Latvijas pilsētu mēri Briselē tikās ar ES enerģētikas komisāru Piebalgu Komentāri
28.04.2006.
Tikšanās notika pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Valda Dombrovska (JL) iniciatīvas, aģentūru LETA informēja deputāta preses sekretāre Zane Lielķikute.
Pēc Dombrovska vārdiem, ES ilgtermiņa budžets paredz vairākas jaunas un arī Latvijai vajadzīgas lietas, piemēram, iespēju izmantot ES fondu līdzekļus mājokļu projektiem.
Mūsu valsts, sadalot ES fondu līdzekļus 2007.-2013.gadam, programmai "Mājokļa energoefektivitāte" paredz piešķirt nepilnus 30 miljonus eiro (aptuveni 21 miljonu latu), kas ir 1,13% no pieejamā ES struktūrfondu finansējuma.
Savukārt Kohēzijas fonda programmai "Energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi" ir piešķirti 87,4 miljoni eiro (61,43 miljoni latu), pēdējā brīdī nolemjot samazināt šai programmai pieejamos līdzekļus par 35 miljoniem eiro (24,6 miljoniem latu).
"Šis līdzekļu daudzums ir nepietiekams, lai runātu par nopietnu ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā," uzskata Dombrovskis.
Eiropas Komisijas amatpersonas tikšanās laikā informēja par enerģijas efektivitāti veicinošiem pasākumiem, kurus var īstenot Latvijas pašvaldības ar ES finansējuma palīdzību. Darba kārtībā bija iekļauti jautājumi par ES enerģētikas Zaļo grāmatu, Baltijas jūras reģionālās enerģijas sadarbības padomes darbību un citiem ar enerģiju saistītiem jautājumiem.
"Latvijā gandrīz divas trešdaļas no energobilances veido mājokļu apkurei nepieciešamie energoresursi. Tajā pašā laikā Latvijas mājokļu sektorā dominē tipveida dzīvojamās ēkas ar ļoti zemiem siltumpretestības rādītājiem - trīs ceturtdaļas no Latvijas daudzdzīvokļu ēku sektora veido blokmājas, kas celtas, sākot ar septiņdesmitajiem gadiem", uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidents, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
LLPA veido deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rīga, Rēzekne, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
Nadežda Titova LETA
Pēc Dombrovska vārdiem, ES ilgtermiņa budžets paredz vairākas jaunas un arī Latvijai vajadzīgas lietas, piemēram, iespēju izmantot ES fondu līdzekļus mājokļu projektiem.
Mūsu valsts, sadalot ES fondu līdzekļus 2007.-2013.gadam, programmai "Mājokļa energoefektivitāte" paredz piešķirt nepilnus 30 miljonus eiro (aptuveni 21 miljonu latu), kas ir 1,13% no pieejamā ES struktūrfondu finansējuma.
Savukārt Kohēzijas fonda programmai "Energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi" ir piešķirti 87,4 miljoni eiro (61,43 miljoni latu), pēdējā brīdī nolemjot samazināt šai programmai pieejamos līdzekļus par 35 miljoniem eiro (24,6 miljoniem latu).
"Šis līdzekļu daudzums ir nepietiekams, lai runātu par nopietnu ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā," uzskata Dombrovskis.
Eiropas Komisijas amatpersonas tikšanās laikā informēja par enerģijas efektivitāti veicinošiem pasākumiem, kurus var īstenot Latvijas pašvaldības ar ES finansējuma palīdzību. Darba kārtībā bija iekļauti jautājumi par ES enerģētikas Zaļo grāmatu, Baltijas jūras reģionālās enerģijas sadarbības padomes darbību un citiem ar enerģiju saistītiem jautājumiem.
"Latvijā gandrīz divas trešdaļas no energobilances veido mājokļu apkurei nepieciešamie energoresursi. Tajā pašā laikā Latvijas mājokļu sektorā dominē tipveida dzīvojamās ēkas ar ļoti zemiem siltumpretestības rādītājiem - trīs ceturtdaļas no Latvijas daudzdzīvokļu ēku sektora veido blokmājas, kas celtas, sākot ar septiņdesmitajiem gadiem", uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidents, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
LLPA veido deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rīga, Rēzekne, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
Nadežda Titova LETA
Komentāri