Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka likumprojekts „Reģionālo pašvaldību likums” neatbilst MK Kārtības rullim
22.11.2005.
Aicinājums tika nosūtīts Ministru prezidentam, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kā arī visām LR Saeimas frakcijām.
LLPA uzskata, ka Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nav izpildījusi Ministru kabineta kārtības ruļļa (Ministru kabineta noteikumi Nr. 111.) un instrukcijas „Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija” (instrukcija Nr.4.) prasības: proti, „nodrošināt, lai tiktu izvērtēta Ministru kabinetā izskatāmo likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu sociālekonomiskā ietekme un fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī izslēgt iespēju pieņemt savstarpēji pretrunīgus normatīvos aktus.”
Šā gada 16.novembrī lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tikās ar Latvijas vadošajiem zinātniekiem vadības un politikas zinātnēs, lai iegūtu zinātnisku skatījumu par reģionālo pašvaldību izveides procesiem.
Tā visa rezultātā lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, izvērtējot likumprojektu „Reģionālo pašvaldību likums”, uzskata, ka:
1.1. joprojām nav zināms ekonomisks, sociāls, politisks un tiesisks pamatojums par konkrēto reģionu skaita izvēli.
1.2. nav zināmi tiesiskie vai politiskie kritēriji konkrētā reģiona centra izvēlei un tieši šo kritēriju izvēles pamatojums.
1.3. nav zināmas nepieciešamo grozījumu redakcijas spēkā esošajos normatīvajos aktos saistībā ar likumprojektu „Reģionālo pašvaldību likums”, jo pašlaik saskaņā ar pieejamo informāciju ir izstrādāts tikai likumprojekts „Reģionālo pašvaldību likums” nevis likumprojektu pakete ar visiem nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos.
1.4. nav zināma finanšu izlīdzināšanas sistēma pēc „Reģionālo pašvaldību likuma” spēkā stāšanās, kā arī tā ietekme uz patreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kā arī nav izstrādāti grozījumi, kuri šajā sakarā ir izdarāmi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Reģionālajām pašvaldībām nepieciešams noteikt konkrētus pašu ienākumu avotus (piemēram, kā tai piekrītošu noteikt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa), un tās netiek finansētas no vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Visnotaļ atbalstot reģionālo reformu kā publiskās pārvaldes decentralizācijas priekšnoteikumu, LLPA uzskata, ka RAPLM rīcība pie likumprojekta „Reģionālo pašvaldību likums” virzības neatbilst sabiedrības interesēm.
LLPA lielākās bažas izraisa RAPLM vēlme lūgt Ministru prezidentu šo likumprojektu pasludināt par Ministru kabineta lietu, proti, to izskatot uzreiz Ministru kabineta sēdē bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē.
Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pašvaldībām.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš
LLPA uzskata, ka Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nav izpildījusi Ministru kabineta kārtības ruļļa (Ministru kabineta noteikumi Nr. 111.) un instrukcijas „Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija” (instrukcija Nr.4.) prasības: proti, „nodrošināt, lai tiktu izvērtēta Ministru kabinetā izskatāmo likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu sociālekonomiskā ietekme un fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī izslēgt iespēju pieņemt savstarpēji pretrunīgus normatīvos aktus.”
Šā gada 16.novembrī lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tikās ar Latvijas vadošajiem zinātniekiem vadības un politikas zinātnēs, lai iegūtu zinātnisku skatījumu par reģionālo pašvaldību izveides procesiem.
Tā visa rezultātā lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, izvērtējot likumprojektu „Reģionālo pašvaldību likums”, uzskata, ka:
1.1. joprojām nav zināms ekonomisks, sociāls, politisks un tiesisks pamatojums par konkrēto reģionu skaita izvēli.
1.2. nav zināmi tiesiskie vai politiskie kritēriji konkrētā reģiona centra izvēlei un tieši šo kritēriju izvēles pamatojums.
1.3. nav zināmas nepieciešamo grozījumu redakcijas spēkā esošajos normatīvajos aktos saistībā ar likumprojektu „Reģionālo pašvaldību likums”, jo pašlaik saskaņā ar pieejamo informāciju ir izstrādāts tikai likumprojekts „Reģionālo pašvaldību likums” nevis likumprojektu pakete ar visiem nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos.
1.4. nav zināma finanšu izlīdzināšanas sistēma pēc „Reģionālo pašvaldību likuma” spēkā stāšanās, kā arī tā ietekme uz patreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kā arī nav izstrādāti grozījumi, kuri šajā sakarā ir izdarāmi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Reģionālajām pašvaldībām nepieciešams noteikt konkrētus pašu ienākumu avotus (piemēram, kā tai piekrītošu noteikt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa), un tās netiek finansētas no vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Visnotaļ atbalstot reģionālo reformu kā publiskās pārvaldes decentralizācijas priekšnoteikumu, LLPA uzskata, ka RAPLM rīcība pie likumprojekta „Reģionālo pašvaldību likums” virzības neatbilst sabiedrības interesēm.
LLPA lielākās bažas izraisa RAPLM vēlme lūgt Ministru prezidentu šo likumprojektu pasludināt par Ministru kabineta lietu, proti, to izskatot uzreiz Ministru kabineta sēdē bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē.
Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju: Dibināta 2001. gada 23. augustā. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri ir Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Ventspils pašvaldības, un tai noslēgts sadarbības līgums ar Valmieras un Jēkabpils pašvaldībām.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš
Komentāri