Muzejā apskatāma starptautiska izstāde par Latvijas un Lietuvas seno vēsturi
Pirms 450 gadiem – 1573. gadā – Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības un tā ieguva ģerboni – kronētu aļņa galvu aveņsarkanā fonā. Šajā nozīmīgajā gadadienā īpaša uzmanība pievērsta gan Kurzemes un Zemgales hercogistes, gan Jelgavas kā hercogistes galvaspilsētas vēsturei. Lai ar to iepazīstinātu interesentus, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta starptautiska izstāde "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija 1561–1795".
"Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas un Lietuvas vēl visai maz zināmu vēstures posmu – no 16. līdz 18. gadsimtam. Izstādi veidojām kopā ar Šauļu muzeju "Aušra" un vēl 27 partneriem Lietuvā, Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā un Ukrainā. Izstādes pamatā ir Klaipēdas Universitātes vecākā zinātniskā līdzstrādnieka Dr. hum. Ernesta Vasiļauska ilgākā laika periodā veiktais pētījums un muzeja "Aušra" 2021.–2023. gadā izstrādātais projekts," stāsta Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece un izstādes kuratore Jelgavā Marija Kaupere.
Izstāde palīdz saprast, kādas pēdas abu valstu vēsturē un kultūrā atstājušas kaimiņvalstis. Projekta galvenā ideja – ar eksponātu un arhīvu materiālu palīdzību parādīt to, kas vieno Lietuvu un Latviju. Izstāde atklāj to ar dažādu tēmu palīdzību: politika un hercogi/kunigaiši, ekonomika, tirdzniecība, robežas, ūdens un sauszemes ceļi, Kurzemes muižnieku dzimtas (baroni Grothusi, Landsbergi, Tīzenhauzeni, Plāteri u.c.), kas 17.–18. gadsimtā apmetās Lietuvā, un viņu pārvaldītajās muižās (Dundurmuižā, Vismantos, Žeimelē) sākusi veidoties latviešu diaspora, baznīcas Lietuvā un Latvijā, kas atradās muižnieku aizbildniecībā un bija pakļautas Kurzemes evaņģēliski luteriskajai konsistorijai, un Kurzemes katoļu baznīcas, kas bija pakļautas Žemaitijas bīskapijas bīskapam.
Izstādē eksponētas 16.–18. gadsimta Lietuvas dižkunigaitijas kunigaišu, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu, muižnieku ģīmetnes, zīmogi, medaļas, monētas, kartes, grāmatas, mēbeles, zīmējumu, ģerboņu un dokumentu kopijas. Apmeklētāji var iepazīties arī ar fajansa kolekciju, kas atradusies Kurzemes baltvācu izcelsmes Keizerlingu muižā Malgūžē, un ar daļu no 17.–18. gadsimta bibliotēkas, kas veidota no Kurzemes kanclera Dītriha Keizerlinga (1713–1793), Žeimeles luterāņu mācītāju Gotharda Stendera un Konrāda Šulca sagatavotajām grāmatām.
Maskavijas cara Ivana IV Bargā sāktā Livonijas kara (1558 –1583) rezultātā beidza pastāvēt viduslaiku Livonija. 1561.–1562. gadā Livonijas ordeņa bijušajos īpašumos uz dienvidiem no Daugavas tika izveidota jauna valsts – Kurzemes un Zemgaleshercogiste. Sākumā tā bija veidota kā Lietuvas dižkunigaitijas vasaļvalsts, bet pēc Ļubļinas ūnijas – kā Divu Tautu Republikas vasaļvalsts, līdz ar to hercogistes politiskajā dzīvē atspoguļojās tie paši procesi, kuri norisinājās Lietuvā un Polijā.
Izstāde ir bilingvāla, tā sagatavota lietuviešu un latviešu valodā, un ar izstādi jau ir iepazinušies Šauļu pilsētas iedzīvotāji un viesi. Jelgavā izstāde ir papildināta ar Jelgavas muzeja sarūpētiem eksponātiem, un to var aplūkot līdz 20. jūlijam.
Jāpiebilst, ka Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs apmeklētājus vasaras sezonā gaida no otrdienas līdz svētdienai no pulksten 11 līdz 19, bet muzeja tornis ir atvērts no trešdienas līdz svētdienai no pulksten 11 līdz 19.
Sīkāka informācija par ieejas biļešu cenām Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ir pieejama ŠEIT.
Foto: Jelgava.lv
Informācija sagatavota
Sabiedrisko attiecību departamentā
Komentāri