No 1. jūnija Jelgavas pilī – vasaras tūrisma sezona
Viens no iecienītākajiem tūristu galamērķiem Jelgavā ir arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli celtā pils, kurā pašlaik atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU). Šogad atjaunotā Jelgavas pils atzīmē 285 gadi kopš pamatakmens ieguldīšanas un tā vasaras tūrisma sezonā apmeklētājiem ir pieejama no 1. jūnija līdz 31. augustam.
Jelgavas pils un muzeja darba laiks minētajā laika periodā darba dienās ir no pulksten 9 līdz 17, sestdienās no pulksten 9 līdz 18 un svētdienās apmeklētāji gaidīti no pulksten 11 līdz 16. Ieejas maksa Jelgavas pilī aktīvajā tūrisma sezonā – 3 eiro pieaugušajiem un 1 eiro skolēniem.
Jelgavas pils kādreiz bijusi Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, kas ir ievērojamā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā celta Kurzemes un Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam, divos būvperiodos (1738-1740) un (1762-1772) 13. gs. Livonijas ordeņa pils vietā. Jelgavas pils ir arī lielākais arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs. Jāatzīmē, ka pilī tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi, kas noslēdzās 2020. gada izskaņā. Atjaunošanas darbu galvenais mērķis bija saglabāt pils kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu, padarīt tās ēku energoefektīvu un videi draudzīgu.
Savukārt Jelgavas pils muzejs dibināts 1968. gadā. Tā fondos glabājās vairāk nekā četri tūkstoši eksponātu. Šodien tūristiem ir apskatāmas divas patstāvīgās ekspozīcijas, kas atspoguļo Jelgavas pils un augstākās lauksaimnieciskās izglītības vēsturi Latvijā. Muzejs pēta Jelgavas pils vēsturi, arhitektūru, būvvēsturi, interjera apdari un iekārtojumu kontekstā ar Kurzemes hercogistes vēsturi attiecīgajā laika posmā un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš – LLU) vēsturi.
Tāpat tūristi aicināti viesoties Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī. Tā ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā, turklāt viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas pieejamas apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. gada līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Gadsimtu gaitā vairākkārt nežēlīgi izpostītas un izlaupītas, tagad Kurzemes hercogu kapenes atguvušas sākotnējo jēgu un izcila vēstures un mākslas pieminekļa cienīgu izskatu. Kapenes apmeklētājiem pieejamas no trešdienas līdz svētdienai (pirmdienās un otrdienās slēgtas). Ieejas maksa: pieaugušajiem – 3 eiro, studentiem – 2 eiro un skolēniem – 1 eiro. Aktuālā informācija par kapeņu darba laiku pieejama šeit.
Apmeklētāju ievērībai! Jelgavas valstspilsēta uzsākusi vērienīgus remontdarbus, kas paredz 2023. gadā sakārtot degradētās teritorijas Pilssalas ielā. Tas nozīmē, ka Pilssalā turpinās iepriekšējos gados sāktie labiekārtošanas darbi, lai šo teritoriju mērķtiecīgi attīstītu kā pievilcīgu vidi tūrismam un ūdenssportam. Piekļuve pilī no Lielupes puses tiks saglabāta, bet gājējiem un autobraucējiem jāņem vērā, ka remontdarbu laikā iespējami apgrūtinoši apstākļi pārvietojoties gar Jelgavas pili. Vasarā plānots gājēju celiņu pilnībā atjaunot. Ja apmeklējums plānots grupā un atbraukšana paredzēta ar autobusu, tad piebraukšana pie Jelgavas pils ir aizliegta. Autobusiem paredzēta novietošana Pasta salā.
Apmeklētāji jautājumu gadījumā aicināti sazināties ar Jelgavas pils muzeja vadītāju Gintu Linīti pa tālruni 63005617 vai rakstot e-pastā muzejs@lbtu.lv.
Foto: Jelgava.lv
un informācija: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Komentāri