Māra Vaičuna: "Savu gleznojumu vēlos īstenot kā gara vingrinājumu pār jūtām"
19.03.2007.
Attēla autors: Jelgava Mākslas skola
Māksliniece dzimusi 1949.gadā, Rīgā. 1976.gadā beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu. Pašlaik strādā Latvijas Mākslas akadēmijā.
Izstādēs piedalās kopš 1977.gada (12.republikas jauno mākslinieku darbu izstāde). Starptautiskās mākslas asociācijas “B-13” biedre kopš 1993.gada, savukārt Mākslinieku savienības biedre kopš 1996.gada. Pirmo personālizstādi sarīkojusi 1993.gadā Rīgā. Regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
70.gadu 2.pusē pievērsusies glezniecībai. Strādājusi klusās dabas žanrā, kopš 90.gadu 2.puses glezno arī figurālus darbus. Mākslinieces kompozīcijas izpratni ietekmējusi gleznotāja F.Pauļuka. Gan krāsas, gan formas ritmu māksliniece pakļāvusi uzbūvei, kas sasaucas ar kubisma principiem. Gleznojusi tonāli niansēti, lazējumos, uzsverot plaknes pašvērtību, kas saglabājas arī tad, ja plaknē tiek ietverts apjoma modelējums. Pievērsusi uzmanību, veidojusi gludas un raupjas virsmas apdares kombinācijas, izmantojusi koka šķiedras pamatnes rakstu, dažkārt zeltījumus. Strādājusi galvenokārt eļļas, arī jauktā un akrila tehnikā (“Istabas puķes”, 1986; “Nezināmā”, “Klusā daba ar Madernieka motīvu”, abi 1996;”Tumsas reibums”, 1999).
Informāciju sagatavoja
Jeļena Jēkabsone
Jelgavas Mākslas skola
Izstādēs piedalās kopš 1977.gada (12.republikas jauno mākslinieku darbu izstāde). Starptautiskās mākslas asociācijas “B-13” biedre kopš 1993.gada, savukārt Mākslinieku savienības biedre kopš 1996.gada. Pirmo personālizstādi sarīkojusi 1993.gadā Rīgā. Regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
70.gadu 2.pusē pievērsusies glezniecībai. Strādājusi klusās dabas žanrā, kopš 90.gadu 2.puses glezno arī figurālus darbus. Mākslinieces kompozīcijas izpratni ietekmējusi gleznotāja F.Pauļuka. Gan krāsas, gan formas ritmu māksliniece pakļāvusi uzbūvei, kas sasaucas ar kubisma principiem. Gleznojusi tonāli niansēti, lazējumos, uzsverot plaknes pašvērtību, kas saglabājas arī tad, ja plaknē tiek ietverts apjoma modelējums. Pievērsusi uzmanību, veidojusi gludas un raupjas virsmas apdares kombinācijas, izmantojusi koka šķiedras pamatnes rakstu, dažkārt zeltījumus. Strādājusi galvenokārt eļļas, arī jauktā un akrila tehnikā (“Istabas puķes”, 1986; “Nezināmā”, “Klusā daba ar Madernieka motīvu”, abi 1996;”Tumsas reibums”, 1999).
Informāciju sagatavoja
Jeļena Jēkabsone
Jelgavas Mākslas skola
Komentāri