tāpēc dzīvokļu īpašnieki tiek aicināti nopietnāk pievērsties māju renovācijas pasākumiem un izprast, ka šodien ieguldītie līdzekļi nākotnē atmaksāsies ar uzviju. Uldis Lazdiņš, SIA «Jelgavas nekustamās īpašuma pārvalde» tehniskais direktors
Jāatzīst, ka iedzīvotāji arvien vairāk sāk izprast ēku siltināšanas nozīmi. Papildus impulsu šim procesam mūsu pilsētā deva Latvijas un Vācijas Vides ministriju projekts «Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai», taču šis projekts paredzēja obligātos pasākumus visas ēkas renovācijai, kas iedzīvotājiem šķita pārlieku dārgi, tāpēc Jelgavā turpinām pakāpenisku namu siltināšanu, kurā tiek ieguldīti iedzīvotāji maksājumu uzkrājumi. Tas nozīmē, ka ēkas siltināšana tiek veikta vairākos posmos – vispirms gala sienas, kāpņu telpu logi un tā tālāk, tas neprasa uzreiz veikt tik lielus ieguldījumus un ir pieņemamāks variants dzīvokļu īpašniekiem.
Šobrīd jau ir sagatavoti vēl septiņi projekti par dažāda apjoma siltināšanas darbu veikšanu. Savulaik Latvijas – Vācijas projekta ietvaros pilns mājas renovācijas projekts ir izstrādāts divām dzīvojamām mājām.
Katram daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, kurš vēlas, lai arī viņu īpašumā tiktu uzsākti siltināšanas darbi, pirmais solis būtu šī jautājumu apspriešana ar mājas vecāko. Jāatzīst, ka patlaban māju vecākie ir tie, kuri labi pārvalda katra sava nama finansiālo stāvokli un tas ir sākums, lai varētu spriest par konkrētiem darbiem. Izvēles ir dažādas – kādas mājas iedzīvotāji vēlas, lai, pirmkārt, nosiltinātas tiktu gala sienas, citiem atkal svarīgāk, lai jumtu saved kārtībā, bet citi grib, lai darbi sāktos ar kāpņu telpas logu nomaiņu.
Katra māja arī izvēlas sev piemērotāko finanšu risinājumu – piemēram, 25 mājas šobrīd ir noslēgušas līgumu par nelielu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu, lai segtu siltināšanā un citos darbos ieguldītos līdzekļus. Šis maksas paaugstinājums ir uz laiku līdz tiek atmaksāta ieguldītā nauda.
Savukārt 163 mājas ir noslēgušas ar «Nekustamā īpašuma pārvaldi» pilnvarojuma līgumu, kas arī garantē stingrāku sadarbību ilgtermiņā.
Ja līdz šim jelgavniekus nemaz nebija tik viegli pārliecināt par māju siltināšanas nepieciešamību, jo šie piemēri galvenokārt bija teorētiski, tad šobrīd jau ikviens var pārliecināties, ka to māju iedzīvotāji, kuru ēkas kā pirmās tika nosiltinātas Jelgavā patlaban jau personīgi izjūt siltināšanas lietderību – par patērēto siltumu maksājot mazāk, dzīvojot komfortablākos apstākļos, vienlaikus ceļot sava īpašuma vērtību un pagarinot tā kalpošanas laiku. Tāpēc dzīvokļu īpašnieki tiek aicināti nopietnāk pievērsties māju renovācijas pasākumiem un izprast, ka šodien ieguldītie līdzekļi nākotnē atmaksāsies ar uzviju. Uldis Lazdiņš, SIA «Jelgavas nekustamās īpašuma pārvalde» tehniskais direktors
Komentāri